"Aiz priekškara": Propagandisti piemin Latviju un draud ar kodolkaru, ja neļaus Krievijai kuģot pa Baltijas jūru (6)

Krievu "tradicionālo vērtību" aizstāvēšanas un vēršanās pret dažādām "perversijām" kontekstā pagājušajā nedēļā izskanēja arī Latvijas vārds. Proti, raidījumā "60 minūtes", kur neiztrūkstoša ir LGBT kritika, tika pieminēts, ka Latvija, kurai nepietiek ar to, ka tai ir pasaulē pirmais prezidents, kurš ir atklāts gejs, ir pieņēmusi partnerības likumu, kas legalizē viendzimuma attiecības. Raidījuma vadītāja Jevgēņija Popova ieskatā tas ir kārtējais apliecinājums tam, ka Latvija ir neizdevusies valsts, kurā valda nacisms apvienojumā ar dažādu seksuālo perversiju slavināšanu. Pie viena Popovs gan piebilda, ka pagaidām Latvija nesasniedz Amerikas līmeni, kurā bērni piedalās transvestītu šovos un vispār Amerika esot "pedofilu nācija".

Starp noklusēto un "feikiem"

Kārtējo reizi, analizējot propagandas vēstījumus, jāpiemin tas, par ko tiek klusēts. Proti, nedz ziņās, nedz diskusiju raidījumos ne ar pušplēstu vārdu netika pieminēts tas, ka Krievijā Rjazaņas apgabalā 11. novembrī saspridzinātas dzelzceļa sliedes, un no tām noskrējuši kravas vilciena 19 vagoni. Kā skaidro ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi, pretkara aktīvistu diversijas Krievijas varasiestādēm ir nopietna problēma. Tādēļ arī oficiālie mediji izvēlas par to neziņot, lai lieki nesatrauktu iedzīvotājus. Tāpat netika ziņots nedz par Krievijas okupētajā Krimā notikušo Ukrainas attālināti vadāmo kuteru uzbrukumu Krievijas desanta kuteriem, nedz par sprādzienu Krievijas karaspēka okupētās Melitopoles krievu virsnieku štābā. Sprādziens noticis sanāksmes laikā, kurā piedalījušies Krievijas drošības dienesta un nacionālās gvardes virsnieki.

Propagandas naratīvs ir viennozīmīgs – Ukrainas pretuzbrukums ir izgāzies, Rietumi savu palīdzību Ukrainai vairs līdzšinējos apmēros nesola, tādēļ Krievijas uzvara karā ir neapstrīdama. Protams, ka šajā vēstījumā neiederas nekādas ziņas par veiksmīgiem Ukrainas uzbrukumiem. Ja vēl pirms gada krieviem patika gari un plaši apzelēt ukraiņu veiktos “terora aktus” Krievijas teritorijā, solot briesmīgu atriebību, tad tagad šādi stāsti vairs neparādās, jo īsti jau pretī likt nav ko. Tā teikt, atriebības iespējas ir izsmeltas.

Vēl jāpiemin, ka krievi aizvien vairāk un biežāk izmanto viltotus video sižetus par Ukrainu.

Tā, pirms divām nedēļām parādījās safabricēts video, par kura autentiskumu nekādā veidā nav iespējams pārliecināts un kurā kāds it kā gūstā saņemts Ukrainas karavīrs stāsta, ka viņa biedrs, kura vārdu gan viņš nezinot, esot Mariupolē nogalinājis kādu ģimeni un pēc tam stājies dzimumsakaros ar mirušo sievieti. Savukārt pagājušajā nedēļā parādījās video ar ļoti miglainu bildi un vīrieti, kura sejas aprises bija neskaidras un par kuru propagandisti apgalvoja, ka tas esot Ukrainas politiķis, prezidenta Volodimira Zelenska partijas biedrs Serhijs Babaks. Vīrietis, kurš tiek dēvēts par Babaku, redzams aizturēšanas brīdī stiprā narkotisku vielu reibumā, lamājoties necenzētiem vārdiem. Propagandisti nekavējās paziņot: lūk, kāda ir šodienas Ukraina un tās politiķi. Tam, ka video ir īsts un tajā redzamais vīrietis patiešām ir Babaks, skatītājiem ir jātic uz vārda, jo pārliecināties par to nav iespējams.

Krievi pasludina Zelenski par diktatoru

Līdztekus nemitīgajiem ziņojumiem, ka Ukrainas pretuzbrukums ir izgāzies un noklusējot Krievijas armijas zaudējumus, kas pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba ziņotā sasniedz 312 550 kritušos, jauna propagandas vēstījumu šķautne ir Ukrainas iekšpolitika – it kā konflikts starp Zelenski un Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieku Valēriju Zalužniju, kā arī Ukrainas prezidenta vēlēšanas 2024. gadā.

Proti, Ukrainas prezidenta vēlēšanām būtu jānotiek nākamā gada martā, taču Zelenskis ir paziņojis, ka karš nav īstais laiks vēlēšanām un tās esot jāatliek. “Mums ir jāsaprot, ka tagad ir aizsardzības laiks, kaujas laiks, kas nosaka valsts un tautas likteni, nevis manipulāciju laiks, ko no Ukrainas sagaida tikai Krievija. Uzskatu, ka šobrīd nav īstais laiks vēlēšanām. Ja mums jāpieliek punkts politiskajiem strīdiem un jāturpina strādāt vienoti, tad valstī ir attiecīgas struktūras, kas spēj tos [strīdus] izbeigt un sniegt sabiedrībai visas nepieciešamās atbildes,” televīzijas uzrunā ukraiņiem paziņoja Zelenskis.

Tikmēr krievu propagandisti nekavējās paziņot, ka Zelenskis vienkārši baidoties no vēlēšanām, kurās viņam neesot izredžu uzvarēt un līdz ar to Zelenskis esot kļuvis par diktatoru.

Un to klāsta tādas valsts propagandisti, kurā prezidents Vladimirs Putins ar nelielu pārtraukumu amatā ir vairāk nekā 19 gadus.

Propagandisti ciniski dēmonizē Zelenska lēmumu nerīkot prezidenta vēlēšanas kara laikā, vienlaikus aizmirstot par skandalozo un Rietumu nosodījumu izpelnījušos Putina parakstīto likumu, kas pieņemts 2020. gadā, miera laikā, un kas ļauj viņam vēlreiz pretendēt uz jaunu pilnvaru termiņu, savu lēmumu pamatojot ar bažām par globālo nestabilitāti, koronavīrusa izplatību un citiem draudiem Krievijai.

Kremļa ideologi absolūti nepatiesi iztēlo, ka Zelenskis noteikti vēlēšanās zaudētu. Šādiem apgalvojumiem nav nekāda faktoloģiska pamata. Vēl vairāk, laikraksts “The New York Times” raksta, ka Zelenskis stabili ir līderis starp tiem politiķiem, kuriem uzticas Ukrainas iedzīvotāji. Nesen veiktā bezpartejiskās pētniecības grupas “Apvienotā Ukraina” aptauja liecina, ka 91% ukraiņu uzticas Zelenskim, 87% - ģenerālim Zalužnijam, bet 81% – Kijevas labdarības fonda dibinātājam Serhijam Pritulam. Zīmīgi, ka Prituls, kurš ir viens no potenciālajiem prezidenta amata kandidātiem, laikrakstam ir norādījis, ka kara laikā rīkot prezidenta vēlēšanas ir bezjēdzīgi, un jebkurā gadījumā Zelenskis tajās uzvarēšot.

Krievi arī apgalvo, ka Zelenska konkurents uz prezidenta amatu esot Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs Kirilo Budanovs, kam gan nav nekādu neatkarīgu apstiprinājumu. Tāpat Kremļa lakstīgalas pogo, ka Budanovs gatavojoties veikt valsts apvērsumu, un vispār starp Zelenski, Zalužniju un Budanovu notiekot asas cīņas, kuru upuris esot Zalužnija palīgs, kurš gāja bojā nelaimes gadījumā.

Politologs un Krievijas eksperts Kārlis Daukšts stāsta, ka propagandisti savai politiski neizglītotajai skatītāju auditorijai vēlamo uzdod par esošo. Daukšts pauž pārliecību, ka starp Zelenski un Zalužniju patiesībā nekāda konflikta nav. Vēl vairāk – starp viņiem pastāvot vienošanās, ka Zelenskis kā prezidents uzsver Ukrainas nelokāmo pārliecību cīnīties līdz galam, savukārt Zalužnijs kā armijas cilvēks apelē pie Rietumiem, ka pašreizējais pozicionālais karš nedos vēlamo rezultātu un vienīgā izeja ir dot Ukrainas bruņotajiem spēkiem jaunākās militārās tehnoloģijas.

Pērc Daukšta domām krievu apgalvojumi par Zelenska neizbēgamo sakāvi vēlēšanās ir pilnīgi meli. Tieši Zelenskim būtu visizdevīgāk, ja nākamgad notiktu prezidenta vēlēšanas, jo skaidrs, ka viņš tajās uzvarētu un atkārtoti visai pasaulei pierādītu savu leģitimitāti.

Tieši tas, kā uzskata Daukšts, apliecina, ka Zelenskis, nevēloties rīkot vēlēšanas, rīkojas kā valstsvīrs, nedomājot par savām, bet visas valsts interesēm, kuru fokusā ir tikai un vienīgi sekmīga karadarbība, nevis kādas politiskas cīņas. Politologs uzskata, ka visvairāk no Ukrainas prezidenta vēlēšanām būtu jābaidās Putinam, jo skaidrs, ka Ukrainas vēlēšanas, neraugoties uz karadarbību valstī, būtu brīvas un godīgas atšķirībā no vēlēšanām Krievijā.

No Kēnigsbergas līdz Gazai

Krievijas atvaļinātie armijnieki kārtējo reizi draudēja Rietumiem ar kodolkaru, ja Krievijai tiks ierobežota pieeja Baltijas jūrai un notiks Kēnigsbergas (Karaļauču) tranzīta koridoru blokāde. Vēstījumos tika uzsvērts, ka jebkuri šķēršļi, kas tiktu likti Krievijas kuģu kuģošanai pa Baltijas jūru, tiks uztverti kā kara pieteikums Krievijai, un tas neizbēgami būšot kodolkonflikts.

Tāpat izskanēja draudi mīnēt visu Baltijas jūru, un pēc tam baltieši vēl desmitgadēm varēšot cīnīties ar sekām.

Propagandisti arī pievērsās Izraēlas “kara noziegumu” nosodīšanai, apvainojot Rietumus dubultstandartos un liekulībā. Proti, Rietumi runājot par izdomātiem Krievijas kara noziegumiem Ukrainā, kādu “de facto” nemaz neesot, taču uz īstiem kara noziegumiem Gazā pieverot acis. Tie rūpot tikai visu “pazemoto un apvainoto” aizstāvei Krievijai. Radikālā propagandiste Margarita Simonjana pat paziņoja, ka Gazā “Hamās” teroristu tikpat kā neesot, jo visi viņu līderi atrodoties Katarā, un Gazā esot palikušas tikai sievietes ar bērniem. Izskatās, ka apsūdzot Izraēlu par darbību Gazu, krievi cenšas nomazgāt paši savus kara noziegumus Ukrainā.

Savukārt propagandists Vladimirs Solovjovs paziņoja, ka Rietumu akceptētie Izraēlas gaisa triecieni Sīrijai un Libānai nozīmējot “carte blanche” Krievijai, kas leģitīmi varot dot triecienus pa tām Rietumvalstīm, kuras ražo ieročus Ukrainai un apmāca ukraiņu “teroristus”. Un jāsāk esot ar Vāciju.

Rezumējot aizvadīto nedēļu Krievijas televīzijās, skaidri iezīmējas iekšpolitiskie vēstījumi Krievijas sabiedrībai. Pats galvenais - Krievija ir teju pēdējā kristīgās civilizācijas saliņa trakojošajā Rietumu Sodomas un Gomoras izvirtības jūrā, pret kuru asi vēršas viss NATO bloks, lai iznīcinātu Krieviju kā valsti un kultūru. Ukraina esot līdz kaulam samaitāta “failed state”, kas veic etniskās tīrīšanās savā teritorijā, tādēļ Krievijai tās ir jāaptur. Krievi tiek pārpludināti ar mesiāniskiem stāstiem par savu izredzētību un pasaules glābēju lomu, kurā centrālais svētais ir Putins.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Aiz priekškara" saturu atbild ziņu aģentūra "LETA". #SIF_MAF2023