KAIFA CENA "Prostitūcija un manipulācija ar omītēm narkotiku dēļ." Kas mazina vielu lietošanas kaitējumu? (2)

Foto: Tinnakorn jorruang/shutterstock

Ja cilvēks sāk lietot narkotikas, var pietikt ar dažām reizēm, kad jau izveidojusies atkarība. Savukārt atkarība rada apkārtējo cilvēku līdzatkarību ģimenē, darbavietā un jebkurā sociālā vidē. Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) Narkoloģiskās palīdzības dienesta stacionāra virsārste, psihiatre un narkoloģe Sarmīte Skaida stāsta, kāda ir narkotiku "cena" veselībai un kādas ir kaitējuma mazināšanas metodes.

Patoloģiska tieksme pēc devas

Sarmīte Skaida nozarē strādā jau kopš 1992. gada. Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā strādā kopš 2008. gada un savā praksē saskārusies ar daudziem gadījumiem par narkotiku ietekmi uz cilvēka veselību.

Narkoloģiskā palīdzība ir specializēta un augsti kvalificēta profesionālā palīdzība alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības diagnostikā un ārstēšanā labprātīgi pēc viņu vēlēšanās.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienests nodrošina:

1. Ambulatoro ārstniecību

2. Stacionāro ārstniecību

3. Reibuma noteikšanas ekspertīzes

Lai precīzi saprastu, kā izpaužas atkarība un kā to definēt, Skaida intervijā skaidro: "Atkarības sindroms sastāv no dažādiem simptomiem. Tā ir hroniska, progresējoša slimība, kura norit ar remisijām un recidīviem – lietošana un nelietošanas atsākšana –, kas izraisa gan psihiskus, gan somatiskus, gan sociālus traucējumus.

Tā ir spēcīga patoloģiska tieksme. Pacients vairs nespēj kontrolēt vielu lietošanu. Pacients domā, ka uzpīpēs vienreiz vienā kompānijā, nākamreiz jau citā. Viss būšot kārtībā. Bet cilvēks vairs nespēj kontrolēt un domā, ka kaut kad apstāsies. Vairs jau nevar saprast, kad ir mirklis, kurā var apstāties."

Šo jēdzienu raksturo arī tolerance. Pacients Skaidai stāstījis, ka pīpē un vajag lielāku devu, jo receptoru jutība ir mazinājusies.

"Lielāka deva vajadzīga, lai sasniegtu iepriekšējo efektu. Jāskatās, kā kurai vielai tolerance kāpj. Jāuzsver, ka bieži cilvēki arī apzinās, ka ir zaudēts darbs, izpostīta ģimene, bet nespēj pārtraukt lietot patoloģiskās tieksmes dēļ.

Kad ir iestājusies fiziskā atkarība, tad brīdī, kad viela iziet no organisma, tās trūkums izraisa raksturīgos sindromus. Piemēram, beidzot lietot opioīdus, ir lielāka svīšana, šķaudīšana, acu asarošana. Ir nepatīkami blakusefekti, ar ko cilvēks saskaras," viņa saka.

Vairāki apkarošanas veidi

Tieksme pēc narkotikām ir aktuāls temats visā pasaulē jau gadiem. Šī iemesla dēļ ir arī vairāki veidi, kā valstis un ārsti cenšas mazināt ļaunumu. Skaida iepazīstina ar metodēm, kuru mērķis ir darīt visu iespējamo, lai cilvēkam un sabiedrībai būtu mazāks kaitējums no tā, ka kādas personas problemātiski lieto narkotiskās vielas.

"Viena no metodēm ir šļirču apmaiņas programmas. Cilvēks aiziet nodot netīrās šļirces un bez maksas saņem tīras.

Šļirces ne tikai tiek izdalītas, tās tiek mainītas pret izlietotajām, tā tās nenonāk vietās, kur ar tām var sadurties citi. Narkotiku lietotājiem tiek stāstīts - nekad nedod savu izlietoto šļirci citam, sekss tikai ar prezervatīvu.

Turpat šajos punktos var paņemt arī prezervatīvus. Šajos punktos var arī parunāties ar māsiņām un sociālajiem darbiniekiem par to, kādas ir iespējas ārstēties.

Slimību profilakses un kontroles centra pētījums "Situācija narkotiku un narkomānijas problēmu jomā Latvijā"
Slimību profilakses un kontroles centra pētījums "Situācija narkotiku un narkomānijas problēmu jomā Latvijā" Foto: SPKC.

Piemēram, Skandināvijas valstīs pirmais cilvēks, ar ko no narkotikām atkarīgais tiekas, ir sociālais darbinieks, kurš noskaidro, vai ir kur dzīvot, kādi ir apstākļi, vai ir bērni un citus aspektus. Tāpat palīdz atrast tuvāko slimnīcu, kur būtu izdevīgāk iet," skaidro speciāliste.

Otrkārt, populāra metode ir drošas injekciju telpas. Tās pārsvarā ir Skandināvijas valstīs. "Narkomāns uz turieni dodas, var saņemt tīru šļirci. Telpā ir liels spogulis – ar domu, ja vēlas injicēt kaklā vai citur, lai ir iespēja redzēt. Pats sev dur vienu reizi. Ja netrāpa ar pirmo reizi, otro reizi dur medicīnas darbinieks.

Trešajā reizē vairs nedrīkst, tad ir jāsaņem metadons. Pieredze liecina, ka cilvēki nāca pat divreiz dienā saņemt devu – acetilmorfīnu. Mediķi ir turpat, lai kontrolētu, ka nav pārdozēšanas. Ja ir, tad cilvēkam sniedz palīdzību. Tas ir princips – dari, bet dari drošos apstākļos," skaidro Skaida.

Trešā metode ir metadona aizstājterapijas programma. Skaida turpina: "Pacients tiek uzņemts programmā un narkotiku trūkumu aizvieto ar citu vielu, citu opioīdu.

Šos principus ļoti daudzās valstīs dara un apmaksā, lai gan pašam lietotājam ir labi, gan apkārtējiem cilvēkiem, jo tiek pareizi izmestas adatas, veikts process. Ja tā nebūtu, tad cilvēks potenciāli zagtu, lai piekļūtu šīm vielām."

Vaicājot, kādas metodes tiek izmantotas Latvijā, Skaida norāda, ka Latvijā nav drošās injekciju telpas. Skaida saka: "Par vajadzību būtu krietni jāpiedomā, jo tas ir atkarīgs no tā, cik daudz cilvēku nāk uz šļirču apmaiņas punktu.

Pēc NMPD datiem jāsecina, ka pārdozēšanas gadījumu ir daudz. Tad, kad cilvēks pārdozē, NMPD darbinieki ielaiž lielu devu naloksona. Injicētais naloksons atbrīvo receptorus no opioīdiem, un tad cilvēks ātri skrien prom, lai meklētu jaunu devu."

Speciāliste norāda, ka Latvijā vēl nav iegādāti naloksona aerosoli. "Tā ir pirmā palīdzība pārdozēšanas gadījumā. Tas var būt gan lietotājam, gan apkārtējiem. Ja redz, ka ir pārdozēšana, tad degunā var iepūst šo aerosolu. Tā ir arī viena no ļaunuma mazināšanas iespējām. Šie aerosoli ir ļoti dārgi."

Mērķi visām programmām ir dažādi, taču tos vieno virsmērķis – uzlabot pacienta veselību un veicināt drošību gan pacientam, gan sabiedrībai.

"Cena" veselībai

Psihiatre un narkoloģe skaidro, kā dažādas narkotiskās vielas ietekmē cilvēka veselību. "Katra narkotika citādi ietekmē veselību. Ir narkotikas, no kurām tik ātri neattīstās atkarība, bet ir arī pretēji. Piemēram, no opioīdiem atkarība attīstās pat divu nedēļu laikā.

Intravenozā lietošana – vēnu iekaisumi, var sastrutot rokas un kājas, ko amputē, un iekaist injekciju vietas, kā arī ar asinīm pārnēsā infekcijas – C un B hepatītu, HIV, sifilisu.

Opioīdus lieto pacientiem ar sāpēm, taču zinām, cik mēs dodam un ko dodam. Tas, kas uz ielas pērk opioīdus, nezina, kas ir to sastāvā. Viena cilvēka organismā atrodam pat padsmit vielas. Ir svarīgi saprast, kas ir piejaukts klāt.

Otrkārt, regulāri lietojot vielas, ir hepatīti, kas noved pie aknu cirozes, HIV var novest pie AIDS stadijas un citām komplikācijām. Ir ārstēšana, bet, lietojot vielas, diez vai tā būs veiksmīga," eksperte turpina.

Slimību profilakses un kontroles centra pētījums "Situācija narkotiku un narkomānijas problēmu jomā Latvijā"
Slimību profilakses un kontroles centra pētījums "Situācija narkotiku un narkomānijas problēmu jomā Latvijā" Foto: SPKC.

Narkoloģe uzsver, ka pacienti reti kad lieto tikai vienu vielu. "Piemēram, narkotikas jauc kopā ar alkoholu. Tad smadzenēm var rasties skābekļa trūkums, kas noved pie vēl smagākām problēmām," viņa saka.

Skaida skaidro, kā dažādas narkotiskās vielas var ietekmēt veselību:

  • Amfetamīns. Tas paātrina elpošanu un liek sirdij sisties daudz straujāk. Amfetamīna lietošana var izraisīt augstu asinsspiedienu un neregulāru sirdsdarbību, kas rada slodzi sirdij. Tas var novest pie sirds komplikācijām, piemēram, sirdslēkmēm un sirds mazspējas.
  • Marihuāna. Daži cilvēki apgalvo, ka marihuāna viņiem ļauj justies atbrīvotiem un mierīgiem, bet citiem tā izraisa jautrības uzplūdus, jo viss šķiet ļoti smieklīgi. Dažkārt marihuānas ietekmē cilvēki var kļūt ļoti runīgi un sociāli. 

No biežas smēķēšanas var rasties elpošanas problēmas pat tad, ja smēķē tīru marihuānu. Ja smēķē marihuānu kopā ar tabaku, pastāv tie paši riski, kas no tabakas smēķēšanas, piemēram, nepatīkams klepus, krūškurvja infekcijas un pat risks saslimt ar vēzi.

  • LSD. Skaida norāda, ka tā nav viela, ko lieto regulāri. LSD var saasināt jau esošas mentālās veselības problēmas. Ja cilvēkam jau iepriekš ir bijusi depresija, paranoja, trauksme, psihoze, šizofrēnija, tad LSD lietošana var tās pasliktināt.
  • Psilocibīna sēnes. Arī sēnes var negatīvi ietekmēt veselību, to lietošanai ir neiroloģiskas blaknes. "Problēma ir tā, ka nezinām, kas ir katrai vielai pielikts klāt. Redzam, ka it kā lieto to pašu, bet arī pacienti saka – vienreiz tāds efekts, nākamreiz jau cits," saka Skaida.

Eksperte uzsver: "Tieksme ir trakākais, kas rodas narkotiku lietošanas rezultātā. To ir grūti pārtraukt. Katrai narkotisko vielu grupai var būt citāda ietekme uz veselību."

Apzinās, bet tic labajam

Skaida apstiprina, ka pacienti pārsvarā apzinās narkotiku lietošanas sekas. "Apzinās, ka nav labi lietot narkotikas, bet tā vēlme pamēģināt ir lielāka. Kad sajūt kaifu un eiforiju – nevar noliegt, ka tāda ir –, cilvēki vēlas turpināt tiekties pēc tās.

Manā pieredzē bija pacients, kurš gadu nelietoja kokaīnu, bet teica, ka katru dienu par tā lietošanu domā. Viņš teica, ka māk sevi kontrolēt, bet tāpat gribas katru dienu lietot. Ja uzskata, ka gads ir tas periods, kad cilvēkam mainās uzvedība, domāšana, tad tomēr tā var arī nebūt. Un šis pacients nav atsācis lietot kokaīnu.

Pacienti pievērš uzmanību labajam. Arī diskusijās bieži jāiesaistās ar cilvēkiem, kas uzskata, ka Pasaules veselības organizācija (PVO) sniedz cita veida pētījumus, sniedzot nepieciešamo informāciju. Tas ir tas, ko dzirdu bieži. Man netic, bet tic tam, ka PVO pētījumi esot nepareizi," viņa secina.

Pacientiem sniedz arī emocionālu atbalstu, kas ir ne mazāk svarīgi ārstēšanās procesā. "Nodaļā strādā psihologs. Jebkuram pacientam, kurš domā par pašnāvību, ir konsultācijas ar speciālistu. Patlaban nodaļā strādā atkarību profilakses centra speciālisti, kuri pacientus aicina saņemt sociālā dienesta bezmaksas pakalpojumus.

Pacientiem, kuri ir metadona programmā, ir iespēja konsultēties ar psihologu. Jautājums ir, cik daudzi iet un cik neiet. Taču ambulatorajās nodaļās speciālisti vēro un pievērš uzmanību, cik cietuši ir kognitīvie procesi, vai ir depresija. Jebkurā mirklī pacients var ar ārstu aprunāties," saka ārste.

Pacientiem vielas pienes arī omītes

Skaida savā pieredzē secinājusi, ka diemžēl nav retums situācijas, ka līdzcilvēki nes pacientiem narkotiskās vielas. Eksperte turpina: "Ir bijuši gadījumi, kad radinieki pienes narkotikas, īpaši vecmāmiņas. Piemēram, mazbērns zvana omei un saka, ka ārsti nedod medikamentus un ir par maz.

Omīte arī pa kluso nes zālītes, jo domā, ka ir slikti. Tā ir līdzatkarība. Arī šobrīd tā gadās. Nupat manā praksē vienam pacientam jau divreiz tuvinieki atnesa narkotiskās vielas. Atradām tabletes. Pacients var sazvanīties, satikties, iziet pastaigā.

Mēs īpaši sekojam līdzi, lai pacients nepārdozē un nesaņem šīs narkotiskās vielas. Ja tomēr pacients injicē kaut ko, tad lielāks pārdozēšanas risks. Bija viens puisis, kurš saņēma metadona programmu. Kad tika pamazām palielināta deva, izrādās, ka viņam tika pienestas šļirces. Tādi gadījumi diemžēl ir."

Tas izgaismo lielāku problēmu – ir jāizglīto sabiedrība par atkarību un līdzatkarību. Skaida atzīst: "Diemžēl šiem pacientiem ir draugi tādi paši, kas lieto. Tiem šķiet, ka izdarījuši labu darbu, aiznesot narkotikas.

Pacienti ne vienmēr grib ārstēties. Viņi to dara kāda cita ietekmēti vai piespiedu kārtā. Pirms pāris mēnešiem pacientei nebija sūdzību, taču dzirdu, ka zvana kādam un saka, ka šeit ir tik slikti un viņai nedod zāles. Sākām ar pacienti runāt, un izrādās, ka viņu vecāki piespieduši iestāties slimnīcā.

Tā ir manipulēšana – mums saka, ka viņa jūtas labi, bet vecākiem ko citu. Ir vecāki, kas uzskata, ka pacientam dod par maz zāļu, bet mēs sakām, ka esam ārsti un zinām, ko darām. Saprotam, ka ir tieksme pēc narkotikām, bet ir robežas, un mēs darām visu, lai pacientus ārstētu."

Centrs "Marta" ir norādījis, ka meitenēm un sievietēm, kuras bieži lieto narkotikas vai alkoholu, nopietni paaugstinās risks kļūt par seksuālas izmantošanas vai vardarbības upuri. Kāpēc tā? Skaida atbild: "Tām sievietēm, kuras esmu ārstējusi savā praksē, sekss ir naudas ieguves veids, lai iegādātos narkotikas.

Viņas pašas man ir atzinušas, ka strādā par prostitūtām, lai varētu nopirkt narkotikas. Sievietes uzskata, ka tieši tā var iegūt naudu. Agrāk bija tā, ka vecāki vīrieši jaunākām meitenēm deva dzert psihostimulatorus.

Tas sievietes pārvērta par "seksa verdzenēm". Ir bijuši gadījumi, kad puisis lietotājs sūta savu meiteni, ar kuru ir kopīgi bērni, pārgulēt ar citiem vīriešiem, lai ģimenei būtu nauda."

MAF logo
MAF logo Foto: LETA


Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Kaifa cena" saturu atbild TVNET GRUPA.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu