HIV jau sen nav tikai narkotiku injicētāju vai vīriešu, kuriem ir sekss ar citiem vīriešiem, infekcija, bet ar to inficējas parasti iedzīvotāji, kuriem ir nedrošs sekss, sacīja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības institūta direktore un Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras profesore Anda Ķīvīte-Urtāne.
Viņa atgādināja, ka Latvija ik gadu diagnosticēto un reģistrēto HIV gadījumu skaita ziņā ieņem augsto otro vietu Eiropas valstu vidū un ik gadu šo diagnozi saņem vairāk nekā 220 mūsu valsts iedzīvotāju. Tikai aptuveni puse no vairāk nekā 6000 ar HIV inficētām personām saņem ārstēšanu, lai gan tā ir pilnībā valsts apmaksāta un visiem pieejama.
Vaicāta, kādēļ Latvijā ir šādi rādītāji, viņa atbildēja, ka tas ir saistīts ar problēmām primārās, sekundārās, terciārās profilakses līmeņos. Proti, primārajā profilaksē būtiska nozīme darbam ar veseliem cilvēkiem, lai tie nesaslimtu. Ņemot vērā, ka vakcīnu pret HIV infekciju nav, vienīgais veids, kā cilvēki var sevi pasargāt, ir droši uzvesties - droši dzimumkontakti, asinskontakti un tamlīdzīgi. Taču nevar uzvesties droši, ja nav zināšanu par to, kā to darīt.
"Mēs tikko RSU esam veikuši nacionāli reprezentatīvu pētījumu, kurā redzams, ka joprojām 21.gadsimtā Latvijā tikai 30% iedzīvotāju ir minimālas zināšanas par HIV. Tāpat ir vājas zināšanas un prasmes par kontracepcijas lietošanu. Mūsu pētījums rāda, ka vieno no populārākajām metodēm ir pārtrauktais dzimumakts. Pirmajā vietā ir prezervatīvs," atzina profesore.
Runājot par inficēšanās veidiem, viņa vērsa uzmanību, ka Latvijā jau 20 gadus primāri ar HIV inficējas heteroseksuālu dzimumkontaktu ceļā. Tomēr Latvijas iedzīvotājiem nav zināšanu par to, ka HIV jau sen nav tikai narkotiku injicētāju vai vīriešu, kuriem ir sekss ar citiem vīriešiem, infekcija. Apmēram 40% inficēto ir sievietes, turklāt ar HIV inficējas parasti iedzīvotāji, kuriem ir nedrošs sekss,.
Viņa gribētu ticēt, ka projekta "Skola 2030" jaunajā standartā par šo un citām tēmām tiks skaidrots, taču atzina, ka, visticamāk, tā nebūs. Ķīvīte-Urtāne uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāju veselībpratība ir kritiskā līmenī, un to ir nepieciešams mainīt.
Tāpat, viņas vērtējumā, Latvijā problēmas sagādā arī agrīnā diagnostika. Šobrīd Latvijā ir vairāk 20 HIV profilakses punkti, kur jebkurš iedzīvotājus var bezmaksas un anonīmi veikt HIV testu, taču joprojām vērojama zema atsaucība ne tikai no iedzīvotāju puses, bet arī, piemēram, no ģimenes ārstu puses attiecībā uz nosūtījumu izsniegšanu.
"Ir neskaitāmi gadījumi, kad cilvēks trīs reizes gada laikā nonācis stacionārā ar kaut kādā sūdzībām kuņģa zarnu traktā, bet neviens no speciālistiem, nav izdomājis viņam veikt HIV testu. Neviens nav aizdomājies, ka tās varētu būt HIV blaknes. Nereti arī HIV diagnosticē, kad tas faktiski jau ir AIDS stadijā," situāciju ieskicēja profesore.
Vienlaikus viņa norādīja, ka patlaban HIV testa veikšana ir obligāta tikai donoriem, taču aptuveni 30% cilvēku, kuriem ir HIV, par to nemaz nezina. Inficēšanās ar HIV sākuma stadijā simptomu nav, un, ja cilvēks nav aizdomājies, ka viņam varētu būt kāda riska uzvedība, tad HIV testu neveic. Profesore uzsvēra, ka HIV izmeklējumiem jābūt kā rutīnas izmeklējumam, ko jebkuram seksuāli aktīvam iedzīvotājam būtu jāveic reizi vienā vai divos gados.
Ķīvīte-Urtāne arī atzīmēja, ka jo agrāk HIV infekcija tiek diagnosticēta, jo ātrāk cilvēkam iespējams sniegt terapiju. Proti, tie cilvēki, kas saņem nepieciešamos medikamentus, nevar izplatīt infekciju tālāk, līdz ar to viņi ir droši apkārtējai sabiedrībai. Šobrīd apmēram no 6000 HIV inficētajām personām tikai puse saņem nepieciešamo terapiju, bet ar tādiem rādītājiem HIV epidēmiju apturēt nevar, atzina profesore.
LETA jau rakstīja, ka HIV pārnese Latvijā patlaban notiek heteroseksuālo kontaktu ceļā, un tas skar ikvienu sabiedrības locekli neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai profesijas. Latvijā joprojām valda stereotipi par to, kurš var inficēties ar HIV vīrusu un vai tiešām heteroseksuālās attiecībās esošiem cilvēkiem būtu jāpārbauda sava veselība. Testēšanas dati liecina, ka HIV pacienta sociālais portrets pašlaik ir attiecināms uz ikvienu Latvijas iedzīvotāju.
HIV ir cilvēka imūndeficīta vīruss. Tas vairojas, iznīcinot asins šūnas, kas atbild par imunitāti, un izraisa pastiprinātu imūnsistēmas novājināšanos. AIDS jeb iegūtais imūndeficīta sindroms rodas HIV infekcijas attīstības rezultātā. Inficēšanās notiek, ja inficēta cilvēka asinis vai izdalījumi no dzimumorgāniem (sperma, sekrēts, kas izdalās pirms ejakulācijas, maksts sekrēts) un mātes piens (zīdaiņiem) nonāk otra cilvēka organismā.
Lai gan HIV infekcija nav izārstējama, piedāvājot plašākai sabiedrībai pieejamus HIV profilakses un diagnostikas pasākumus, kā arī nodrošinot efektīvu ārstēšanu un aprūpi, HIV infekcija ir kļuvusi par kontrolējamu hronisku veselības stāvokli, kas ļauj cilvēkiem ar HIV dzīvot ilgu un veselīgu dzīvi.
Pēc Pasaules veselības organizācijas iniciatīvas HIV/AIDS diena tiek atzīmēta visā pasaulē kopš 1988.gada 1.decembra. Tās mērķis ir pieminēt HIV/AIDS upurus, kā arī veicināt izpratni un mazināt aizspriedumus par HIV/AIDS pacientiem. Starptautiskais HIV/AIDS simbols ir sarkanā lentīte, kas simbolizē morālu atbalstu tiem, kas ir inficēti ar HIV/AIDS.
