Zinātnieki atklājuši, ka ūdens pudelēs satur ceturtdaļmiljonu sīku plastmasas daļiņu, kas varētu būt toksiskas (1)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Foto: yanik88/ Shutterstock

Pudelēs iepildīts ūdens satur līdz pat 100 reižu vairāk sīku plastmasas gabalu, nekā tika lēsts iepriekš, noskaidrojuši zinātnieki, vēsta aģentūra "AP".

Vidēji litrā pudelēs iepildītā ūdens ir aptuveni 240 000 nosakāmu plastmasas fragmentu, pētnieki atklāja pētījumā, kas publicēts akadēmiskajā žurnālā "Proceedings of the National Academy of Sciences".

Viņi spēja atrast mikroskopiskus plastmasas gabaliņus, ko sauc par nanoplastmasām, zondējot paraugus ar lāzeriem.

Zinātnieki jau ilgi ir pieļāvuši, ka ūdens pudelēs ir daudz šo mikroskopisko plastmasas daļiņu, tomēr līdz šim brīdim, kad Kolumbijas un Ratgersa universitāšu pētnieki veica aprēķinus, nebija zināms, cik daudz un kāda veida. Aplūkojot piecus paraugus no trim izplatītākajiem ūdens zīmoliem, pētnieki atklāja, ka daļiņu līmenis svārstās no 110 tūkstošiem līdz 400 tūkstošiem litrā.

Tas nozīmē, ka vidēji viena litra ūdens pudelēs ir aptuveni 240 tūkstoši nanoplastmasas – aptuveni 10 līdz 100 reižu vairāk nekā mikroplastmasas.

Pētnieki skaidro, ka liela daļa plastmasas nāk no pašas pudeles un reversās osmozes membrānas filtra, ko izmanto, lai ūdenī nepieļautu citu piesārņotāju nonākšanu, sacīja pētījuma vadošā autore Najšina Cjaņa. Viņa neatklāja apskatīto zīmolu nosaukumus, jo pētnieki vēlas vairāk paraugu no citiem zīmoliem. Tomēr tika norādīts, ka apskatītie zīmoli ir ļoti populāri un iegādājami veikalā “WalMart”.

Ķermenis dabiski izskalo lielāko daļu no šīm plastmasas daļiņām, bet ārkārtīgi mazas daļiņas var palikt mūsu organismā. “Tiek uzskatīts, ka nanoplastmasa ir toksiskāka, jo to mazais izmērs tai daudz vieglāk ļauj iekļūt cilvēka ķermenī, salīdzinot ar mikroplastmasu.”

Pētnieki gan joprojām nevar atbildēt uz jautājumu, vai šie nanoplastmasas krikši ir kaitīgi veselībai.

“Tas pašlaik tiek pārskatīts. Mēs nezinām, vai tie ir bīstami un cik bīstami. Mēs zinām, ka tie nokļūst zīdītāju, tostarp cilvēku, audos. Un pašlaik tiek apskatīts, ko tie dara šūnās,” norādīja pētījuma līdzautore Fēbe Steipltone.

Komentāri (1)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu