Nosaukti 2023. gada nozīmīgākie sasniegumi Latvijas zinātnē

Kā aģentūru LETA informēja LZA, konkursā kopumā vērtēti 49 pieteikumi, no kuriem 17 bija dabaszinātnēs, medicīnas un veselības zinātnēs, 14 - materiālzinātnēs un inženiertehniskajās zinātnēs, 14 - humanitārajās, mākslas un sociālajās zinātnēs, bet četri - lauksaimniecības un mežzinātnēs.

Augstu novērtēts optiskais modulators uz silīcija fotonikas čipa augsta ātruma datu pārraidei, kas sniedz būtisku ieguldījumu datu centru, 5G un 6G tīklu efektivitātē un mākslīgā intelekta attīstībā.

Par pētījuma rezultātiem iesniegts raksts un patenta pieteikums. Modulatoru izstrādājis Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Telekomunikācijas institūts. Tā izstrādē piedalījies LZA akadēmiķis Oskars Ozoliņš.

LZA akadēmiķis Jevgēņijs Kotomins, Jurijs Mastrikovs, Leonīds Rusevičs, Maksims Sokolovs un Guntars Zvejnieks izstrādājuši tādu procesu, kas ļauj saules enerģiju izmantot efektīvai fotokatalītiskajai ūdeņraža ražošanai no ūdens.

Daudzsološus rezultātus nanopārklājumu jomā ieguvuši Latvijas Universitātes (LU) Ķīmijas fizikas institūta pētnieki, kuri sadarbībā ar Čalmera Tehnoloģisko universitāti Zviedrijā izstrādājuši ekonomiskas un vienkārši realizējamas metodes nanostrukturētu topoloģisko izolatoru iegūšanai gan lietošanai enerģētikā, gan kvantu nanoelektronikas ierīcēs.

Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) pētnieku grupa Jāņa Velika vadībā izstrādājusi jaunu reaģentu fluoru saturošu medikamentu lētai un efektīvai ražošanai.

Savukārt OSI zinātnieku grupa Raivja Žalubovska vadībā, sadarbojoties ar pētniekiem no Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC), izstrādājusi jaunu pieeju tādu zāļvielu meklējumiem, kas spētu selektīvi iedarboties uz vēža šūnām raksturīgiem fermentiem, neskarot citus līdzīgus fermentus veselajās šūnās.

Laureātu vidū ir arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijas, BMC un Pārtikas, drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" kopdarbs, kas rezultējies notekūdeņu novērošanas sistēmas izstrādē, kas šobrīd tiek izmantota infekcijas slimību izplatības un "SARS-CoV-2" variantu novērošanai Latvijas pilsētā.

Projekta dažādos izpildes posmos tika piesaistīti pētnieki gan no Latvijas Universitātes (LU) un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU), gan industrijas partneri no "Exponential Technologies Ltd." un SIA "Latvijas Mobilais Telefons".

Savukārt lauksaimniecības ekonomikas speciālisti ir ieguvuši atzinību ar pētījumu, kas saimniekošanas kritērijus balsta ne tikai uz ekonomisko izdevīgumu, bet ietver sevī arī ietekmi uz vidi, tostarp zaļajai lauksaimniecībai nepieciešamos augu maiņas ciklus. Pētījumu vadīja Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Inga Jansone. Tajā piedalījās arī Līvija Zariņa, Inga Morozova, Alberts Auziņš, Agnese Krieviņa, Pēteris Latkovskis, Aivars Āboltiņš, Ieva Leimane, Solveiga Maļecka, Dace Piliksere.

Humanitārā un sociālā zinātņu novirzienā ievērību izpelnījies unikāls pētījums to juridisko problēmu jomā, kas saistīti ar mākslīgā intelekta lietošanu un sabiedrības locekļu novērošanu. LU Juridiskās zinātnes institūta pētnieces Irēnas Barkānes monogrāfija sniedz ieteikumus mākslīgā intelekta regulējuma un politikas turpmākai attīstībai starptautiskā un nacionālā līmenī, lai novērstu mākslīgā intelekta radīto apdraudējumu un veicinātu tā uzticamību.

LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns veicis analītisko pētījumu par Latvijas darba migrantiem Lielbritānijā 21.gadsimta sākumā.

Savukārt SIA "Arhitektoniskās izpētes grupas" darbinieces, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta pētnieces Vijas Strupules pētījums par dekoratīvo glezniecību Rīgas interjeros sniedzis "augstvērtīgu ieguldījumu" Baltijas jūras reģiona zemju glezniecības vēsturē un kultūras mantojuma studijās.

Lai plašāk popularizētu Latvijas zinātnes sasniegumus, LZA sāka apkopot un izvērtēt paveikto visās zinātnes nozarēs 2002.gadā. Kopš 2011.gada, godinot konkursa laureātus, LZA rīko svinīgu pasākumu, kas kļuvis par vienu no gada nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas zinātnes dzīvē.