Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, no Krievijas Latvijā ievests par 200 000 tonnu vairāk pārtikas graudaugu, stāstīja Pārtika un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde.
PVD: Pārtikas graudaugu imports no Krievijas pērn palielinājies par 200 000 tonnu (3)
Viņa norādīja, ka 2023. gadā caur Latvijas robežkontroles punktiem no Krievijas Eiropas Savienībā (ES) ievestas vairāk nekā 535 000 tonnu graudaugu produktu, tostarp 122 000 tonnu ievests decembrī. Tādējādi no Krievijas ievestais graudaugu produktu apjoms ir par teju 200 000 tonnu lielāks nekā gadu iepriekš, kad no Krievijas ES tika ievestas 337 000 tonnu graudaugu produktu.
Vienlaikus PVD pārstāve piebilda, ka 2023. gadā šajā produktu grupā neatbilstoši sūtījumi nav konstatēti.
Viņa atgādināja, ka PVD rīcībā nav informācijas, cik no ievestajiem, Latvijas saņēmējiem sākotnēji paredzētajiem graudaugu produktiem, palika Latvijā, un cik tika izvesti uz citām ES valstīm.
Jau vēstīts, ka, pēc Zemkopības ministrijas (ZM) datiem, Latvija ir otrā lielākā Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importētāja Eiropas Savienībā (ES) aiz Spānijas.
ZM norāda, ka 2023. gada desmit mēnešos ES valstis kopumā no Krievijas importēja produkciju 2,2 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar 2021. gada attiecīgo laika periodu, ir par 10% vairāk, bet salīdzinot ar 2022. gada periodu - par 15% mazāk.
Latvija 2023. gadā no janvāra līdz oktobrim importēja 12% no kopējās ES importa no Krievijas vērtības, ieņemot otro vietu starp ES dalībvalstīm. Latvija attiecīgajā periodā importēja Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktus 280 miljonu eiro vērtībā, bet Spānija - 281 miljona eiro vērtībā.
2023. gada desmit mēnešos 90% no Latvijas importa vērtības no Krievijas veidoja četras produktu grupas. Pārtikas rūpniecības atliekas, galvenokārt, rauši no saulespuķu sēklām, biešu mīkstumi lopbarībai, rauši no rapšu sēklām, veidoja 44%, graudaugi, galvenokārt kukurūza, rudzi un kvieši, veidoja 24%, dārzeņi, galvenokārt, zirņi - 14%, bet tauku un eļļas, galvenokārt rapšu eļļa un eļļu nogulsnes - 8%.
Vienlaikus ministrijā atzīmē, ka Krievijas graudu importa un tranzīta aizliegšana Latvijas ostu un dzelzceļa pārvadājumu nozarēm varētu nest kopumā 100 miljonu eiro zaudējumus.
Ministrijā norāda, ja Latvijā aizliegtu dzelzceļam pārvadāt un ostām pārkraut, četrus miljonus tonnu Krievijas izcelsmes graudu un lauksaimniecības produktu, kas ir prognozētais apmērs 2024. gadam, ostu ieņēmumi samazinātos par 60 miljoniem eiro, bet dzelzceļa - par 40 miljoniem eiro.