Igaunijas "ETV" kanāla pētnieciskās žurnālistikas raidījuma "Aculiecinieks" ("Pealtnägija") izmeklēšanas rezultātā noskaidrojās, ka kaujās Ukrainā "Vagner" rindās piedalījušies vismaz trīs noziedznieki no Igaunijas, kuri nosūtīti izciest sodu uz Krieviju, ziņo "Postimees".
Trīs noziedznieki ir trīskāršais slepkava Oļegs Pitjukovs, slepkava Vladimirs Vīra, kā arī Vitālijs Sai, kurš nodarījis miesas bojājumus vairākiem cilvēkiem.
2022. gada vasarā parādījās pirmā informācija par krievijā ieslodzīto vervēšanu dalībai karā Ukrainā. Tad algotņu grupējuma "Vagner" vadītājs Jevgeņijs Prigožins solīja notiesātos atbrīvot pēc sešu mēnešu dalības karā.
"Aculiecinieks"žurnālistiem izdevās atrast pierādījumus, ka starp ieslodzītajiem, kuri pieņēma "Vagner" piedāvājumu, bija Igaunijā dzimušie Oļegs Pitjukovs un Vladimirs Vīra. To apstiprināja arī Igaunijas Drošības policija, taču citas detaļas nav atklātas.
Saskaņā ar prokuratūras apsūdzību 2014. gada 10. februārī Pitjukovs kādā Pērnavas kopmītņu gaitenī nodūra vīrieti , kurš guva dzīvībai bīstamu brūci, ziņoja Pērnavas apgabaltiesa. Pēc piecām dienām, 15. februārī, Oļegs tajā pašā vietā nodūra vēl vienu vīrieti, kurš no gūtajām brūcēm nomira.
"37 gadus vecais Pitjukovs kopš jaunības ir veicis vardarbīgas un impulsīvas darbības personīga labuma gūšanai.
Pat tad, kad viņa rīcībai bija ārkārtīgi smagas sekas, viņš pret tām izturējās vienaldzīgi, piespriestie sodi viņa uzvedību nemainīja," toreiz norādīja tiesa.
Iepriekš, 1997. gadā, Pērnavas apriņķa tiesa Pitjukovam par divu cilvēku slepkavību piesprieda 15 gadu cietumsodu. Pitjukovs cietumā pavadīja 17 gadus vecumā no 15 līdz 34 gadiem.
Raidījums "Aculiecinieks" sīki apraksta nežēlīgāko Pitjukova slepkavību, kas notika 1995. gadā.
19 gadus vecais Pitjukovs piedalījās armēņu drauga apzinātā noslepkavošanā ar āmuru un cirvi. Prokurore Helga Aadamso raidījumā skaidro, kā jaunieši mēģināja atbrīvoties no līķa:
"Līķi mēģināja sadedzināt ugunī, tas nedega, tad sadalīja un /.../ aiznesa uz upi pie Pērnavas meža kapiem un iemeta ūdenī. Patiesībā šis noziegums atklājās, kad upes krastā uzpeldēja melnie maisi, kuros tika atrastas cilvēka ķermeņa daļas.
Dažas dienas vēlāk Pitjukovs nogalināja vēl vienu no saviem draugiem, kurš bija iesaistīts slepkavības plānošanā, baidoties, ka viņš viņu nodos policijai. Viņš upura ķermeni ar 54 durtām brūcēm iemetis upes krasta niedrēs.
No 34 gadu vecuma viņš brīvībā bijis divas reizes pusotra gada garumā, bet to laikā nespēja integrēties sabiedrībā, regulāri lietoja alkoholu un narkotikas, kā arī atkārtoti veica vardarbīga rakstura darbības.
Pitjukovam 2015. gadā tika piespriests mūža ieslodzījums. Un tā kā Pitjukovs ir Krievijas pilsonis, Igaunija pēc viņa lūguma 2020. gadā viņu izdeva Krievijai, lai turpinātu izciest sodu Krievijas cietumos.
Kā noskaidroja žurnālisti, pēc piedalīšanās karadarbībā "Vagner" sastāvā Pitjukovs tika atbrīvots. To, ka viņš ir dzīvs, apliecina fakts, ka pavasarī viņš sociālajos tīklos ievietojis fotogrāfijas ar sevi.
Vīra dzimis Tallinā 1972. gadā. Savu noziedzīgo karjeru viņš uzsāka 90. gadu vidū. Tās galvenokārt bija zādzības, bet līdz desmitgades beigām vīrietis jau desmit reizes bija sodīts tiesā un vismaz trīs reizes pabijis cietumā.
2013. gada 19. jūlija vakarā policijai radās aizdomas par kādu "Toyota Avensis" vadītājs, kurš izrādījās iepriekš sodītais Vladimirs Vīra. Likumsargi vairākkārt centās piespiest Vladimiru apturēt automašīnu. Vīra iebrauca pretimbraucošajā joslā, iegriezās apļveida krustojumā, nogāza ceļa zīmi un apstājās, saduroties ar policijas automašīnu, kas aizšķērsoja viņam ceļu. Vīra bija 2,7 promiļu alkohola reibumā.
Kamēr notika lietas izmeklēšana par braukšanu dzērumā, Vīra izdarīja jaunu noziegumu. Viņš strādāja par metinātāju uzņēmumā "Telliskivi" Tallinā un par darbu bija nopelnījis 2400 eiro, kuru izmaksu darba devējs kavēja vairākus mēnešus. 2013. gada 18. oktobrī Vīra devās uz darba vietu, lai pieprasītu naudu.
"Tiklīdz es uzgāju augšā, es uzreiz redzēju, ka šeit sēž [cietusī persona], bet galdi toreiz bija novietoti citādi. Un mans prāts uzreiz aizmiglojās. (..) es nezinu, no kurienes dabūju nazi. Kad nokļuvu pie viņa, nazis jau bija manā rokā, un es uzreiz iedūru viņam kājā," izmeklēšanas laikā stāstīja Vīra.
Cietušais nomira ievērojama asins zuduma rezultātā. Kad strādnieki izsauca ātro palīdzību, Vīra aizbēga, izmetot slepkavības ieroci krūmos pie dzelzceļa.
Viņš mēģināja aizbēgt no Igaunijas, bet astoņas dienas vēlāk tika notverts uz Latvijas robežas.
Pēc "Aculiecinieka" teiktā, Vladimirs Vīra tika notiesāts 2016. gada martā. Trīs tiesas par laupīšanu un nāves izraisīšanu aiz neuzmanības. Vladimirs saņēma 9 gadu, 2 mēnešu un 10 dienu cietumsodu.
Būdams Krievijas Federācijas pilsonis, Vīra, tāpat kā Pitjukovs, lūdza, lai viņu nosūta uz Krieviju soda izciešanai.
Vīra tolaik rakstīja, ka "vēlas būt starp slāviem", bet Pitjukovs rakstīja, ka "vēlas būt kopā ar Krieviju".
Lielākā daļa no cietumos savervētajiem cīnījās Bahmutā, un, spriežot pēc datumiem, Vīra gāja bojā vienā no pirmajām kaujām.
Viņa kaps atrodas īpašā "Vagner" algotņu kapsētā Krasnojarskas apgabalā, un tajā norādīts miršanas datums – pagājušā gada 13. oktobris. To, ka viņš dienējis algotņu grupējumā un miris, apstiprina arī viņa tuvinieki.
Igaunijā Vitālijs Sai nevienu nenogalināja, taču bija tuvu tam 2005. gada oktobrī 19 gadus vecs Krievijas pilsonis brauca ar automašīnu, būdams alkohola reibumā. Mēģinot izvairīties no policijas, viņš sadūrās ar pretīm braucošo "Ford Scorpio".
Negadījuma rezultātā cieta pieci cilvēki, no kuriem vismaz trīs guvuši neatgriezeniskus kustību traucējumus.
Šīs lietas izmeklēšanas laikā Sai izdarīja vairākas zādzības un pielietoja fizisku vardarbību pret cilvēkiem.
Igaunijā viņš arī tika notiesāts par zādzību sēriju 2011. gadā. Viņš vairākas reizes uzbruka sievietēm, sitot ar knaiblēm un atņemot rotaslietas. 2014. gadā viņš tika nosūtīts uz Krieviju.
Sociālie tīkli liecina, ka sodu viņš izcietis Tomskā, un, iespējams, "Vagner" pievienojies pēc atbrīvošanas. Šopavasar Vitālijs Aleksandrovičs Sai tika apbalvots ar medaļu "Par drosmi" par dalību karā Ukrainā.
