Pēc viņa domām, informatīvajā kaujas laukā ir arī īstermiņa uzvaras. Piemēram, Eiropas Savienības (ES) līmenī ir izdevies saglabāt vienotību, ko Krievija neesot negaidījusi. Pēc Bambala vārdiem, Krievija gaidīja, ka notiks valstu cīņa savā starpā, bet ES ir bijusi vienota nostāja un pozīcija, ka cīnīsimies par Ukrainu līdz beigām.
Bambals atzīmēja, ka dezinformācija vēršas plašumā un nāk ne tikai no Krievijas, bet, ņemot vērā, ka Latvija ir uz ES un NATO robežas, informācijas vides draudi ir un būs aktuāls jautājums. Pēc eksperta vārdiem, mēs labi zinām Krievijas metodes, izmantoto taktiku un Latvijai ir arī praktiskā pieredze cīnoties pret to.
Diskutējot, vai pastāv nogurums no ziņām par karu Ukrainā, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts akcentēja, ka pētījumi parādot, ka rietumu sabiedrībā ap 40% cilvēku aktīvi izvairās no ziņām, un tāda tendence aug. Taču, viņaprāt, tā ir normāla reakcija. Sārta ieskatā, vajadzētu atgriezties pie tā, kas sabiedrību uzrunā un mudina atbalstīt tos, kas ir grūtībās un cieš. Pēc eksperta vārdiem, jāmeklē emocionālie ceļi, lai atjaunotu sabiedrībā empātiju.