Latvija no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" plāno atvēlēt 50 000 eiro iniciatīvai "Grain from Ukraine", lai veicinātu Ukrainas graudu piegādes Āfrikas valstīm, liecina Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā rīkojuma projekta anotācija, kas ievietota Tiesību aktu portālā (TAP).
ĀM norāda, ka, balstoties uz ANO Pasaules Pārtikas programmas aprēķiniem par valstīm, par kurām tai pieejami dati, vairāk kā 345 miljoni cilvēku 2023.gadā dzīvo pārtikas nedrošības apstākļos un vairāk kā 43 miljoni cilvēku 51 valstī saskaras ar augstākā līmeņa vai ārkārtas pārtikas nedrošību. Kritiskākā pārtikas drošības situācija 2023.gadā ir Somālijā, Burkinafaso, Haiti, Mali, Nigērijā, Dienvidsudānā un Jemenā.
ĀM uzsver, ka atbalsts un solidaritātes apliecinājums šīm valstīm ir morāli un praktiski svarīgs. Vienlaikus tas atbilst arī Latvijas plašākām interesēm - atbalsts Āfrikas kontinentam ir svarīgs šo valstu nostājai Latvijai svarīgos jautājumos starptautiskajos formātos, tai skaitā veicinot globālo atbalstu Latvijas un Eiropas Savienības pozīcijai gan pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, gan citos jautājumos, kas saistīti ar starptautiskās noteikumos balstītās sistēmas stiprināšanu.
ĀM skaidro, ka Krievijas karš Ukrainā turpina pastiprināt krīzi pasaules pārtikas nodrošinājumā, it sevišķi valstīs ar jau esošu pārtikas deficītu. Balstoties uz Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas analīzi, Krievijas vienpusējā izstāšanās no Melnās jūras graudu iniciatīvas jūlijā radīja globālo pārtikas cenu paaugstināšanos.
Cenu paaugstināšanās rada papildus izaicinājumus pārtikas nodrošināšanā valstīs, kuras jau visasāk saskaras ar pārtikas trūkumu un bada riskiem. ĀM akcentē, ka lielas bažas rada arī Krievijas īstenotā Ukrainas pārtikas krājumu, uzglabāšanas vietu, ostu un civilās infrastruktūras iznīcināšana, kas tieši ietekmē pārtikas piegādes un nākamo gadu lauksaimniecības ražu Ukrainā, atstājot ietekmi uz pārtikas nodrošinājumu pasaulē arī ilgākā termiņā.
Augustā Ukraina paziņoja par "humānā koridora" izveidošanu Melnajā jūrā, ļaujot to izmantot civilajiem kravas kuģiem, kas gatavi kuģot norādītā koridora ietvaros, apzinoties riskus, ko turpina radīt mīnas un Krievijas apdraudējums. Balstoties uz pieejamo informāciju, līdz šim "humāno koridoru" lauksaimniecības produktu transportēšanai ir izmantojuši 53 kuģi, izvedot no Ukrainas vairāk kā 2 miljonus tonnu lauksaimniecības produktu.
Pēc ĀM paustā, lai turpinātu un paplašinātu Ukrainas pārtikas produktu piegādi Āfrikas valstīm, kā arī pieminot traģiskā Holodomora, ko Latvijas Saeima ir atzinusi par genocīdu pret Ukrainas tautu, 90.gadadienu, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 2022.gadā izveidoja jaunu humānās palīdzības programmu "Grain from Ukraine".
Programma tiek realizēta ciešā partnerībā ar ANO Pasaules Pārtikas programmu. Latvija pērn atbalstīja jaunatklāto programmu ar 50 000 eiro iemaksu. Programmu finansiāli ir atbalstījušas arī virkne citu Eiropas Savienības dalībvalstu, tajā skaitā Igaunija un Lietuva, kā arī Kanāda, Japāna, Koreja, Norvēģija, Katara, Šveice, Lielbritānija un ASV.
Gatavojoties Starptautiskajam pārtikas drošības samitam 25.novembrī, Ukraina ir aicinājusi valstis turpināt atbalstu "Grain from Ukraine" programmai. Balstoties uz Ukrainas sniegto informāciju, iepriekš programmā iemaksātie līdzekļi ir izmantoti, lai finansētu kopumā 170 000 tonnas Ukrainas graudu nogādāšanu ar sešiem kuģiem uz Somāliju, Etiopiju, Keniju un Jemenu. Ar nākamajām piegādēm Ukrainas puse plāno paplašināt saņēmēju valstu loku.
