Krimināllieta par Līvaja Amareina piekaušanu Daugavpilī nonākusi tiesā. Pirms tam varmāka vēlējies atvainoties

Valsts policijas paziņojumā masu medijiem teikts: "Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Dienvidlatgales iecirkņa amatpersonas pabeidza izmeklēšanu kriminālprocesā par jaunieša piekaušanu 4.maijā Daugavpils Stropu estrādē un šī gada 1. novembrī nodeva krimināllietas materiālus Latgales tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret vienu personu. Aizdomās turētajai personai tiek inkriminēts huligānisms, kas saistīts ar miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam atbildību pastiprinošos apstākļos, tostarp sociālā naida dēļ."

Stāsts par Līvaja un viņa vīra brutālo piekaušanu Daugavpilī 4. maijā ieguva lielu atbalsi sabiedrībā. Pēc pirmās notikuma izmeklēšanas policija kriminālprocesu izbeidza, taču Līvajs ar vīru šo lēmumu pārsūdzēja, plaši informējot masu medijus. Vēlāk lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu tika atcelts.

1. novembrī, tika pieņemts lēmums par kriminālprocesa nodošanu Latgales tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret vienu personu.

Kriminālprocess ir kvalificēts pēc Krimināllikuma 231. panta otrās daļas, 48.panta 12. un 14.punkta, tas ir, huligānisms, kas saistīts ar miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam un izdarīts alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē rasistisku, nacionālu, etnisku vai reliģisku motīvu vai sociālā naida dēļ.

Par šo noziedzīgo nodarījumu paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai probācijas uzraudzība, vai sabiedriskais darbs, vai naudas sods.

Līvajs Amareins par to, ka lieta nodota tiesai, uzzināja 7. novembrī. "Saprotu, ka ir liels spiediens no mediju un sabiedrības puses, bet tomēr gribētos pašam vispirms saņemt oficiālo lēmumu, nevis šokā lasīt to ziņu internetā," saka Līvajs. Oficiālu ziņu no Valsts policijas viņš vēl nav saņēmis.

"Protams, esmu pateicīgs, ka lieta aizgājusi tālāk. Cenšos arī nezaudēt cerību par taisnīgu tiesas lēmumu, un gribētos lai manas cerības attaisnotos. Tā kā ne pirmo reizi kaut kādus lēmumus uzzinu no preses ātrāk, nekā no policijas, gribas pajokot, ka par tiesas datumu arī laikam uzzināšu no medijiem, nevis saņemšu vēstuli no Valsts policijas..."

Nesen Līvajs ar vīru aicināti uz Valsts policiju konfrontēt varmāku. Līvajs konfrontācijā piedalījās attālināti, jo atrodas Nīderlandē, kur apmeklē PTSS (pēctraumatiskā stresa traucējumi) terapijas kursu un meklē jaunu darbu.

"No policijas puses jautājumi bija saistīti tikai ar liecību parbaudi," stāsta Līvajs. "Varmākas advokāte mēģināja izvilkt no manis atbildi uz jautājumu, "vai es domāju, ka naida runa un aizspriedumi ir viens un tas pats". Pats varmāka vairākkārt teica, ka esot bijis reibumā un daudz ko neatceras. Neatceras to, ko viņam nav izdevīgi atcerēties..."

Līvajs stāsta, ka konfrontācijas laikā varmāka mēģinājis atvainoties gan Līvajam, gan viņa vīram. Vai tas tāpēc, lai mēģinātu panākt izlīgumu, Līvajs nezina, bet tādu domu pieļauj. "Mēs atteicāmies pieņemt atvainošanos," saka Līvajs.

Jautāts par sajūtām, kad lieta beidzot nonākusi tiesā, Līvajs atzīst: "Par to droši vien ir jāpriecājas, bet es neesmu spējīgs to just. Nevar jau arī zināt, ko lems tiesa, lēmums var būt arī negatīvs. Arī PTSS simptomātika traucē izjust kaut mazliet prieka. Jebkas, kas ir saistīts ar šo lietu vai policiju un prokuratūru, pašlaik ir mans "trigeris" - kairinatājs, kas saasina emocijas un rada trauksmi. Pēc visa piedzīvotā man diemžēl nav uzticības valsts iestādēm. Mana pieredze ir diezgan traumatiska."

Pēc uzbrukuma, kurā Līvajs saņēma vairāk nekā 20 sitienus pa galvu, viņam joprojām ir nopietnas veselības problēmas. "Joprojām paaugstināta trauksme, uzmācīgas atmiņas par notikumu. Parādījušās grūtības ar uzmanības koncentrāciju, grūti iegaumēt jaunu informāciju. Gribas arī izvairīties no līdzīgām situācijām, jūtos emocionāli sastindzis. Mani vieglāk emocionāli aizkaitināt, pat minimāli līdzīgas situācijas izraisa bailes. Bieži ir bezmiegs.

Esmu ļoti pateicīgs par to, ka man Nīderlandē ir iespēja apmeklēt terapiju, ko sedz apdrošināšana, un ir arī palīdzība no sociālajiem darbiniekiem. Patstāvīgi pašlaik nevaru tikt galā ar ikdienišķām lietām."

Valsts policija atgādina, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.