Apkopojums ⟩ Naudas pārdale un hipotekāro kredītu pārkreditēšana. Valdība pieņem virkni lēmumu

Pārdalīs nepilnu miljonu eiro trīs Olimpisko centru projektiem izsniegtā valsts galvotā aizdevuma daļēju atmaksu

Otrdien valdība atbalstīja 984 652 eiro pārdali starp Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžeta apakšprogrammām, lai veiktu Daugavpils, Zemgales un Ventspils Olimpiskā centra projektu īstenošanai izsniegtā valsts galvotā aizdevuma 2024.gada maksājuma daļas daļēju atmaksu, tādējādi nodrošinot saistību daļēju izpildi šogad.

Lai nodrošinātu efektīvu budžeta pārvaldību un mazinātu līdzekļu neapguvi, IZM ieskatā šogad apakšprogrammās neapgūtie līdzekļi ir jāpārceļ uz 2024.gadu, kad saimnieciskā gada ietvaros var nodrošināt šo līdzekļu mērķtiecīgu apguvi.

Valdība atbalstīja apropriācijas pārdali no IZM 2023.gada budžeta apakšprogrammas "Sociālo stipendiju fonds Studētgods" prioritārā pasākuma "Sociālo stipendiju nodrošināšana studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm" 577 155 eiro, budžeta apakšprogrammas "Valsts pētījumu programmas" prioritārā pasākuma "Valsts pētījumu programmas īstenošana" 350 000 eiro un budžeta apakšprogrammas "Koledžas" prioritārā pasākuma "Personāla pieejamības uzlabošana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā" 57 497 eiro.

IZM norāda, ka divās pirmajās apakšprogrammās izveidojies līdzekļu pārpalikums, savukārt pasākumam "Personāla pieejamības uzlabošana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā" finansējums tika piešķirts šā gada pirmā pusgada beigās, kad iestādēm vairs nebija iespējams uzņemt visas plānotās papildu budžeta vietas.

Valdība uzdeva biedrībai "Latvijas Olimpiskā komiteja" līdz šā gada 31.decembrim samaksāt 984 652 eiro valsts budžeta līdzekļu trīs Olimpisko centru projektiem izsniegtā valsts galvotā aizdevuma 2024.gada maksājuma daļējai atmaksai. Tādējādi nākamajā gadā valsts galvotā aizdevuma atmaksai trijiem olimpiskajiem centriem būs nepieciešami 58 259 eiro.

Aktualizēs Nacionālās metroloģijas institūcijas sniegto pakalpojumu klāstu

Valdība otrdien atbalstīja Nacionālās metroloģijas institūcijas sniegto pakalpojumu klāsta un cenu aktualizēšanu.

Ar grozījumiem tiek precizēti sniegtie maksas pakalpojumi, cenrādī precizējot līdz šim sniegtos pakalpojumus un svītrojot neaktuālos pakalpojumus, lai atbilstu Nacionālās metroloģijas institūcijas rīcībā esošajiem nacionālo mērvienību etaloniem.

Kā norāda Ekonomikas ministrijā (EM), lai vienkāršotu projektā paredzēto maksas pakalpojumu cenu izmaiņu uzskaites procesu grāmatvedībā, noteikumu projekts paredz grozījuma spēkā stāšanos ar 2024.gada 1.janvāri.

Noteikumu projektā kalibrēšanas un citu pakalpojumu stundas maksas ir noteiktas tādas, lai pilnībā nosegtu attiecīgā pakalpojuma faktiskās izmaksas un nodrošinātu pozitīvu ieņēmumu un izdevumu bilanci.

EM norāda, ka noteikumu projekts paredz esošo cenrādi izteikt jaunā redakcijā, to precizējot, papildinot ar jauniem pakalpojumiem un svītrojot neaktuālos pakalpojumus, kas vairs netiek sniegti.

Autotransporta direkcija 274 577 eiro no peļņas novirzīs ritošā sastāva iegādei pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu

Valdība otrdien atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz sadalīt VSIA "Autotransporta direkcija" (ATD) 2022.gada peļņu un dividendes par 2022.gadu 274 577 eiro apmērā un novirzīt ritošā sastāva iegāde pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu.

SM skaidro, ka atbilstoši ATD vidēja termiņa darbības stratēģijai 2022.gadā tika plānota peļņa 362 682 eiro. Faktiskā kapitālsabiedrības peļņa 2022.gadā pārsniedza prognozēto apjomu un bija 429 026 eiro. Minimālā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa ir 64% no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, tātad dividendēs izmaksājamā summa ir 274 577 eiro.

SM konstatējusi, ka akumulatoru bateriju elektrovilcienu (BEMU) iepirkuma otrās kārtas realizēšana BEMU vilcienu iegādei ir tikai viens no posmiem, lai nodrošinātu valsts deleģētā uzdevuma - ritošā sastāva iegāde pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu - īstenošanu. Papildu BEMU vilcienu iegādei, ir nepieciešams nodrošināt iepirkuma līguma inženiertehnisko uzraudzību.

Inženiertehniskās uzraudzības pakalpojuma iegādei ir jāorganizē atsevišķa iepirkuma procedūra, kas ietver gan tehniskās specifikācijas, gan vērtēšanas kritēriju, gan iepirkuma līguma izstrādi, gan piesaistot ārpakalpojuma ekspertu pakalpojumus dokumentācijas izstrādes procesā, gan iepirkuma procedūras nodrošināšanai, ņemot vērā, ka kapitālsabiedrībai nav šāda rakstura kompetences.

Vienlaikus konstatēts, ka BEMU vilcienu iepirkuma līguma inženiertehniskā uzraudzība ir ļoti dārgs pakalpojums, kura izmaksas būtu vērtējamas robežās no 1% līdz 1,5% no vilcienu iegādes vērtības.

Ņemot to vērā, BEMU vilcienu iepirkuma līguma inženiertehniskās uzraudzības iepirkuma organizēšanas izmaksas aprēķinātas līdzvērtīgi BEMU vilcienu iegādes iepirkuma procedūrai 200 000 eiro apmērā.

Vienlaikus līguma inženiertehniskās uzraudzības pakalpojuma izmaksas prognozējamas robežās no viena miljona līdz 2,4 miljoniem eiro. Kopējās izmaksas ietekmēs gan iepērkamo vilcienu skaits, gan iepērkamo vilcienu kopējās iegādes izmaksas. Attiecīgi kopējās papildus nepieciešamās izmaksas deleģētā uzdevuma realizēšanai ir aprēķinātas robežās no 1,2 miljoniem eiro līdz 2,6 miljoniem eiro.

Ņemot vērā, ka ATD vidēja termiņa darbības stratēģijā 2023-2026.gadam četros gados kopējā peļņa ir plānota 139 676 eiro, SM vērš uzmanību, ka tikai ar kapitālsabiedrības peļņas novirzīšanu nebūs iespējams rast nepieciešamo papildus finansējumu deleģētā uzdevuma īstenošanai. Līdz ar to būs nepieciešams papildus finansējums no valsts budžeta.

Informāciju par studiju programmas licencēšanu turpmāk ierakstīs VIIS izglītības programmu reģistrā

Pēc studiju programmas licencēšanas Akadēmiskās informācijas centrs informāciju par studiju programmu turpmāk ierakstīs Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) izglītības programmu reģistrā, paredz otrdien valdības pieņemtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Studiju programmu licencēšanas noteikumi".

Grozījumi paredz atcelt studiju programmas licences lapas paraugu un licences izsniegšanu.

Tika pagarināts ar Studiju kvalitātes komisijas darbības termiņš līdz stājas spēkā jauns regulējums par studiju virzienu akreditāciju, kurā tiks noteikts termiņš pārejai uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju, atsakoties no studiju virzienu akreditācijas, tāpēc jānosaka, ka Studiju kvalitātes komisijas darbs ir terminēts, salāgojot to ar viena akreditācijas cikla termiņu.

Darbības termiņa pagarinājums paredz, ka Studiju kvalitātes komisija pieņem akreditācijas lēmumus par tiem studiju virzieniem, kas līdz 2024.gada 31.decembrim ir saņēmuši divu gadu akreditāciju. Pilnībā noslēgta visu studiju virzienu akreditācija, ir obligāts priekšnoteikums pārejai uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju.

Piešķir 15 000 eiro iemaksai OECD Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas budžetā

Valdība šodien lēma par 15 000 eiro iemaksu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas (OECD WGB) budžetā.

OECD WGB šī gada 6.-10.marta un 13.-14.jūnija sanāksmēs informēja par nepieciešamību dalībvalstīm veikt brīvprātīgās iemaksas, lai segtu OECD WGB budžeta iztrūkumu.

OECD WGB sanāksmēs sekretariāts informēja dalībvalstis, ka OECD WGB budžets 2023.-2024.gadam ir samazināts un, lai turpinātu OECD WGB darbību kā iepriekš, WGB budžetā būtu nepieciešami papildus apmēram 514 000 eiro, lai segtu OECD budžetā nepiešķirto finansējumu un kompensētu OECD WGB iemaksu daļu, ko šobrīd neveic Krievija. Viens no sekretariāta piedāvājumiem ir OECD WGB dalībvalstīm veikt brīvprātīgu iemaksu OECD WGB budžetā, lai segtu trūkstošo summu.

Piešķir 1,8 miljonu eiro pašvaldībai ceļa pārbūvei uz Ādažu militāro poligonu

Valdība otrdien atbalstīja 1 875 165 eiro piešķiršanu Ādažu novada pašvaldībai Vecštāles ceļa pārbūvei, lai uzlabotu piekļuvi militārajai bāzei un poligonam.

Nauda tiks pārskaitīta no Aizsardzības ministrijas budžeta.

Ādažu militārā poligona dienvidu daļā piekļuvi bāzei un poligonam nodrošina pašvaldības ceļi - Kadagas, Mežaparka, Iļķenes un Vecštāles.

Vecštāles ceļa posms aptuveni 2,4 kilometru garumā tieši robežojas ar ministrijas valdījumā esošu zemes vienību. Šo ceļu izmanto gan Nacionālie bruņotie spēki, gan Ādažu novada iedzīvotāji satiksmei starp Kadagu un Iļķeni.

Ņemot vērā Vecštāles ceļa tehnisko stāvokli un atrašanās vietu, ir nepieciešami ieguldījumi tā uzlabošanai.

VID jāatdod Covid-19 atbalsts kādam nodokļu maksātājam

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiks piešķirti 10 954 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai saskaņā ar tiesas lēmumu kādam nodokļu maksātājam atdotu Covid-19 atbalsta maksājumu, otrdien nolēma valdība.

VID bija uzdevums izmaksāt nodokļu maksātājiem atbalstu saistībā ar ieņēmumu samazinājumu, kas radās Covid-19 pandēmijas laikā valstī izsludinātajā ārkārtējā situācijā noteikto saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ.

Veicot valsts atbalsta saņemšanas un izlietošanas pēckontroli, VID uzskatīja, ka kāds nodokļu maksātājs nelikumīgi saņēmis valsts atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai (grantu). VID nolēma atgūt šo grantu un procentus jeb kopā 29 521,10 eiro.

Rezultātā nodokļu maksātājs atmaksāja grantu Valsts kases kontā, bet iesniedza Administratīvās rajona tiesā, kas 2023.gada 31.augusta VID lēmumu atcēla no tā pieņemšanas dienas. Spriedums stājās spēkā 3.oktobrī.

Šobrīd ir izveidojies piešķirtā finansējuma atlikums 18 568 eiro apmērā, tāpēc VID ir nepieciešami papildus 10 954 eiro apmērā, lai izpildītu tiesas lēmumu.

Neskatoties uz to, ka Covid-19 atbalsts vairs netiek sniegts, VID, pamatojoties uz tiesas lēmumiem, nodrošina iepriekš nepamatoti nepiešķirtā vai nodokļa maksātāja atmaksātā atbalsta atmaksu.

Pārdalīs 416 700 eiro vienotā risinājuma izstrādei automatizētai oficiālo ienākumu apmēra aprēķināšanai

Valdība otrdien atbalstīja apropriācijas pārdali 416 724 eiro apmērā, lai nodrošinātu vienotā risinājuma papildus funkcionalitāšu izstrādi automatizētai oficiālo ienākumu apmēra aprēķināšanai uz vienu mājsaimniecības locekli.

Finansējums pārdalīts no Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) budžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana" uz Ekonomikas ministrijas (EM) budžeta programmu "Enerģētikas jautājumu administrēšana".

Kā norāda KEM, Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) ir uzdots izstrādāt risinājumu. Tā pirmā izstrādes kārta ir pabeigta, bet identificēta nepieciešamība izstrādāt papildu funkcionalitātes risinājuma pilnvērtīgai darbībai.

BVKB līdz 2024.gada 31.decembrim nodrošina mājsaimniecības lietotājiem tiesības atteikties no viņu personas datu turpmākas apstrādes informācijas sistēmā un no iespējas pretendēt uz atbalsta saņemšanu, ja persona to nevēlas.

KEM ir identificējusi, ka finansējumu 416 724 eiro apmērā 2023.gadā ir iespējams nodrošināt no KEM budžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana", ņemot vērā ārpakalpojumu klimata un enerģētikas jomā izsludināšanas aizkavēšanos.

Identificētās risinājuma izstrādes papildu izmaksas 2023.gadā ir 416 724 eiro, no tostarp 84 700 eiro pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammas (SOPA) funkcionalitātes izstrāde darbam ar risinājuma datiem, 71 148 eiro paredzēti administrēšanas portāla papildinājumiem ar pārskatu funkcionalitāti, 71 148 eiro - personas datu audita pārlūkam risinājuma administrēšanas portālā.

Tāpat 118 580 eiro paredzēti saziņai ar pakalpojumu sniedzējiem, 47 432 eiro biežāk uzdoto jautājumu grupēšanai pa sadaļām, kā arī SOPA izejošās datnes attēlošanai portālā paredzēti 23 716 eiro.

Apstiprina noteikumus par neapliekamā minimuma piemērošanu mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem

Valdība otrdien apstiprināja noteikumus par neapliekamā minimuma piemērošanu mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātājiem.

Iepriekš Ministru kabinets 2023.gada 17.oktobra sēdē atbalstīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", kas paredz atļaut MUN maksātājiem, ja tie gūst ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamus ienākumus, ar IIN apliekamajam ienākumam piemērot neapliekamo minimumu.

Tāpat likumprojekts paredz pagarināt līdz 2024.gada 31.decembrim īpašo IIN režīmu autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem, kura ietvaros autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem.

Minētais likumprojekts tika virzīts likumprojekta "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" pavadošo likumprojektu paketē, atbalstīts Saeimā un stāsies spēkā no 2024.gada 1.janvāra.

Valdības otrdien apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi paredz, ka, nosakot nodokļa maksātāja gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, ņem vērā ar MUN apliekamo apgrozījumu, to reizinot ar koeficientu 0,5. Prognozētā mēneša neapliekamā minimuma apmēra aprēķinā Valsts ieņēmumu dienests izmanto arī informāciju no MUN deklarācijas.

Prognozētā mēneša neapliekamā minimuma aprēķinā tiek ņemta vērā informācija par tiem periodiem, kuros fiziskā persona ir bijusi citas personas apgādībā vai fiziskai personai piešķirta pensija. Informācija par ienākumiem pirms rezidenta statusa iegūšanas netiek izmantota.

Aprēķinot diferencēto neapliekamo minimumu par nepilnu gadu, ar MUN apliekamo apgrozījumu, ko reizina ar koeficientu 0,5, ņem vērā par to taksācijas gada periodu, par kuru nodokļa maksātājam nav tiesību piemērot likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteikto neapliekamo minimumu.

Tāpat Ministru kabineta noteikumi paredz, ka, nosakot nodokļa maksātāja gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, neņem vērā likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" minētos neapliekamos ienākumus un saimnieciskās darbības ieņēmumus, par kuriem maksā samazināto patentmaksu, - 2021., 2022., 2023. un 2024.gadā ienākumus no samaksas par intelektuālo īpašumu, izņemot ienākumus, kurus izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācija, vai no literatūras, zinātnes vai mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un izpildītāju darbu radīšanas, izdošanas, izpildīšanas vai citādas izmantošanas, ja nodokļa maksātājs nav reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs.

Pārdalīs 4,5 miljonus eiro izdevumu saistībā Covid-19 uzliesmojumu segšanai

Valdība otrdien atbalstīja Veselības ministrijas (VM) sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz atbalstīt apropriācijas pārdali 4,5 miljonu eiro apmērā, lai segtu izdevumus, kas radušies saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu.

Rīkojuma projekts paredz atbalstīt apropriācijas pārdali no gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma programmas "Finansējums veselības jomas pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Projekts paredz pārdalīt 2,5 miljonus eiro atbilstoši faktiskajiem izdevumiem no 1.jūlija līdz 30.septembrim. Tostarp 1,5 miljonus eiro plānots pārdalīt uz VM apakšprogrammu "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana", lai segtu izdevumus saistībā ar laboratorisko izmeklējumu veikšanu, subakūto medicīnisko rehabilitāciju, dinamisko novērošanu un individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu izmantošanas pakalpojumu sniegšanu.

Vēl 18 757 eiro plānots pārdalīts uz apakšprogrammu "Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs" diagnostikai un ārstēšanai, 938 915 eiro uz apakšprogrammu "Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana", bet 48 722 eiro uz apakšprogrammu "Neatliekamā medicīniskā palīdzība individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu izmantošanai pakalpojumu sniegšanā.

Tāpat 2,025 miljonus eiro plānots pārdalīt avansa norēķinam laikposmā no 2023.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.novembrim.

Tēriņiem Covid-19 vakcīnu dēļ pārdala 2,049 miljonus eiro

Valdība otrdien atbalstīja Veselības ministrijas (VM) sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz atbalstīt apropriācijas pārdali 2,049 miljonu eiro apmērā, lai segtu izdevumus, kas radušies saistībā kas radušies saistībā ar Covid-19 infekcijas uzliesmojumu un tā seku novēršanu.

Rīkojums paredz atbalstīt apropriācijas pārdali no gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma programmas "Finansējums veselības jomas pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Finansējumu 2,049 miljonu eiro apmērā plānots pārdalīt uz budžeta apakšprogrammu "Centralizēta medikamentu un materiālu iegāde" par Covid-19 vakcīnu iegādi, uzglabāšanu, loģistiku un vakcīnu iznīcināšanu, bet 1 366 eiro uz budžeta apakšprogrammu "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" par Covid-19 vakcīnu ievadi no 2023.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 30.septembrim.

Piešķir papildu 380 490 eiro iemaksām ES budžetā

Valdība otrdien nolēma par 380 490 eiro palielināt apropriāciju Finanšu ministrijai (FM), lai veiktu iemaksas Eiropas Savienības (ES) 2023.gada budžetā pilnā apmērā.

Ja iemaksas ES budžetā neveiktas pilnā apmērā, tiktu aprēķināti kavējuma procenti par savlaicīgi Eiropas Komisijas kontā nepārskaitītu pašu resursu maksājumu, skaidro FM.

Likumā "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" apakšprogrammas "Iemaksas Eiropas Savienības budžetā" finansējums ir paredzēts 384,335 miljoni eiro.

Balstoties uz FM veiktajiem aprēķiniem un maksājumu datu uzskaiti, šī gada 22.novembrī apakšprogrammas pieejamais atlikums ir aptuveni 56,42 miljoni eiro, bet kopumā 2023.gadā vēl ir atlikuši trīs maksājumi ES budžetā.

Dailes teātra pamatkapitālā ieguldīs 4,4 miljonus eiro Mazās zāles pārbūves projekta īstenošanai

Valdība otrdien nolēma palielināt Dailes teātra pamatkapitālu, ieguldot tajā 4,4 miljonus eiro, lai nodrošinātu teātra Mazās zāles pārbūves projekta īstenošanu un iegādātos pamataprīkojumu.

Kultūras ministrija (KM) norāda, ka Mazā zāle sākotnēji tā bija paredzēta tikai teātra mēģinājumiem, kā arī kongresiem un atpūtas telpām Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas vadības nomenklatūrai. Telpas ir gan morāli, gan fiziski nolietotas un to pilnvērtīgai izmantošanai nepieciešama mūsdienu teātra auditorijai un teātra darbībai atbilstoša pārbūve un remontdarbi.

KM uzsver, ka Dailes teātra Mazās zāles un Mēģinājumu zāles pārbūve būtiski uzlabos skatītāju ērtības, redzamību, dzirdamību, gaisa apmaiņu un palielinās vietu skaitu no 150 uz 350. Dailes teātra Mazā zāle kļūs par Jauno zāli un iegūs funkcionālu balkonu.

Tāpat tiks arī modernizēta skatuve un atrisināta problēma ar līdz šim neesošo dūmu novadīšanas sistēmu, kas kādā brīdī var draudēt ar zāles slēgšanu, jo ventilācijas un dūmu novadīšanas sistēmas vairs neatbilst prasībām.

Pārbūves projekts paredz darbus vairākos virzienos, proti, pazemināt esošās Mazās zāles grīdu, lai panāktu labāku skatuves redzamību, palielinātu skatītāju ietilpību zālē, iegūstot divu līmeņu augstuma telpu ar balkonu, kā arī paaugstinātu skatuves telpas augstumu, ļaujot režisoriem un aktieriem izmantot Mazo zāli kā pilnvērtīgu moderna teātra sastāvdaļu. Telpu pārbūves redzējums ir ļāvis domāt arī par jaunu un plašu mēģinājumu zāli. Esošās neērtās un padomju laikā būvētās 3. un 4.stāva mēģinājumu telpas tiktu apvienotas vienā plašā un mūsdienīgā spēles laukumā, kur varētu notikt arī mazākas formas izrādes.

Dailes teātris par saviem līdzekļiem ir izstrādājis pārbūves projektu un saņēmis būvatļauju, un ir gatavs patstāvīgi uzņemties būvniecības ieceres realizāciju. Atbilstoši Dailes teātra sniegtajai informācijai ir noslēdzies iepirkums par būvdarbiem un provizoriskās pārbūves izmaksas patlaban tiek lēstas 3,7 miljonu eiro apmērā, neskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Patlaban Dailes teātra pamatkapitāls ir 151 318 eiro. Plānots, ka no 2024.gada pamatkapitāls būs 41,7 miljoni eiro, tai skaitā ieguldījums Mazās zāles pārbūvē 4,4 miljonu eiro vērtībā.

Saskaņā ar 2022.gada darbības rādītājiem Dailes teātra ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, pērn bija 3 miljoni eiro, kas veidoja 45,15% no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem 6,7 miljonu eiro apmērā kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā.

Savukārt dotācija no valsts pamatbudžeta bija 3,6 miljoni eiro. Faktiski izlietota un uzskaitīta kā 2022.gada ieņēmumi no valsts budžeta dotācijas 3,3 miljoni eiro jeb 49,04% no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā.

Savukārt saskaņā ar 2023.gada deviņu mēnešu darbības rādītājiem kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, šogad bija 2,7 miljoni eiro, kas veidoja 47,44% no kopējiem Dailes teātra izdevumiem, proti, 5,8 miljoniem eiro, kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Piešķirtā valsts budžeta dotācija no valsts pamatbudžeta bija 2,6 miljoni eiro.

Pārdalīs 2,5 miljonus eiro atbalsta sniegšanai Ukrainas iedzīvotājiem Latvijā

Valdība otrdien atbalstīja Veselības ministrijas (VM) sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz atbalstīt apropriācijas pārdali 2,5 miljonu eiro apmērā, lai segtu izdevumus, kas radušies saistībā ar atbalsta sniegšanai Ukrainas iedzīvotājiem.

Rīkojums paredz atbalstīt apropriācijas pārdali no gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma programmas "Finansējums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai".

Finansējumu 68 827 eiro apmērā par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensāciju laikposmā no 2023.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 31.oktobrim pārdalīs uz VM apakšprogrammu Kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana".

Vēl 35 010 eiro pārdalīs uz apakšprogrammu "Centralizēta medikamentu un materiālu iegāde" par centralizēto medikamentu un materiālu iegādi un par centralizēti iepērkamo parenterāli ievadāmo zāļu iegādi onkoloģisko saslimšanu ārstēšanai šī gada 1.jūlija līdz 31.oktobrim.

Tāpat 30 571 eiro paredzēti apakšprogrammai "Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana" par zobārstniecības pakalpojumiem bērniem līdz 18 gadu vecumam, 707 600 eiro - apakšprogrammai "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" par primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšanu, laboratorisko izmeklējumu nodrošināšanu ambulatorajā aprūpē, sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu, ambulatorai ārstēšanai paredzēto prettuberkulozes medikamentu medicīniskās pārtikas nodrošināšanu iepriekš minētajā laikaposmā.

Finansējumu 1 467 638 eiro apmērā pārdalīs uz apakšprogrammu "Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs" par medicīniskās palīdzības nodrošināšanu stacionārās ārstniecības iestādēs laikposmā, bet 180 780 eiro uz apakšprogrammu "Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana".

Savukārt 39 945 eiro paredzēts pārdalīt uz apakšprogrammu "Neatliekamā medicīniskā palīdzība" par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izpildītiem izsaukumiem, sniedzot neatliekamo medicīnisko palīdzību, laikposmā no 2023.gada 1.septembra līdz 2023.gada 30.novembrim.

Valdība atbalsta 117 iekšlietu iestāžu darbinieku prēmēšanu

Valdība otrdien slēgtā sēdē atbalstīja 117 iekšlietu iestāžu darbinieku prēmēšanu, kopumā tam atvēlot 374 694 eiro.

Prēmijas paredzētas par labiem darba rezultātiem.

Ar prēmiju izmaksu saistītie izdevumi tiks segti no Iekšlietu ministrijas budžeta.

Valsts policija prēmēšanai izvirzījusi 27 amatpersonas, Finanšu izlūkošanas dienests septiņas amatpersonas, bet Valsts robežsardze 83 amatpersonas.

Valdība apstiprina 167 miljonu eiro pārdali veselības nozares pasākumu nepārtrauktības sekmēšanai

Ministru kabinets otrdien apstiprināja apropriācijas pārdali 167 miljonu eiro apmērā, lai jau no janvāra varētu palielināt mediķu atalgojumu, uzlabot pakalpojumu kvalitāti un īstenot citus pasākumus, par kuriem iepriekš lēmusi gan valdība, gan Saeima nākamā gada budžeta kontekstā.

Lai sekmētu veselības nozares pasākumu nepārtrauktību no 2024.gada 1.janvāra veselības nozarei, jau iepriekš valdība un Saeima lēma piešķirt papildu 167 miljonus eiro. Finansējumu plānots novirzīt ārstniecības personu atalgojumam un izglītībai, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai, kompensējamo medikamentu pieejamībai, veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanai, mātes un bērna veselības uzlabošanai, psihiskās veselības uzlabošanai, profilakses pasākumu īstenošanai un muzeja darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.

Līdz ar šodienas valdības lēmumu jau no janvāra būs iespējams palielināt veselības aprūpes nozares darbinieku atalgojumu - vidējo darba samaksu (tarifā) ārstiem palielināt par 225 eiro, aprūpes personālam - par 85 eiro, atbalsta personālam - par 60 eiro. Pārējiem ārstniecības iestāžu darbiniekiem plānots darba samaksas palielinājums 40 eiro apmērā.

Attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanu tiks veikts gultas dienas ēdināšanas tarifa pārrēķins un pārskatīts intensīvās gultas terapijas tarifs, kā arī uzlabota pieejamība pie speciālistiem, samazinot gaidīšanas rindas.

Finansējums paredzēts arī ģimenes ārstiem, pakalpojumiem grūtniecēm, insulīna sūkņu pieejamībai cukura diabēta pacientiem, reto slimību diagnostikai un citiem pasākumiem. Būtiska finansējuma daļa novirzīta kompensējamo medikamentu pieejamībai pacientiem.

Piešķirot finansējumu onkoloģijas jomā, plānots uzlabot pakalpojumu pieejamību pēc onkoloģijas diagnozes noteikšanas, uzlabot diagnostiku, paplašināt paliatīvo aprūpi un īstenot citus pakalpojumus.

Attiecībā uz mātes un bērna veselības uzlabošanu, būtisks ieguldījums būs, lai bērni ātrāk tiktu pie valsts apmaksāta zobārsta. Tāpat būs paplašināts vakcīnu klāsts bērniem un grūtniecēm, kā arī plānots nodrošināt reproduktīvā materiāla saglabāšanu pacientiem pirms ķīmijterapijas procedūrām.

Psihiskās veselības jomā plānots nodrošināt pusaudžu klīnisko un veselības psihologu atbalsta attālinātās konsultācijas, izveidot mobilās psihiatriskās komandas psihiatrisko pacientu aprūpei mājās, pilnveidot pāreju no bērnu profila ārstniecības iestādes uz pieaugušo ārstniecības iestādi pacientiem ar ilgstošiem psihiskās veselības traucējumiem, kā arī izstrādāt un ieviest agrīnas intervences programmu pēc akūtiem psihotiskiem traucējumiem.

Finansējums paredzēts arī Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam, veselības aprūpes kompetences centra infekcijas slimību profilakses un uzraudzības jomā izveidei, narkoloģiskās ārstēšanas pakalpojuma groza pārskatīšanai un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai. Plānots arī izveidot atkarību konsultatīvo tālruni un atbrīvot narkoloģijas profila pacientus no pacientu līdzmaksājumiem, saņemot ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus narkoloģijā.

VM atgādina, ka daļa no papildus piešķirtajiem 275 miljoniem eiro - 107,9 miljoni eiro būs pieejami 2024.gada laikā veselības aprūpes pakalpojumiem, laboratorisko pakalpojumu attīstībai, primārās veselības aprūpes uzlabošanai jeb ģimenes ārstu praksēm, jaunām zālēm un efektīvākai medikamentu sistēmai, digitalizācijai, slimnīcu tīkla attīstībai un citiem pasākumiem.

Mājas vistu olām būs garāks minimālais derīguma termiņš

Valdība otrdien apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus regulējumā, kas paredz mājas vistu olu minimālā termiņa pagarināšanu līdz 28 dienām kopš izdēšanas.

Līdz šim mājas vistu olas gala patērētājam bija jārealizē 21 dienas laikā pēc izdēšanas.

ZM piebilst, ka pārējo mājputnu sugu olas var atrasties tirdzniecībā līdz 28. dienai pēc izdēšanas, bet, tā kā šīm olām nav prasību attiecībā uz minimālā derīguma termiņa ilgumu, to nosaka olu ražotājs.

Grozījumi ietekmēs uzņēmējus, kas nelielā apjomā ražo mājputnu olas vai realizē tās tieši galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, norāda ministrijā.

Izmaiņas veiktas pamatojoties uz grozījumiem Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes regulā.

Valstij "Maskavas nama" pārņemšana īpašumā prasīs ap pusmiljonu eiro gadā

Valsts īpašumā pārņemot ēku "Maskavas nams" Rīgā, Marijas ielā, no budžeta būs nepieciešami aptuveni 495 395 eiro ikgadējām uzturēšanas izmaksām.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien virzīšanai pirmajam lasījumam atbalstīja likumprojektu, kas paredz, ka ēka Marijas ielā 7 pāries Latvijas valsts īpašumā.

Komisija likumprojektu skatīja sēdes publiskajā un slēgtajā daļā. Komisija rosināja virzīt likumprojektu steidzamības kārtā, proti, divos lasījumos.

Sēdes publiskajā daļā Satversmes aizsardzības biroja direktora pirmais vietnieks Jānis Batalauskis norādīja, ka birojam iebildumi pret šo likumprojektu nav. Arī Valsts drošības dienesta priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkus norādīja, ka dienests atbalsta likumprojekta virzību, turklāt dienests ir vairākkārt informējis valsts augstākās amatpersonas par šī objekta radīto apdraudējumu nacionālajai drošībai.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka likumprojektam nav ietekme uz valsts budžetu, taču, kā izskanēja komisijā, papildu nauda tomēr būs nepieciešama. Satiksmes ministrijas (SM) skaidrojumu par papildu finansējumu komisija neguva, jo tās pārstāvji nebija ieradušies, kas raisīja deputātos izbrīnu.

SM komisijai iesniegtajā atzinumā par šo likumprojektu pausta gatavība pārņemt nekustamo īpašumu ministrijas valdījumā. Vienlaikus par nekustamā īpašuma lietošanu no būvju īpašnieka puses ministrijai ir izveidojies parāds 36 007 eiro apmērā, tostarp parāds par zemes nomas maksu un nekustamā īpašuma nodokli.

Nekustamā īpašuma pārņemšanas SM valdījumā gadījumā ministrijai būs nepieciešami papildu līdzekļi. Provizoriski nepieciešamie papildu līdzekļi īpašuma apsaimniekošanai un uzturēšanai vienam gadam ir 495 395 eiro. 7756 eiro nepieciešami par nekustamā īpašuma nodoklis par zemi, nekustamā īpašuma nodoklim par būvi 35 225 eiro apmērā, 332 414 eiro apsaimniekošanas maksai un 120 000 eiro komunālo pakalpojumu izmaksām.

Sēdes publiskajā daļā asas diskusijas izpalika, jo kopumā koalīcijas deputātiem bija atbalstošs viedoklis par likumprojekta virzību. Vienīgais, kurš cēla iebildumus, bija opozīcijas deputāts Edmunds Zivtiņš (PLV), kurš solīja balsojumā nepiedalīties.

Zivtiņa ieskatā objekta pārņemšana valsts īpašumā būs tikai papildu slogs, jo nav skaidrs, ko valsts tālāk darīs ar šo īpašumu. Viņa ieskatā, Latvijā visus Krievijai piederošos objektus vajadzētu atsavināt vienā reizē, nevis "cirst kaķim asti pa gabaliņam".

Šis likumprojekts esot atsevišķu partiju priekšvēlēšanu kampaņa pirms nākamgad paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Valdība atbalsta likumprojektu pakotni hipotekārās pārkreditēšanas vienkāršošanai

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus četros likumos, kas paredz mazināt pārkreditēšanas šķēršļus, atvieglot patērētāju iespējas pārkreditēt hipotekāros kredītus, tā veicinot klientu mobilitāti un konkurenci kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju starpā, attīstot kredītiestāžu piedāvātos risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazinot augstās hipotekāro kredītu likmes.

Grozījumi patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kredītiestāžu likumā, notariāta likumā un apdrošināšanas līguma likumā vēl jāapstiprina Saeimai.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norāda, ka kredītu procentu likmes Latvijā un Baltijas valstīs kopumā jau ilgstoši ir bijušas starp augstākajām eirozonā, kas lielā mērā saistīts ar vājo konkurenci banku sektorā. Konkurenci nav veicinājis arī sarežģītais un dārgais hipotekāro kredītu pārkreditācijas process, kas līdz šim ir ticis veidots banku interesēs.

"Ar likumu izmaiņām tiks panākts ievērojams administratīvā un finansiālā sloga samazinājums hipotekāro kredītu ņēmējiem, mazinot pārkreditēšanas šķēršļus, tostarp arī izmaksas, kas līdz šim ir bijušas nesamērīgi lielas," uzsver Valainis.

Saeimai apstiprinot šos likumprojektus, tiks panākts ievērojams pārkreditēšanas izmaksu samazinājums patērētājam, piemēram, ja hipotekārā kredīta summa ir 250 000 eiro, tad pārkreditēšanas izmaksas samazināsies no 3500 eiro uz 2500 eiro.

Ja hipotekārā kredīta summa ir 100 000 eiro, tad pārkreditācijas izmaksas samazināsies uz pusi - no aptuveni 2000 eiro uz 1000 eiro, savukārt, ja hipotekārā kredīta summa ir 50 000 eiro, tad pārkreditācijas izmaksas samazināsies trīs reizes - no aptuveni 1500 eiro uz 500 eiro.

Šie aprēķini ir veikti pie nosacījuma, ja jaunais kredīta devējs paredzēs kompensāciju vai komisijas maksu par hipotekārā kredīta izsniegšanu. Ja šādas prasības nebūs, izmaksas samazināsies vēl vairāk, par hipotekāro pārkreditēšanu maksājot vien ap 50 eiro.

Ekonomikas ministrijā (EM), norāda, ka pārkreditēšanas process aizņems ne vairāk kā divus mēnešus, un patērētājam tas kļūs vienkāršāks - vajadzēs griezties pie potenciālā kredītdevēja, izvērtēt viņa piedāvājumu, noslēgt jaunu hipotekāro līgumu un attālināti apliecināt parakstu nostiprinājuma lūgumam par ķīlas tiesību pārgrozīšanu par labu jaunajam kredīta devējam pie zvērināta notāra. Visu procesu varēs īstenot attālināti.

Hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji turpmāk varēs reklamēt savus pakalpojumus un aktīvāk konkurēt savā starpā par hipotekārajiem kredītiem. Izstrādātie likumprojekti neparedz jauna mehānisma izveidi jeb kādas kardinālās izmaiņas esošajā pārkreditēšanas procesā, taču paredz vairākas būtiskas izmaiņas un atvieglojumus, kas mazinās pastāvošos pārkreditēšanas šķēršļus, tostarp izmaksas, un atvieglos pārkreditācijas procesu patērētājiem.

Grozījumi patērētāju aizsardzības likumā paredz, ka patērētājam nevar tikt piemērota maksa par pārkreditēšanu vai kompensācija. Maksa par jaunā kreditēšanas līguma noformēšanu vai kredīta izsniegšanu nevarēs būt augstāka par 1% no jaunā hipotekārā kredīta summas. Patērētājam noteiktas tiesības sadalīt šo kompensāciju trīs maksājumos. Šādas kompensācijas apmērs nedrīkst būt augstāks par maksu, kādu iegūstošais kredīta devējs attiecīgajā brīdī piemēro jaunu hipotekāro kredītu izsniegšanai.

Vienlaikus konkurences veicināšanai tiek atcelti reklāmas ierobežojumi hipotekārajiem kredītiem, kredītiem nekustamā īpašuma būvniecībai vai energoefektivitātes paaugstināšanai. Tāpat tiek definēta hipotekārā pārkreditēšana, tiek noteiktas tiesības un pienākumi iepriekšējam kredīta devējam, jaunajam kredīta devējam un patērētājam.

Grozījumi kredītiestāžu likumā paredz iespēju kredītiestādei sniegt neizpaužamās ziņas citai kredītiestādei vai kredīta devējam, ja šīs ziņas nepieciešamas hipotekārai pārkreditēšanai. Šī informācija būs nepieciešama jaunajam kredīta devējam, lai izteiktu savu piedāvājumu patērētājam.

Vienlaikus grozījumi notariāta likumā paredz iespēju arī nebanku kreditētājiem iesniegt paziņojumu zvērinātam notāram elektroniski Latvijas Zvērinātu notāru padomes tīmekļvietnē izveidotā datu sniegšanas kanālā.

Grozījumi apdrošināšanas līguma likumā paredz, ka hipotekārās pārkreditēšanas gadījumā patērētājam būs tiesības vienpusēji izbeigt esošo nekustamā īpašuma apdrošināšanas līgumu. Grozījumi nepieciešami, lai patērētājam nerastos papildu izmaksas pārkreditēšanas procesā.

Likumprojektu pakotne izstrādāta ar Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) šā gada 29.septembra rīkojumu izveidotajā darba grupā, kurā tika piesaistītas iestādes un kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju nozares pārstāvji. Risinājums akceptēts no visām iesaistītajām pusēm.