VIDEO ⟩ LTV: Deputāti nav vienisprātis par Varakļānu pievienošanu Madonai

Pret Varakļānu pievienošanu Madonai iebilst nevalstiskās organizācijas "Latgales Saeima" un "Latgales kongresa" pārstāvji, kas vērsušies ar vēstulēm pie Saeimas un valdības amatpersonām. Tāpat vienprātības nav pašā "Jaunās vienotības" partijā.

Kā norāda LTV, vienu no minētajām organizāciju vēstulēm parakstījusi Saeimas deputāte Anna Rancāne (JV). Līdzīgi domā arī citas viņas kolēģes, tostarp Alīna Gendele.

LETA jau vēstīja, ka Bērziņa piektdien devās vizītē uz Rēzeknes, Varakļānu un Madonas novadu.

Kā ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavojusi likumprojektu par Varakļānu un Madonas novada apvienošanu.

Likumprojekts nodots saskaņošanai, un šis process paredzēts līdz 18.janvārim.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Varakļānu novads tā esošajā administratīvajā teritorijā neatbilst administratīvi teritoriālās reformas mērķim un kritērijiem par novadu izveidošanu.

Varakļānu novadā nav attīstības centra, kā arī iedzīvotāju skaita ziņā tas ir vismazākais novads. Pēc Fizisko personu reģistra datiem 2023.gada 1.janvārī šajā novadā dzīvoja 3138 iedzīvotāji.

Likumprojekta anotācijā ir atsauce arī uz Varakļānu novada pašvaldības organizēto publisko apspriešanu. Aptaujas rezultāti uzrāda, ka aptuveni 74% Varakļānu novada iedzīvotāju pauduši vēlmi saglabāt Varakļānu novadu, savukārt aptuveni 94% atbalsta sadarbības turpināšanai ar Madonu kā administratīvo centru, bet reformas gaitā, apvienošanās nepieciešamības gadījumā, atbalsta Varakļānu iekļaušanu Madonas novadā.

Aptauja apstiprina Varakļānu novada sadarbības iestrādnes un plānus izglītības, atkritumu apsaimniekošanas un civilās aizsardzības jomā - reģionālā un valstiskā līmenī.

Novada pašvaldības budžeta apjoms neesot pietiekams, lai nodrošinātu ilgtspējīgu teritorijas ekonomisko attīstību. Novada vienīgajā vidusskolā 2022.gada 1.decembrī 10.- 12. klasēs mācījās 37 skolēni, kas esot nepietiekami perspektīvas vidusskolas izveidei.

Pēdējās administratīvi teritoriālās reformas laikā daudz tika diskutēts par Varakļānu piederību - novadu bija plānots iekļaut lielākā pašvaldībā, pats novads vēlējās savienoties ar Madonas novadu, tātad kļūt par Vidzemes daļu, savukārt daļa deputātu uzstāja, ka Varakļāni noteikti esot Latgale, attiecīgi iekļaujami Rēzeknes novadā.

Satversmes tiesa tomēr atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpina darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.

Saeima 2021.gada decembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kuros lēmuma pieņemšanu par Varakļānu novada administratīvās teritorijas piederību Vidzemei vai Latgalei uzticēja 14.Saeimas sasaukumam, jo 13.Saeimas sasaukumā politisko vienošanos neesot bijis iespējams panākt.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, aptaujā 74,33% varakļāniešu pauda vēlmi saglabāt Varakļānu novadu kā atsevišķu administratīvi teritoriālu vienību arī turpmāk, taču apvienošanās gadījumā sadarbību vēlētos ar Madonas novadu nevis Rēzeknes novadu, kā to piedāvāja politiķi. Par pievilcīgāko normatīvajos aktos noteikto attīstības centru sadarbībai nākotnē 845 jeb 93,89% aptaujas dalībnieku norādījuši Madonu un tikai 32 jeb 3,56% respondentu kā attīstības centru vēlētos Rēzekni.