Kad seksuālajai ekspluatācijai pakļauj romantiskais partneris. Cilvēku tirdzniecības metode "loverboy"

Kas ir "loverboy"

"Savā ikdienas darbā novērojam, ka šāda tendence kļūst arvien izplatītāka – mums ir bijušas vairākas klientes, kuras seksuālajai ekspluatācijai pakļauj viņu partneri. Tas var būt gan vīrs, gan vīrietis, ar ko sieviete dzīvo kopā. Sākumā viņi izveido šķietami parastas romantiskas attiecības, taču finansiālu grūtību vai citu iemeslu dēļ vīrietis piespiež sievieti nodarboties ar seksuāla rakstura darbībām, par ko saņem naudu, kas savukārt tiek tērēta vīrieša vajadzībām vai saimniecības uzturēšanai. Pats vīrietis parasti nestrādā un naudu nepelna, un sieviete tiek piespiesta pārdot savu ķermeni, fotogrāfijas, video. To mēs saucam par "loverboy"," stāsta Freimane.

Pašam upurim šo situāciju gan ir ļoti grūti atpazīt.

"Sieviete iesaistās attiecībās, nemaz nenojaušot, kas notiks tālāk. Tajā brīdī ir romantiskas jūtas, domas par ģimenes dibināšanu, pilnīgi iespējams, ka ģimene arī tiek nodibināta, vai arī ekspluatētājs jau ir vīrs.

Sieviete lielākoties šādās situācijās nokļūst sava ievainojamības stāvokļa dēļ – ir finansiāli atkarīga no šī vīrieša vai abiem ir kopīgs bērns," stāsta Freimane.

Lai piespiestu upuri izpildīt varmākas ieceres, tiek izmantotas dažādas metodes. Tie var būt draudi, pierunāšana, vardarbība, izolēšana.

Eksperte stāsta, ka pastāv daudz mehānismu, kā sievieti piespiež nodarboties ar to, ko viņa nevēlas: "Pēdējā laikā mazāk novērojama fiziska vardarbība, parasti tā ir manipulācija. Dažkārt tiek atņemti dokumenti, telefons, sieviete nekur netiek laista. Atrodoties izolācijā, viņa ir spiesta darīt to, ko šis vīrietis liek."

Sarkanie karogi, kas liecina, ka līdzcilvēks kļuvis par upuri

"Pašiem upuriem bieži vien ir ļoti grūti saprast, ka viņi ir cilvēku tirdzniecības upuri," uzsver Freimane, norādot, ka dažkārt cilvēki vēršas pēc palīdzības kā vardarbības upuri, bet tikai ar laiku izkristalizējas, ka viņi ir arī cilvēku tirdzniecības upuri.

Turklāt upuriem nereti ir grūti par to runāt un viņi nespēj to pateikt arī tuviem cilvēkiem. Ja rodas šaubas vai aizdomas, ka tuvinieks kļuvis par cilvēku tirdzniecības upuri, līdzcilvēku iesaiste ir ļoti svarīga. Freimane norāda, ka šādā situācijā var vērsties "centrā Marta" vai arī biedrībā "Patvērums "Drošā māja"", kur speciālisti var izvērtēt, vai konkrētā situācija ir cilvēku tirdzniecība.

"Bieži vien līdzcilvēki to var redzēt un just, jo lielākoties cilvēku tirdzniecības gadījumos ir arī vardarbība, ierobežošana un kontrole. Tie noteikti būs sarkanie karogi.

Ja sieviete vairs neatbild uz radinieku zvaniem, pazūd, negrib kontaktēties vai slēpj zilumus, kuru izcelsmi neskaidro, tas var liecināt par vardarbību un/vai cilvēku tirdzniecību.

Visbiežāk gan vardarbības, gan cilvēku tirdzniecības gadījumos notiek cilvēka izolēšana, lai varmākas kontrole būtu pastāvīga un cilvēks pats nevarētu brīvi rīkoties," stāsta Freimane.

"Principā, ja novēro kādas lielākas un nesaprotamas pārmaiņas, tad būtu jāmēģina ar šo cilvēku runāt un jācenšas saprast, kas un kāpēc notiek, jo bieži vien šie cilvēki paši nerunā. Arī mums ir gadījumi, kad cilvēku tirdzniecības upuri pēc palīdzības atnāk tikai pēc vairākiem gadiem," uzsver eksperte, piebilstot, ka upuriem palīdzība tiek sniegta bez noilguma.

Visbiežāk par upuriem kļūst cilvēki ievainojamības stāvoklī 

"Visbiežāk par cilvēku tirdzniecības upuriem kļūst cilvēki jebkādā ievainojamības stāvoklī, tāpēc mēs [centrs "Marta" darbinieki] esam braukuši pie ārpusģimenes aprūpes iestāžu audzēkņiem, jo viņiem ir liels risks kļūt par cilvēku tirdzniecības upuriem," norāda Freimane.

"Cilvēki, kuri nāk no nepilnām vai sociāli nelabvēlīgām ģimenēm, kur ir bijusi nepietiekoša vecāku mīlestība, – ar viņiem ir vieglāk manipulēt un pakļaut savai ietekmei."

Liels risks kļūt par upuriem ir arī cilvēkiem, kuri cieš no atkarībām. "Viņus ir ļoti viegli iesaistīt dažādos ekspluatācijas veidos – gan darba ekspluatācijā, gan piespiest izdarīt noziedzīgus nodarījumus, piemēram, zagt, ubagot u.c." stāsta eksperte.

"Ja cilvēkam viss ir dzīvē kārtībā, ar viņu ir grūtāk manipulēt un pakļaut. Ja ir darbs, labi kolēģi un ģimene, kura tevi atbalsta, tad ir stipri mazāka iespējamība, ka ar tevi kas tāds notiks. Bet, protams, neviens nav pasargāts 100%, – ja cilvēks nonāk kādā krīzes situācijā, piemēram, piedzīvo tuvinieka vai darba zaudējumu, ievainojamība pieaug."

Tiesa, cilvēku tirdzniecības upuru statistika nerāda pilnu ainu un upuru patiesībā ir daudz vairāk. Kā norāda Freimane, bieži vien cilvēku tirdzniecības upurus neatpazīst arī speciālisti, kuriem tas būtu jāspēj, piemēram, sociālie darbinieki.

"Mēs esam runājuši ar sociālo dienestu darbiniekiem, un es pati esmu strādājusi sociālajā dienestā, tāpēc varu teikt, ka arī pati droši vien savulaik upurus uzreiz neatpazinu. Tagad man ir daudz lielāka izpratne, zināšanas un pieredze un redzu šo problēmu no abām pusēm," atzīst Freimane.

"Mēs nevaram prasīt no sabiedrības, lai viņi atpazīst cilvēku tirdzniecības upurus, ja bieži vien to nevar izdarīt pat speciālisti.

"Centrs "Marta" jau 20 gadus visos iespējamos veidos stāsta par šo problēmu, bet tomēr daudzi aizvien par to neko nezina. Es pati esmu dzirdējusi jautājumus – vai tad mums Latvijā vispār ir tādi gadījumi?"

Kā liecina Iekšlietu ministrijas pārskats par cilvēku tirdzniecības situāciju 2022. gadā, Latvija joprojām ir cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes valsts, proti, Latvijas valstspiederīgie tiek pakļauti cilvēku tirdzniecībai ārzemēs. Tomēr arvien biežāk tiek konstatēti ekspluatācijas gadījumi Latvijā, kur upuru vidū ir gan Latvijas valstspiederīgie, gan viesstrādnieki no trešajām valstīm. Izplatītākās cilvēku tirdzniecības formas paliek nemainīgas – darbaspēka ekspluatācijas, seksuālā ekspluatācijas un ekspluatatīvas fiktīvās laulības. Līdztekus parādās arī dažas jaunas tendences, piemēram, konstatēs gadījums, kad Latvijas pilsonis ir savervēts piespiedu ubagošanai Polijā. Citā gadījumā konstatēts, ka persona tikusi piespiesta veikt noziedzīgu nodarījumu. 

Kopumā 2022. gadā Valsts policija par cietušajiem no cilvēku tirdzniecības atzina 12 personas, bet biedrība "Patvērums "Drošā māja"" un biedrība "centrs Marta" saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par cilvēku tirdzniecības upuriem atzina 14 personas. Tātad kopumā pārskata periodā Latvijā identificēti 26 cilvēku tirdzniecības upuri.

Lielākā daļa upuru bija Latvijas valstspiederīgie – kopā 22 no 26 identificētajiem upuriem. 

No 26 identificētajiem upuriem 25 bija pilngadīgas personas un viena persona bija nepilngadīga. Līdzīgi kā iepriekšējos gados nepilngadīgo cilvēku tirdzniecība ir bijusi saistīta ar seksuālo ekspluatāciju.

No identificētajiem upuriem 10 bija pakļauti darbaspēka ekspluatācijai, 10 seksuālai ekspluatācijai, piecas personas tika pakļautas ekspluatatīvām laulībām un vēl vienas personas ekspluatācija bija saistīta ar piespiešanu veikt noziedzīgu nodarījumu.