Valdība nākamnedēļ slēgtā sēdē skatīs informatīvo ziņojumu par tālāko rīcību patvertņu jautājumā, un valdības lēmuma projekts paredz, ka Ekonomikas ministrijai (EM) būs jāsagatavo un ekonomikas ministram līdz 2024. gada 31. novembrim jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā patvertņu būvnormatīva projekts.
Iekšlietu ministrijas sagatavotā ziņojuma saturs nav publiski pieejams, bet valdības lēmuma projekts paredz, ka ministriem jāatbalsta ziņojumā piedāvātais risinājums civiliedzīvotāju aizsardzības veida - "patveršanās patvertnēs" - ieviešana.
Iekšlietu ministrijai būs jāsagatavo un līdz 2024. gada 31. maijam jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā.
Patvertņu tēma tika analizēta pērn 19. decembrī Saeimas Saeimas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieka Ivara Nakurta prezentētā informācija liecināja, ka pašvaldības apzinājušas savās teritorijā un civilās aizsardzības plānos pagaidu izmitināšanas vietas un provizoriskās pulcēšanās vietas. Šajās vietās uzsvars likts uz kara vai militāra iebrukumu, bet telpas varētu izmantot arī, ja rodas liela katastrofas situācija.
Pārsvarā tās ir skolas, skolu zāles, sporta zāles, kultūras nami un citi objekti. Kopējā provizoriskā izmitināšanas kapacitāte ir aptuveni 176 000 cilvēku.
"Svarīgs aspekts ir tas, ka pašvaldību rīcībā nav izmitināšanai paredzēto resursu.
Ja notiek masveida evakuācija, piemēram, transporta resursi, kur iedzīvotāji tiek pārvietoti pagaidu izmitināšanas nolūkos, tad arī šiem resursiem ir diezgan grūti," toreiz uzsvēra Nakurts.
Runājot par patvertņu attīstību, Nakurts norādīja, ka līdz 2008.gadam bija apzinātas apmēram 311 patvertnes mantojumā no padomju laikiem. Ņemot vērā sekojošos finanšu krīzes gadus to izvietošanas kapacitāte bija zema - 3-5% iedzīvotāju. Pēc tā laika aprēķiniem patvertņu atjaunošanai bija nepieciešami vairāki simti miljonu eiro, tāpēc patvertņu sistēma tika likvidēta.
Lai pielāgotos mūsdienu apdraudējumam ir sagatavots minētais informatīvais ziņojums. Tam ir faktiski divi akcenti. Pirmkārt, veidot patvertnes, kuras uzbūvētas no jauna vai atjaunotas. "Tātad paredzot būvnormatīvā regulējumu, ja, piemēram, ir sabiedriskā ēka, tad pārsniedzot kvadratūru ir jāveido patvertne," uzsvēra VUGD pārstāvis.
Otrs variants ir veidot patvertnes, kuras pielāgotas esošajās būvēs, proti, pagrabos vai tuneļos. Vienlaikus Nakurts atzina, ka šādā variantā nav garantijas vai ēka izturētu lādiņu tiešu trāpījumu.
Saskaņā ar ziņojumu ir paredzēti grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, kurā definētu patvertnes. Vienlaikus jāparedz deleģējums valdībai un jānosaka kādā veidā patvertnes ir apzinātas, novērtētas, izveidotas uzturētas un finansētas. Tāpat ir paredzēts sadarbībā ar Valsts zemes dienestu kadastrā izveidot publiski pieejamu informāciju kurā vietā atrastos izveidotās patvertnes.
Tāpat ziņots, ka Rīgā būtu nepieciešams izveidot atbalsta programmu pazemes telpu labiekārtošanai un pārveidei par patversmēm, novembrī Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas sēdē teica Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons.
Ar šādas programmas palīdzību varētu pielāgot patvērumam daudzīvokļu māju pagrabus un līdzīgas telpas.
Turklāt pašvaldība patvēruma telpas varētu ierīkot tai piederošās ēkās, kurās atrodas departamenti, citas organizācijas, paredzot iespējas apdraudējuma gadījumā patverties darbiniekiem, iestādes apmeklētājiem un blakus dzīvojošiem iedzīvotājiem.
Pašvaldībai arī esot jāizvērtē pazemes gājēju tuneļu un autostāvvietu iekļaušanu to telpu sarakstā, kuras piemērotas īslaicīgam patvērumam, teica Reinsons.
Civilās aizsardzības pārvalde Rīgā apzinājusi 355 bumbu patvertnēm piemērotas vietas. Dažas no šīm telpām esot labā stāvoklī, bet pārējām nepieciešama atjaunošana.
Daļēji apzināts arī dzīvojamais fonds un daudzdzīvokļu mājas, kuru pagrabtelpas varētu sniegt drošu patvērumu ārkārtas gadījumā.
Bumbu patvertnes iedaloties četrās drošības kategorijās. Ja tās prioritāri plānotas aizsardzībai pret konvencionālo apdraudējumu, to ierīkošanai neesot vajadzīgas desmitgades, ja būs paredzēts valdības atbalsts.
