Latvijas sabiedrība ir zaudējusi cerību ietekmēt valstiski svarīgus lēmumus un bieži vien rīkojas inerti, sacīja Saeimas deputāte Ramona Petraviča (LPV), komentējot nespēju savākt nepieciešamo parakstu skaitu referenduma rīkošanai par partnerības institūta likuma grozījumu atcelšanu.
Deputāte skaidro, ka sabiedrībai ir zudusi ticība par viņu spējām piedalīties demokrātiskos procesos. Viņa norāda, ka jautājums par partnerības institūta likuma grozījumu atcelšanu ir tik pat svarīgi kā, piemēram, valodas jautājumi un šāds cilvēku noskaņojums kopumā ir bīstams, jo turpmāk var būt arī citi valstiski svarīgi lēmumi, kurus varbūt vajadzēs apstrīdēt.
Tāpat deputāte uzskata, ka nepieciešamais slieksnis referenduma rīkošanai ir neatbilstoši augsts un to būtu grūti jebkad sasniegt, jo cilvēku skaits Latvijā turpina sarukt.
Ietekme bija arī tam, ka paralēli šim jautājumam tiek vākti paraksti arī par Saeimas atlaišanu un cilvēks vienkārši varēja apjukt. Tāpat ir svarīgi piebilst, ka parakstu vākšana notika tikai klātienē un daudzi sabiedrības locekļi fiziski nevarēja nokļūt līdz parakstu vākšanas vietai.
Petraviča uzskata, ka arī svētku laiks nospēlēja savu artavu, jo svētku laikā sabiedrība vēlas baudīt svētkus un brīvo laiku.
Viņasprāt, nepietiekama informācija par parakstu vākšanas nepieciešamību netika pietiekami labi atspoguļota medijos, bet cilvēki, kuri jau ir parakstījušies pret likuma grozījumiem tika apsaukāti par homofobiem vai kā savādāk.
Arī Saeimas Prezidija sekretārs Edvards Smiltēns (AS) aģentūrai LETA norādīja, ka paredzētais laiks un noteikti ierobežojumi, ar kuriem cilvēkiem šajā gadījumā bija iespēja balsot vienīgi klātienē - būtiski samazināja cilvēku iespējas izteikt savu nostāju. Tāpat parakstu vākšana notika svētku laikā.
Tāpat viņam nav skaidrs, kāpēc konkrētajā gadījumā joprojām ir palikusi vecmodīga metode, ar kuru cilvēkiem tiek liegts parakstīties attālināti. Viņaprāt šī sistēma būtu jāmaina un Saeima nākamnedēļ balsos par likumprojektu, kurš paredz ļaut arī šāda veida gadījumos parakstīties pret likuma grozījumiem attālināti.
Viņš norāda, ka svarīgākais bija panākt, lai šāda parakstu vākšana vispār notiktu, lai saglabātu sabiedrības uzticēšanos demokrātiskiem procesiem un īstenot demokrātijas principus Saeimas darbā.
Smiltēns uzsver, ka pirms gada notikušajās vēlēšanās divas partijas, kuras bija solījušas atbalstīt viendzimuma pāru regulējuma ieviešanu bija ieguvušas vien 36 vietas no 100 Saeimā esošajām. Vēlāk gan pie viņiem pievienojās arī Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kuri pirms Saeimas vēlēšanām bija kategoriski pret šāda tipa regulējuma virzīšanu.
Deputāts uzskata, ka šajā gadījumā jautājums ir par sabiedrības mandātu, kuru viņi deleģējuši deputātiem, proti, ja ZZS tik krasi mainījusi savas domas pēc Saeimas vēlēšanām, tad būtu nepieciešama sabiedrības autorizācija jeb referendums par konkrētām izmaiņām.
Jau vēstīts, ka Latvijā netiks rīkots referendums par partnerības institūta likuma grozījumu atcelšanu, jo mēneša laikā netika savākts nepieciešamais vēlētāju atbalsts.
Lai ierosinātu referendumu par likuma grozījumu atcelšanu, mēneša laikā bija jāsavāc vienas desmitās daļas jeb 154 241 vēlētāja paraksts, taču savākti tika 35 089 paraksti jeb nepilni 23% no nepieciešamā skaita, aģentūru LETA informēja Centrālās vēlēšanu komisijā. Līdz ar to Notariāta likuma grozījumi varēs tikt izsludināti un stāties spēkā.
Oficiālos parakstu vākšanas rezultātus CVK izsludinās līdz 12.janvārim.
Saeimas vairākums pērnā gada 9.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres (JV) virzīto likumprojektu pakotni, ar kuru Latvijā no šā gada vidus paredzēts ieviest jaunu tiesību institūtu - partnerību, kas būs arī veids, kā savas attiecības legalizēt un juridiski sakārtot viena dzimuma pāriem.
Īsi pēc tam trīs opozīcijas politiskie spēki - "Apvienotais saraksts", "Latvija pirmajā vietā" un Nacionālā apvienība - paziņoja, ka ir savākuši 34 Saeimas deputātu parakstus, lai mēģinātu panākt referenduma ierosināšanu par minētajā likumu pakotnē esošā Notariāta likuma grozījumu ieviešanu. Pret šiem grozījumiem iestājās arī ceturtā opozīcijas partija - "Stabilitātei". Visi četri opozīcijas spēki neīstenoja kādas īpašas kampaņas, lai panāktu referenduma sarīkošanu, līdz ar to tām neizdevās mobilizēt savus vēlētājus, lai apturētu likuma izmaiņas.
Atbilstoši Satversmei pēc trešdaļas Saeimas deputātu prasījuma uz diviem mēnešiem tika apturēta Saeimā pieņemto grozījumu Notariāta likumā izsludināšana, lai vienu mēnesi organizētu parakstu vākšanu referenduma sarīkošanai. Parakstu vākšana referenduma ierosināšanai sākās 7.decembrī.
