Par 37,3% pieaugs "Conexus" dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojumu tarifs

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Gāzesvads. Ilustratīvs foto
Gāzesvads. Ilustratīvs foto Foto: Shutterstock

Vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojumu tarifs no decembra pieaugs par 37,3%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) publiskotā informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Atbilstoši regulatora lēmumam "Conexus" maksa par izejas punkta Latvijas lietotāju apgādei izmantošanu no 2023.gada 1.decembra būs 0,0026488301 eiro par kilovatstundu (kWh) bez pievienotās vērtības nodokļa.

SPRK lēmumā teikts, ka "Conexus" tarifus aprēķināja, pamatojoties uz nepieciešamajiem ieņēmumiem no dabasgāzes pārvades sistēmas jaudas rezervēšanas pakalpojuma, kas sedz tehnoloģiski un ekonomiski pamatotas izmaksas, kuras nepieciešamas jaudas rezervēšanas pakalpojuma efektīvai sniegšanai, nodrošinot sabiedriskā pakalpojuma rentabilitāti.

Iesniedzot regulatoram tarifa plānu, "Conexus" sākotnēji plānoja, ka dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojumu tarifs pieaugs par 38,5%, kas uz dabasgāzes lietotāju kopējo rēķinu atstās ietekmi 0,5-1,1% robežās, tostarp, piemēram, mājsaimniecībai, kas mēnesī patērē četrus kubikmetrus dabasgāzes, ikmēneša dabasgāzes rēķins augs par 0,04 eiro, bet mājsaimniecībām, kas mēnesī patērē 250 kubikmetrus dabasgāzes, ikmēneša dabasgāzes rēķins pieaugs par 1% jeb 2,43 eiro. Tikmēr juridiskām personām tarifa palielinājums veidos ap 1,1% pieaugumu dabasgāzes ikmēneša rēķinā.

"Conexus" ir vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators Latvijā, kas veic krātuves infrastruktūras uzturēšanas un uzlabošanas pasākumus, realizē nepieciešamos ieguldījumus infrastruktūras attīstībā, uzrauga un kontrolē krātuves stabilitāti, kā arī atbild par krātuves jaudu rezervēšanu un pārdošanu. Tāpat "Conexus" atbild par vienotu tarifu piemērošanu par Latvijas gāzes pārvades sistēmas un krātuves izmantošanu.

"Conexus" lielākais akcionārs ir valstij piederošais "Augstsprieguma tīkls" (68,46%), kamēr 29,06% akciju pieder Japānas uzņēmuma "Marubeni" pārvaldītajam fondam "MM Capital Infrastructure Fund", bet 2,48% - pārējiem akcionāriem.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu