ASV prezidents Džo Baidens aicinājis Izraēlas un arābu valstu līderus nopietni apdomāt iespējamo pēckara realitāti. Šis paziņojums nāk laikā, kad jau trīs nedēļu ilgušais Izraēlas–Hamās karš iegājis jaunā fāzē, ko Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu raksturo kā "ilgu un grūtu" periodu, ziņo "Associated Press".
Baidens apgalvo, ka šobrīd prioritātei jābūt beidzot panākt vienošanos par ilgi meklēto divu valstu risinājumu Izraēlas un Palestīnas konfliktam.
"Nav iespējama atgriešanās pie status quo, kas bija spēkā līdz 6. oktobrim," žurnālistiem sacīja Baidens, atsaucoties uz dienu, kad Hamās kaujinieki uzbruka Izraēlai.
Baltais nams norāda, ka Baidens pagājušajā nedēļā telefonsarunā nodeva tieši tādu pašu vēstījumu arī Izraēlas premjerministram Benjaminam Netanjahu.
"Brīdī, kad šis karš būs beidzies, ir jābūt vīzijai par to, kas notiks tālāk. Mūsuprāt, tam ir jābūt divu valstu risinājumam," sacīja Baidens.
ASV prezidenti un Tuvo Austrumu diplomāti gadu desmitiem ilgi ir izvairījušies izstrādāt un pieņemt divu valstu risinājumu, kurā Izraēla pastāvētu līdzās neatkarīgai Palestīnas valstij.
Pēdējie amerikāņu vadītie miera sarunu centieni sabruka 2014. gadā, kad netika panākta vienošanās par izraēliešu apmešanās vietām, ieslodzīto palestīniešu atbrīvošanu un citiem jautājumiem.
Baidens savas administrācijas sākumā reti pievērsās Palestīnas valstiskuma statusa jautājumam. Pagājušajā gadā savas vizītes laikā Rietumkrastā Baidens sacīja, ka "augsne nav nobriedusi" jauniem mēģinājumiem panākt pastāvīgu mieru, lai arī atkārtoti pauda ASV atbalstu palestīniešu valstiskumam.
Šobrīd, kad ir paaugstinātas bažas par to, ka Izraēlas un Hamās karš varētu kļūt par plašāku konfliktu reģionā, Baidens ir sācis uzsvērt, ka pēc bombardēšanas un apšaudes beigām darbu pie Palestīnas valsts izveides vairs nevajadzētu ignorēt.
Līdz šim Baidens vairāk licis uzsvēru uz to, ka viņa administrācija par sasniedzamu mērķi uzskatījusi Izraēlas un tās arābu kaimiņvalstu attiecību normalizēšanu, nevis miera sarunu atsākšanu.
Pat viņa nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans garajā ziņojumā, kas tika publicēts neilgi pirms 7. oktobra uzbrukuma un kurā aprakstīti Baidena globālie ārpolitikas centieni, netika pieminēts Palestīnas valsts izveides jautajums.
Atjauninātajā Ārlietu paziņojuma versijā, kas publicēta tiešsaistē, Salivans raksta, ka administrācija ir "apņēmusies īstenot divu valstu risinājumu".
Baltā nama amatpersonas arī norāda, ka normalizācijas sarunās vienmēr ir bijuši priekšlikumi, kas būtu izdevīgi palestīniešiem.
Tomēr Baidena pēckara vīzijas realizēšanai netrūkst šķēršļu.
Izraēlas galēji labējā valdība ir kategoriski noskaņota pret neatkarīgu palestīniešu valstu izveidi Rietumkrastā un Gazā.
Daļu Rietumkrasta teritoriju kontrolē neefektīva palestīniešu pašpārvalde, kurai ir maz uzticības starp tās pārvaldītajiem iedzīvotājiem.
Tikmēr strauji tuvojas ASV prezidenta vēlēšanas, kas varētu padarīt Baidenu par nepiemērotu sarunu starpnieku 2024. gadā.
Ārons Deivids Millers, bijušais demokrātu un republikāņu administrāciju padomnieks Tuvo Austrumu jautājumos, sacīja, ka Baidena nesenais uzsvars uz divu valstu risinājumu ir "cienījams sarunu temats".
"Izredzes ir ļoti, ļoti zemas. Tā būtībā ir neiespējamā misija," viņš komentēja.
Tomēr Baidens pēdējās dienās ir pacēlis šo jautājumu sarunās ar kolēģiem.
Baidens un Ēģiptes prezidents Abdelfatahs al Sisi svētdienas telefonsarunas laikā apsprieda nosacījums "noturīgam un ilgtspējīgam mieram Tuvajos Austrumos, iekļaujot arī Palestīnas valsts izveidi", ziņo Baltais nams.
Aicinājums rast divu valstu risinājumu izskanēja arī sestdien Republikāņu ebreju koalīcijas samitā Lasvegasā, kur republikāņu partijas prezidenta amata kandidāti kritizēja Baidena īstenoto politiku Tuvajos Austrumos.
Viens no prezidenta kandidātiem, biotehnoloģiju uzņēmējs Viveks Ramasvami sacīja, ka Izraēlai vajadzētu atļauties atteikties no "mīta par divu valstu risinājumu".
Baltais nams apzinās, ka Baidena aicinājums uz divu valstu risinājumu ir ambiciozs un, iespējams, tuvākajā laikā nesasniedzams, sacīja kāda Baltā nama amatpersona.
Netanjahu valdība, saskaroties ar sabiedrības pretreakciju par nespēju novērst Hamās uzbrukumu, ir veltījusi īpašu uzmanību un resursus operācijām pret Hamās un nepievērš īpašu uzmanību Baidena runām par Palestīnas valstiskumu.
Tomēr Baidens uzskata, ka viņam un viņa administrācijai ir svarīgi viest "cerību" un skaidri pateikt, ka viņa administrācija atbalsta Palestīnas valsts izveidi, sacīja amatpersona.
Deniss Ross, miera sarunu vadītājs gan Džordža Buša, gan Bila Klintona administrācijās, sacīja, ka ir svarīgi sākt plānot turpmāko ceļu, lai arī pašreizējam konfliktam nav redzams gals.
"Jūs nevarat atgriezties laikā, kad varējāt ignorēt palestīniešus," sacīja Ross. "Tas nav bezcerīgi. Kad tiekat pāri šim solim, tas nav bezcerīgi."
Palestīniešu civiliedzīvotāji, musulmaņu aizstāvības organizācijas un daži Baidena kolēģi, ASV politiķi – demokrāti, ir pauduši neapmierinātību, ka Baidens turpina paust pilnīgu atbalstu Izraēlai laikā, kad nogalināto palestīniešu skaits turpina pieaugt un humānā krīze Gazā saasinās.
"Te nav runa par ticību," sacīja Baltā nama Nacionālās drošības padomes pārstāvis Džons Kērbijs.
"Runa ir par tādas nākotnes rašanu Tuvajos Austrumos, kas būtu vērsta uz sadarbību, stabilāka, drošāka un kas vairāk reģionā integrētu Izraēlu. Mēs no tā neatkāpsimies."
Baidens ir paudis bažas par nevainīgu Gazas civiliedzīvotāju apdraudējumu un apstākļu pasliktināšanos. Taču viņš uzstājis, ka nenoteiks, kā Izraēlas spēki veic savas operācijas.
ASV musulmaņu kopienu līderi privātas tikšanās laikā ar Baidenu un augstākajiem prezidenta palīgiem pagājušajā nedēļā mudināja prezidentu aicināt uz pamieru.
Dalībnieki arī pauda bažas par Baidena paziņojumu, ka viņš "neuzticas" Gazas joslas nāves gadījumu skaitam, jo to ir apkopojusi Hamās pārvaldītā Veselības ministrija.
Ministrija ziņojusi, ka Gazā ir nogalināti vairāk nekā 8000 cilvēku, galvenokārt sievietes un nepilngadīgie. Izraēlas pusē ir gājuši bojā vairāk nekā 1400 cilvēku, galvenokārt civiliedzīvotāji, kas tika nogalināti sākotnējā Hamās uzbrukuma laikā.
Rami Našašibi, Čikāgas musulmaņu biedrības dibinātājs un sanāksmes dalībnieks, sacīja Baidenam, ka viņa komentāri par bojāgājušo skaitu Gazā ir "dehumanizējoši".
