Vēl 29 gadus pēc 1994. gada 28. septembra prāmja "Estonia" katastrofas izdzīvojušie un tuvinieki joprojām meklē sirdsmieru. "Apollo.lv" sazinājās ar diplomātu Karlu Ēriku Lāntē-Reintammu, kurš ir viens no traģēdijā izdzīvojušajiem, lai uzzinātu vairāk. Jau sarunas pirmajās minūtēs Karls uzsvēra, ka stāsts par traģēdiju nav tikai viens vakars, bet vairāki gadi gan pirms, gan pēc prāmja bojāejas.
Karls piedzima 1968. gadā Zviedrijā dzīvojošā igauņu ģimenē. Viņa māte un tēvs 1944. gadā emigrēja no Igaunijas, bet satikās tikai pēc 21 gada.
Pēc satikšanās drīzumā sekoja kāzas, bet, tā kā Karla tēvs bija mācītājs, kurš studēja politikas zinātni un bija ieguvis ASV pilsonību, jaunlaulātie pārcēlās uz Ameriku.
Karla tēva darbs viņus aizveda uz vairākām pasaules valstīm. Karls piedzima 1968. gadā Peru, bet bērnības pirmos gadus pavadīja Urugvajā.
Tā tobrīd nebija droša valsts "amerikāņu" ģimenei.
"Man, nepilnus piecus gadus vecam bērnam, bija jāapzinās, ka mani var nolaupīt," atminas Karls.
Dzīvojot emigrantu ģimenē, Karls arī agrā vecumā uzzināja ģimenes atmiņu stāstus par deportācijām un kā no tām sanācis izvairīties.
"Šķiet, ka man kopš bērnības ir iekodēts, ka var notikt sliktas lietas un ir jāspēj pieņemt pareizus lēmumus."
Atgriezies Zviedrijā, viņš nodevās akadēmiskajām gaitām un tās vēlējās turpināt Igaunijā, bet pirms tam Karlam izveidojās īpaša saikne ar Latviju.
Pilno stāstu lasiet tiešsaistes žurnālā "Klik".
