1994. gada 27. septembra rītā ar cerību pilnu skatu uz nākotni Karls Ēriks Lāntē-Reintamms ieradās Tallinā. Viņa mērķis bija noskaidrot iestājeksāmenu datumu Igaunijas Diplomātijas skolā Tallinā, satikt radiniekus un vakarā jau doties atpakaļ uz Stokholmu. Diemžēl 28. septembra rītā viņš bija nevis mājās, bet gan glābšanas laivā Baltijas jūrā.
Turpinājums rakstu sērijai par izdzīvošanu prāmja "Estonia" katastrofā.
"Man ir 26 gadi. Esmu tikko absolvējis universitāti. Plānoju pārcelties uz Igauniju, lai sāktu savu pieauguša cilvēka dzīvi," stāsta Karls.
Ar prāmi pāri Baltijas jūrai viņš ceļoja bieži, apciemojot gan Igauniju, gan Latviju.
27. septembrī viņš pirmo reizi plānoja ceļot turp un atpakaļ vienas dienas laikā, tādējādi jau 28. septembra rītā esot atpakaļ Stokholmā.
Tallinā viņš apmeklēja Igaunijas Diplomātijas skolā, kur plānoja turpināt akadēmiskās gaitas, kā arī satika savus radiniekus. Viņš bija sev līdzi atvedis dāvanu tēvocim, kuram dienu iepriekš bija dzimšanas diena.
Uzkāpjot uz prāmja viss likās kā parasti, līdz brīdim, kad viņu no miega iztraucēja negaidīts kajītes biedrs, bet jau nākamajā brīdī – kuģa sasvēršanās, sadursmes troksnis, motora skaņas...
Par mirkļiem pirms liktenīgās prāmja "Estonia" katastrofas no Karla skatupunkta vairāk lasi tiešsaistes žurnālā "Klik".
