Veselības ministrija (VM) rosina nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes procesā vērtēt iespēju pārskatīt pievienotās vērtības nodokli (PVN) likmi zālēm, nosakot PVN likmi recepšu zālēm 5% apmērā, liecina saskaņošanai iesniegtais konceptuālā ziņojuma par zāļu finansiālo pieejamību projekts.
Ministrija cer, ka, samazinot PVN, tiks samazinātas zāļu cenas un pacientu maksājumi par zāļu iegādi. Šobrīd Latvijā tiek piemērota samazinātā PVN likme 12% visiem medikamentiem, kamēr Igaunijā tā ir 9% visiem medikamentiem un Lietuvā - 5% kompensējamiem medikamentiem, pārējiem medikamentiem tiek piemērota standarta likme - 21%.
Vienlaikus VM atzīst risku, ka uz samazinātā PVN rēķina ražotāji var celt zāļu cenas un pacients finansiāli pozitīvu ietekmi no samazinātās PVN likmes var neizjust.
Ministrija rosina pārskatīt zāļu cenas veidošanas principus, samazinot zāļu gala cenas pacientiem, un noteikt, ka nekompensējamo recepšu zāļu cena nepārsniedz šo zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā.
Ministrija rosina arī samazināt pacientu tiešos maksājumus par zāļu iegādi, nosakot maksimāli pieļaujamo kopējo pacienta veikto līdzmaksājuma summu par kompensējamām zālēm 250 eiro kalendārajā gadā, un ieviešot starptautiski nepatentētā nosaukuma (SNN) izrakstīšanas principu receptēs nekompensējamām recepšu zālēm.
Ministrija rosina uzlabot kompensējamo zāļu, tai skaitā onkoloģijā un hematoloģijā, finansiālo pieejamību pacientiem, veikt pasākumus zāļu un uztura bagātinātāju racionālas lietošanas veicināšanai, īpašu uzmanību veltot bezrecepšu zāļu un uztura bagātinātāju racionālai lietošanai.
VM ieskatā, būtiski arī palielināt farmaceita lomu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā un veicināt profesijas neatkarību, tai skaitā neatkarību profesionālo pienākumu veikšanā.
LETA jau rakstīja, ka informatīvais ziņojums par zāļu cenu reformu atrodas Ministru kabinetā no pagājušā gada, taču tas nebija guvis virzību, jo tā ietekme uz budžetu ir 26 miljonu eiro apmērā.
Iepriekšējā VM parlamentārā sekretāre Ilze Ortveina bija teikusi, ka viens no risinājumiem ir nodokļu samazināšana visām recepšu zālēm, nedalot kompensējamās un nekompensējamās zālēs. Savukārt pārējām bezrecepšu zālēm, tostarp uztura bagātinātājiem, lieltirgotavas varēs likt tik lielu piecenojumu, cik gribēs.
Viņa gan piebilda, ka sarunas ar lieltirgotājiem un farmācijas nozari nevedās viegli. Ortveina cer, ka izdosies stabilizēt medikamentu tirgu vismaz attiecībā uz recepšu zālēm, un patlaban sarunas maziem soļiem virzās uz priekšu.
