Lai aizsargātu ārstus no pacientu uzbrukumiem, būtu jāizstrādā likumiskais un rīcības ietvars, intervijā izteicās Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) pagaidu padomes loceklis Normunds Staņēvičs.
Komentējot pērn novembrī notikušo pacienta tuvinieces uzbrukumu ārstei, Staņēvičs atzina, ka tāds gadījums slimnīcā nebūt nav pirmais.
Ārsti gan intensīvajā terapijā, gan uzņemšanā un pat ambulatorajā pieņemšanā ir piedzīvojuši uzbrukumus un kā fizisku, tā psiholoģisku vardarbību no pacientiem un viņu tuviniekiem.
Tāpat cieš arī slimnīcas klientu apkalpošanas speciālisti, kas nodrošina pacientu pierakstus un meklē labākos risinājumus piekļuvei pie speciālistiem.
Staņēviča vērtējumā, ir jārunā par divām kategorijām - vienā ir pacienti, kuriem ir klīniska kondīcija, kāpēc viņi tā rīkojas, un tad tā ir ārsta atbildība, lai pacients nenodarītu pāri ne sev, ne pašam ārstam.
Savukārt otrā ir daudz bēdīgākie gadījumi, kad pacients vai tuvinieki rīkojas vardarbīgi, emocionāli izgāžot savas dusmas.
"Iespējams, arvien vairāk pārejot uz digitālo vidi, samazinās saskarsme ar citu jomu speciālistiem, taču ar ārstiem ir jāsastopas fiziski, tādēļ visas negatīvās emocijas tiek izgāztas pār viņiem, pār māsām, aprūpes personālu," norādīja Staņēvičs.
Tomēr viņš uzskata, ka minētie gadījumi ir saistīti arī ar mūsu kā sabiedrības vērtībām un to attīstību, ar to, kā izturamies pret līdzcilvēkiem un kā tos vērtējam, ieskaitot attieksmi pret cilvēkiem, kas sniedz palīdzību un pat glābj mūsu dzīvību, un šis jautājums lielā mērā skar audzināšanu ģimenē.
"Noteikti ir jārunā par sistēmu jeb juridisko rāmi, jo līdz šim tas nav bijis pietiekami aktuāls jautājums mūsu likumsargiem. Nereti ir gadījumi, kad policija pēc izsaukumiem atbrauc, agresīvo pacientu vai tuvinieku savāc, bet turpat slimnīcas pieturā palaiž. Mūsu darbiniekam iesit pa seju, bet iesniegumu atbraukušie policijas darbinieki nepieņem - cietušajam ir jātērē dārgais laiks, ko varētu veltīt ārstniecībai, jābrauc uz policiju un jāraksta iesniegums uz vietas iecirknī," sacīja Staņēvičs.
Rezultātā ārsti vienkārši atmet ar roku un turpina strādāt, taču Staņēviča vērtējumā, tā nav normāla situācija - būtu jāizstrādā likumiskais un rīcības ietvars, lai aizsargātu ārstus.
Vienlaikus, viņa vērtējumā, būtu skaidri jānosaka, ka šādi agresīvi pacienti vai tuvinieki saņem sodu, šādos gadījumos ir jārīkojas līdzīgi kā tad, ja vardarbība tiktu vērsta pret tiesībsargājošo iestāžu darbinieku. Jebkura agresīva rīcība pret ārstu vai aprūpes personālu būtu jāsoda.
Tāpat būtu jābūt daudz stingrākai kontrolei un, iespējams, slimnīcai būtu jābūt iespējai atteikt ārstēšanu, ja pirms tam pacients ir uzbrucis ārstam.
Staņēvičs arī uzskata, ka liela nozīme arī videonovērošanas pastiprināšanai slimnīcā, kā arī aprīkošanai ar trauksmes pogām. Viņš skaidroja, ka ir papildu protokoli, ko šādos gadījumos darīt, un, piemēram, iespējams aprīkot ārstus ar ķermeņa kamerām.
Tomēr viņš atzina, ka pie katra ārsta armijnieku blakus nenoliks. Līdz ar to ir jārunā arī par sabiedrības izglītošanu, par vērtībām un arī par represīvām metodēm, kas palīdzētu efektīvi apturēt visatļautību, apzinoties sekas.
Patlaban šādu seku faktiski nav, un agresīvs pacients vai pacienta tuvinieks var atļauties darīt, ko grib, zinot, ka par to nekas nedraud, uzsvēra Staņēvičs.
LETA jau rakstīja, ka kāda pacienta tuviniece, nepiekrītot ārstu konsīlija lēmumam par pacienta smadzeņu nāvi, nodarījusi miesas bojājumus Austrumu slimnīcas intensīvās terapijas ārstei, kura pati ievietota slimnīcā.
Austrumu slimnīcas pārstāve Ilga Namniece aģentūru LETA informēja, ka pacients ārstniecības iestādē tika nogādāts jau pēc ilgstošiem reanimācijas pasākumiem. Viņam tika turpināti ārstniecības pasākumi un pēc tam veikti visi normatīvajā regulējumā noteiktie diagnostiskie izmeklējumi un ārstu konsīliji, tai skaitā smadzeņu nāves protokola uzsākšanai.
Izrādot agresīvu nepiekrišanu šim ārstu konsīlija lēmumam, pacienta tuvinieces dažādos veidos traucējušas intensīvās terapijas klīnikas darbu, bet galarezultātā viena no viņām uzbrukusi ārstei. Mediķei nodarīti miesas bojājumus un noteikta darba nespēja, bet naktī uz pirmdienu ārstei kļuvis sliktāk un viņa nogādāta slimnīcā.
Gadījumi, kad pacienti izrāda agresiju pret slimnīcas ārstniecības un aprūpes personālu vai citiem darbiniekiem, nav retums, bet miesas bojājumu nodarīšana ārstam, kas veic savus darba pienākumus, uzskatāma par ārkārtēju situāciju, atzīst Namniece. Uz slimnīcu tika izsaukti arī Valsts policijas darbinieki.
