Kad pacienti jūt, ka nespēj pietiekami brīvi komunicēt un lūgt palīdzību saviem mīļajiem, iesaistās Luīze Spensa. Viņa ir kvalificēta medmāsa un speciāliste, kas strādā ar onkoloģijas pacientiem, palīdzot tiem tikt skaidrībā par katru konkrēto diagnozi, vēsta "metro.co.uk".
Savas karjeras laikā Luīze ir strādājusi vienā no lielākajiem vēža ārstēšanas centriem Eiropā, taču tagad ir onkoloģijas klīnisko gadījumu menedžere.
“Savas karjeras laikā esmu pavadījusi daudz laika ar cilvēkiem, kuri cieš no vēža, dažādos viņu diagnozes un ārstēšanas posmos. Ja pacients uzskata, ka nevar runāt ar saviem tuvākajiem radiniekiem par noteiktām tēmām, man bija tas gods būt klāt, lai viņus uzklausītu, atbildētu uz jautājumiem vai virzītu viņus citu speciālistu virzienā, kuri var palīdzēt,” skaidroja sieviete.
Viņa atklāja, ka cauri gadiem ir iezīmējušās vairākas galvenās lietas, ko cilvēki visvairāk nožēlo savā dzīves izskaņā vai ir vēlējušies, kaut būtu darījuši citādi.
1. Dzīvot mirklim
Onkoloģijas diagnoze bieži mudinot pacientus novērtēt savu laiku un to, kā viņi to pavada.
“Mēs visi varam būt aizņemti, iespringstot par sīkumiem, domājot par to, kas varētu būt bijis, un uztraucoties par lietām, kas vēl nav notikušas. Bieži vien tikai tad, kad saskaramies ar kaut ko, kas maina mūsu dzīves, mēs saprotam, cik svarīgi ir izbaudīt tagadni,” skaidroja Luīze.
2. Mazāk laika veltīt darbam
Pēc medmāsas domām, vēža diagnoze var mudināt cilvēkus pārdomāt savu darba dzīvi un laiku, kas pavadīts karjeras būvēšanā.
“Cilvēkiem rodas vēlme, lai viņi būtu vairāk laika pavadījuši kopā ar saviem mīļajiem vai darot to, kas viņiem patīk, nevis strādājot,” teica Luīze.
Viņa aicināja arī citus cilvēkus darbu nelikt pirmajā vietā un bērnu pasākumus vai randiņus ar partneri vienmēr uzskatīt par prioritāti.
3. Ātrāk doties pie ārsta
Pētījumi liecina, ka daudzi cilvēki aizvien atliek ārstu apmeklējumu, tomēr tas esot viens no lielākajiem nožēlas tematiem onkoloģisko pacientu vidū, jo daudzos gadījumos situāciju var uzlabot ar agrīnu diagnostiku.
“Ja kāds uztraucas par jebkādām izmaiņām savā ķermenī, es vienmēr iesaku pēc iespējas ātrāk uzrunāt ģimenes ārstu. Jo ātrāk tas tikts izdarīts, jo ātrāk var tikt noskaidrotas ārstēšanas iespējas,” norāda Luīze.
4. Nesatraukties par to, kā ārstēšana izmainīs izskatu
Parasti pacienti pauž bažas par fiziskajām izmaiņām, ko ārstēšana var izraisīt. Viņiem var būt bailes par to, kā izskatīsies, un bažas par to, kā tuvinieki uz viņiem skatīsies,” paskaidroja medmāsa.
Ārstēšana, piemēram, ķīmijterapija, var izraisīt matu izkrišanu, savukārt daži medikamenti var izraisīt tūsku. Speciāliste norādīja, ka cilvēks ir daudz kas vairāk par ārieni, un galvenais ir izveseļoties un turpināt dzīvot.
5. Neziņa, kā runāt par sajūtām
Onkoloģijas pacienti regulāri jūtoties vientuļi, jo nezina, kā runāt par savām bažām.
“Dažiem pacientiem var būt grūti apspriest vēža specifiku ar saviem mīļajiem. Kad ir fiziskas ciešanas, garīgās veselības aprūpe var šķist kā papildu atbildība, taču šajā laikā tas ir tikpat svarīgi. Līdztekus sarunām ar pacientiem esmu vienmēr ieteikusi runāt ar medicīnas māsu speciālistiem un saņemt konsultācijas,” paskaidroja Luīze.
6. Vēlme, kaut būtu vairāk pavadīts laiks ar saviem bērniem
“Šo es visbiežāk esmu dzirdējusi no mazu bērnu vecākiem, kuriem ir neārstējams vēzis. Saprotams, ka vecākiem var būt bažas, ka bērni viņus aizmirsīs. Viņi var sērot, ka nākotnē neredzēs savu bērnu darām noteiktas lietas,” atklāja speciāliste.
Viņa ieteica cilvēkiem veidot tādas lietas kā atmiņu kastes, vēstules vai dienasgrāmatas nozīmīgiem nākotnes notikumiem, lai ikviens var justies ciešāk saistīts ar saviem bērniem gan tagad, gan nākotnē.
