Gada beigās Baltijas jūras valstīs novērota augsta GPS signālu bloķēšanas aktivitāte. Problēma zināma jau vairākus gadus, bet kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā tā ir palielinājusies. Tiek izdotas drošības rekomendācijas kā identificēt riskus un kā rīkoties, tomēr neviens nesteidz meklēt traucējumu avotu. Atbildīgie gan mierina, sakot, ka esam drošībā un problēma nav pārāk akūta, vēsta "Nekā personīga".
Pagājušā nedēļā Zviedrijas Civilās aizsardzības ministrs satrauca zviedrus valsts ikgadējā Nacionālās drošības un sabiedrības konferencē. Uzrunā ministrs norādīja, ka Zviedrija gandrīz 210 gadus dzīvojusi pastāvīgā mierā, taču tagad tas ir apdraudēts, tāpēc iedzīvotājiem būtu jāgatavojas arī kara iespējamībai.
Runas galvenais uzdevums bija skaidrot Zviedrijas ieguvumus no pievienošanās NATO, kas varētu notikt jau šogad. Bet izteikums par kara iespējamību Zviedrijā darījis bažīgus tās iedzīvotājus. Zviedrija gan nav vienīgā valsts, kurā amatpersonas runā par potenciālu karu.
Par iespējamu Krievijas uzbrukumu NATO brīdinājisi arī ASV prezidents Džo Baidens. Viņš uzsvēris - ja Krievija uzvērtu Ukrainā, tad tā, visticamāk, raudzītos NATO valstu virzienā. Pavisam nesen par to izteikusies arī Igaunijas premjere Kaja Kallasa, kuras ieskatā aliansei ir trīs līdz pieci gadi, lai tam sagatavotos.
Austrumeiropas pētījumu politikas centra Krievijas politikas eksperts Mārcis Balodis saka: "Ir nepieciešams skaidrot, pētīt un viennozīmīgi strādāt pie savas drošības uzlabošanas, ar to domājot ne tikai militāro drošību un valsts aizsardzību, bet arī, piemēram, sabiedrības stresa noturību un vispār spēju dzīvot šāda permanenta saspringuma apstākļos. […]
Šis ir ļoti sarežģīts līdzsvars, ko meklēt, bet tas ir valsts uzdevums lielā mērā uz stratēģisko komunikāciju, jo, piemēram, vienkārši sakot, ka draudu nav un viss ir kārtībā, ja vienlaikus ir citi avoti, kas apgalvo pretējo, saprotams, ka sabiedrībā arī veidojas neizpratne, kuram īsti ir taisnība un kas īsti notiek.
Šīs nedēļas sākumā Latvijas medijos strauji izplatījās Vācu tabloīda "Bild" publicētā ziņa, kur it kā atsaucoties uz slepeniem NATO dokumentiem, prognozēts, ka alianse gatavojas Krievijas uzbrukumam jau nākamā gada sākumā. NATO Stratēģiskās komunikācijas centra direktors Jānis Sārts steidza norādīt, ka tas ir mācību scenārijs nevis izlūkdienestu analīze.
Pirms dažām dienām amerikāņu domnīca "Institute for the study of war" publicēja izvērtējumu, ka Kremlis pastiprina informācijas ietekmes operācijas, lai sagatavotu augsni nākotnes militāram uzbrukumam.
Eksperti uzsver, ka Krievija negtavojas tūlītējam uzbrukumam, taču tā varētu būt daļa no NATO vājināšanas stratēģijas.
Kremlis meklē arvien jaunus veidus, kā ietekmēt citas valstis. Kopš iebrukuma Ukrainā valstis Baltijas jūras reģionā sastapušās arī ar GPS signālu traucējumiem.
Ziemassvētkos virkne valstu Baltijas jūras reģionā saņēma īpašu dāvanu, visticamāk, no Krievijas - neierasti augsta GPS signālu bloķēšanas aktivitāte. Tā visvairāk skārusi Poliju un Latvijā atbildīgie pauž pārliecību, ka esam drošībā. Vienlaikus pēdējās nedēļās vērojams arī Krievijas informācijas un psiholoģisko operāciju pieaugums. Tā ir Kremļa iebiedēšanas taktika vai ir pamats satraukumam?
Arī GPS signāla bloķēšana nav jaunums. Traucējumi novēroti jau vairākus gadus, taču to intensitāte būtiski pieaugusi kopš 2022. gada februāra, kad Krievija sāka pilna mēroga uzbrukumu Ukrainai.
Par GPS traucējumiem publiski diskutēts salīdzinoši maz. Aviācijas nozarē par problēmām ar signālu pamatā ziņo piloti. Aizsardzības ministrija norādīja, ka par to varētu zināt Nacionālie bruņotie spēki, kuri savukārt Nekā Personīga ieteica vērsties ministrijā.
Lai gan problēma ir identificēta un klāteoša jau krietnu laiku, tās avots nav zināms.
Gan Latvijas Gaisa satiksme, gan Civilās aviācijas aģentūra apliecina, ka aviācijas nozare pret GPS signālu traucējumiem ir nodrošinājusies. Proti, aviācijā navigācijai netiek izmantota tikai viena sistēma. Ja tiek traucēti GPS signāli, tad gaisa kuģi pārslēdzas uz zemes bāzēto radio sistēmu izmantošanu.
Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs stāsta, ka taupības nolūkos esot bijis plāns atteikties no uz zemes esošo radio bāku izmantošanas. Taču GPS signāla traucējumi plānus aizkavējuši un, visticamāk, tas nenotiks.
Interneta aktīvisti un OSINT pētnieki pastāvīgi apkopo un publicē datus par GPS signālu traucējumiem Baltijas jūras reģionā. Ir aprēķināta iespējamā signālu bloķēšanas ierīces lokācija. Par "Baltic jammer" nodēvētā sistēma varētu atrasties Kaļiņigradas apgabalā.
Minējumi ir tikai aptuveni un ar pilnu pārliecību nav iespējams pateikt, vai šāda ierīce patiešām eksistē un kur tā atrodas. Eiropas Izcilības centra hibrīdo apdraudējumu apkarošanai eksperts Jukka Savolainens savā vērtējumā par iespējamu traucējumu avotu ir piesardzīgāks.
Eiropas Izcilības centra hibrīdo apdraudējumu apkarošanai eksperts Jukka Savolainen saka: "Patiesībā, tie neizskatās pēc speciāli mērķētiem traucējumiem, balstoties uz pieejamo informāciju par atgadījumiem Somijā. GPS signāla traucēšana ir kā daļa no krievu mācībām un reālā situācijā viņi darītu to pašu, lai aizsargātu nepieciešamos objektus no gaisa uzbrukumiem vai kruīza raķetēm.
Principā tā ir lokāla mēroga aktivitāte, ko viņi uzskata par defensīvu. Līdz ko ieslēdz šādu signālu, tas nozīmē, ka tas ies visos virzienos. Tas nekustās tik daudz uz zemes, bet gaisā tas var sasnieg lidmašīnu pa vairāku simtu kilometru attālumā traucējot tās GPS uztvērēju."
Savolainens nav dzirdējis par "Baltic jammer", bet piekrīt, ka Kaļiņingradas ierīce varētu būt pietiekami spēcīga, lai traucētu GPS signālu uztveršanu visā Baltijas jūras reģionā. Viņš uzsver, ka GPS signālu traucējumi ir parādījuši būtisku vājību sistēmā – pārlieku liela paļaušanās uz satelītnavigāciju.
Šonedēļ NATO paziņoja par lielāko kopīgo militāro mācību rīkošanu kopš Aukstā kara beigām. Mācībās piedalīsies 90 tūkstoši sabiedroto karavīru, un tās ilgs vairākus mēnešus. To laikā tiks pārbaudīti dažādi NATO reģionālie aizsardzības scenāriji, kā arī alianses gatavība iedarbināt 5.pantu.
