Latvijā 19% patērētāju nav svarīga uzņēmumu saistība ar Krieviju, liecina aptauja

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Foto: non c/Shutterstock

Latvijā 19% patērētāju nav būtiski, vai uzņēmumiem, no kuriem viņi iegādājas produktus vai pakalpojumus, ir saistība ar Krieviju, secināts komunikāciju aģentūras "Miltton" un pētījumu kompānijas "Norstat" veiktajā aptaujā.

"Kopš Krievijas uzsāktā kara Ukrainā daudz runāts un darīts, lai atteiktos no Krievijas precēm, taču, diemžēl, pētījums apliecina, ka Latvijā no Baltijas valstīm ir augstākā tolerance pret zīmoliem vai uzņēmumiem, kuriem joprojām ir kāda saistība ar Krievijas tirgu," norāda "Miltton Latvia" vadītāja Marta Mackeviča.

Viņa atzīmē, ka Lietuvā tikai 9% atzinuši, ka tas nav svarīgi, bet Igaunijā - 11%. Latvijā šādu patērētāju skaits ir aptuveni divas reizes lielāks nekā kaimiņvalstīs.

Vienlaikus aptaujas dati liecina, ka 41% aptaujāto Latvijas respondentu tas ir ļoti svarīgs aspekts. Lietuvā uz to kā būtisku aspektu norādīja 47% respondentu, bet Igaunijā - 48%.

"Miltton Latvia" skaidro, ka aptaujā tika analizēts, kādas ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas patērētāju gaidas no uzņēmumiem ilgtspējas jomā, kā arī, kuri ilgtspējas aspekti visvairāk ietekmē viņu lēmumus.

Aptaujā secināts, ka Latvijas un Lietuvas patērētājiem vismazākā pārliecība par produkta ilgtspēju ir pērkot tīrīšanas līdzekļus un sadzīves ķīmiju. Uz to norādījuši 46% respondentu Latvijā un 44% respondentu Lietuvā. Savukārt 38% Igaunijas patērētāju lielākās bažas ir par apģērbu.

Runājot par pakalpojumiem, kas rada bažas par ilgtspēju, aptaujas dati liecina, ka 48% respondentu Latvijā un 47% respondentu Lietuvā norādīja, ka tie ir būvniecības un renovācijas pakalpojumi, bet Igaunijā (35%) - skaistumkopšana.

Jautājumā par to, cik svarīgas ir uzņēmumu rūpes par dzīvnieku labturību, Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju vidū uz to norādīja aptuveni 20% patērētāju, kamēr Lietuvā - teju 30%.

Aptauju šī gada vasarā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veica "Miltton" grupa sadarbībā ar pētījumu centru "Norstat". Katrā valstī bija 1000 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu