FOTO ⟩ Pretī valdības ēkai aizvadīta akcija "Kur viņa palika?"

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Foto: Akcija "Kur viņa palika?" Brīvības bulvāra liepu alejā
Foto: Akcija "Kur viņa palika?" Brīvības bulvāra liepu alejā Foto: Līga Gredzena / LETA

Atzīmējot Starptautisko dienu vardarbības izskaušanai pret sievietēm, šodien biedrība "Sievietei paveicās" sadarbībā ar Rīgas Zonta klubu Rīgā, Brīvības alejā, rīkos akciju "Kur viņa palika?", informēja akcijas rīkotāji.

Akcijā iepretim Ministru kabinetam plānots novietot kurpju pārus, kas simbolizēs nogalinātās un no vardarbības cietušās sievietes. Ikviens šajā dienā aicināts nest uz Brīvības aleju kurpju pāri, ar kuru vēlētos sabiedrībai un valdībai atgādināt par nepieciešamību izskaust vardarbību, aicina akcijas rīkotāji.

Foto: Akcija "Kur viņa palika?" Brīvības bulvāra liepu alejā

Pēc biedrības rīcībā esošās informācijas, katra trešā Latvijas sieviete attiecībās pieredzējusi psiholoģisku, fizisku vai seksuālu vardarbību vai vairāku vardarbības formu kombināciju.

Ja salīdzina datus par sievietēm, kuras noslepkavojoši ģimenes locekļi vai intīmie partneri, tad Latvijā šis rādītājs ilgstoši ir viens no sliktākajiem Eiropā, pauž biedrība.

Kopš 2016. gada, kad atsevišķi politiķi uzsāka kampaņu pret Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas ratificēšanu, Latvijā ģimenes locekļu vardarbības dēļ dzīvību ir zaudējušas 133 sievietes.

Kā ziņots, Saeimas Juridiskā komisija 22.novembrī pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz Latvijā ar atrunu ratificēt tā dēvēto Stambulas konvenciju jeb Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.

Tieslietu ministrijas (TM) parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna vērsa uzmanību, ka vardarbības pret sievietēm gadījumi nereti ir latenti un klusējoši noziedzīgie nodarījumi, līdz ar to "neviena statistika neparāda to situāciju, kas notiek, piemēram, virtuvēs". Viena no problēmām, kas neļaujot ieraudzīt vardarbības gadījumus, ir starpinstitucionālās sadarbības neesamība. Rezultātā cilvēki baidās un nemeklē palīdzību.

Tādēļ Paegļkalna aicināja neatsaukties uz mazo vardarbības gadījumu skaitu Latvijā, bet meklēt papildinstrumentus cīņai pret problēmu ar Stambulas konvencijas ratifikācijas palīdzību.

"Centra Marta" politikas koordinatore Beata Jonite piebilda, ka objektīvais rādītājs, uz ko var skatīties, ir sieviešu slepkavību dati, kas Latvijā esot augstākie Eiropā. Viņa piekrita, ka līdz konvencijas ratificēšanu nebūs tā, ka noziegumi nākamajā dienā pazudīs, tomēr konvencijas ratificēšana apliecināšot pušu vienošanos strādāt pie risinājumu meklējumiem.

Atsaucoties uz piemēriem Francijā un Īrijā, Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite norādīja, ka sākotnēji vardarbības statistiskie rādītāji var palielināties, bet galvenais ir sasniegt cilvēkus un palīdzēt tiem. Tomēr minētās valstis atzinušas, ka līdz ar konvencijas ratifikāciju valsts var novirzīt vairāk resursu gan vardarbības mazināšanai, gan sasniegt cilvēkus un sniegt tiem atbalstu.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu