26 gadu vecumā Karls Ēriks Lāntē-Reintamms bija tikko absolvējis universitāti Stokholmā un gatavs gan tālākās akadēmiskās gaitas, gan pieaugušo dzīvi sākt Tallinā. Tā kā 1994. gadā vieglāk un lētāk bija sev interesējošo noskaidrot uz vietas, nevis sūtot faksus vai zvanot, Karls nolēma 27. septembra rītā doties uz Tallinu, lai jau vakarā atkal uzkāptu uz prāmja un ar 28. septembra pirmajiem saules stariem atgrieztos Stokholmā. Tas diemžēl nenotika.
Turpinājums rakstu sērijai par izdzīvošanu prāmja "Estonia" katastrofā.
Karls bija pieradis pie braucieniem ar prāmi pāri Baltijas jūrai, jo bieži apmeklēja Igauniju un Latviju.
Šo braucienu laikā viņš bija saticis daudz interesantu cilvēku un nekautrējās iepazīties ar citiem pasažieriem. Tādēļ rīta braucienā uz Tallinu viņš izmantoja iespēju pie brokastu galda pārmīt pāris vārdu ar kādu senioru pāri un trīs jaunām studentēm no Zviedrijas.
Tā kā Karla vecāki bija igauņi, kas 1944. gadā emigrējuši no Tallinas, 27. septembrī Karls ne tikai apmeklēja Igaunijas Diplomātijas skolu, bet arī satika pāris radu.
Pievakarē pirms došanās atpakaļ uz ostu radinieks brīdināja:
"Radio teica, ka būs vētra!"