Talsu novadā likvidēs Kolkas un Virbu sākumskolu, Pūņu pamatskolu un Lībagu sākumskolu reorganizēs, 25. janvārī lēma Talsu novada domes deputāti.
No šī gada 1.augusta nolemts likvidēt Kolkas sākumskolu. Savukārt bērnudārzu "Rūķītis" juridiski pievienos Rojas pirmsskolas izglītības iestādei "Zelta zivtiņa", saglabājot bērniem iespēju apmeklēt bērnudārzu Kolkā.
Kolkas sākumskolā patlaban mācās desmit skolēni, proti, 1.-3.klašu grupā tie ir trīs bērni, bet 4.-6.klašu grupā - septiņi bērni. Savukārt bērnudārzu "Rūķītis" apmeklē 19 audzēkņi.
Virbu sākumskolā no 1.augusta tiek likvidēta, darbu turpinās Virbu pirmsskolas izglītības iestādi "Zīļuks".
Virbu sākumskolā pašlaik mācās 11 1.-3.klašu skolēni, taču lai saglabātu sākumskolu no pašvaldības budžeta būtu nepieciešami ap 100 000 eiro. Patlaban mācību procesa īstenošanai pašvaldība maksā jau 64 000 eiro.
Pūņu pamatskolu pārveidos par sākumskolu, nodrošinot 1.-3.klašu grupu. Patlaban Pūņu pamatskolā mācās 49 bērni un jau tagad pašvaldība nodrošina finansējumu pedagogu atalgojumam ap 53 000 eiro gadā. Reorganizējot to par sākumskolu 1.-3.klasei, no pašvaldības būs nepieciešami 70 000 eiro.
Domes sēdē Pūņu pamatskolas direktore Monta Jēkabsone informēja, ka kopš pagājušā gada decembra, kad skolā saņemta informācija par skolas reorganizāciju, vecāki no skolas jau ir izņēmuši sešus bērnus un vēl četru bērnu vecāki informējuši skolas administrāciju, ka arī viņi bērnus izņems no skolas.
1.-3.klašu skolēniem mācības plānots organizēt Pūņu bērnudārza telpās, lai ietaupītu saimnieciskos izdevumus arī ēkas uzturēšanai.
Lībagu sākumskolā līdz 2025.gada 1.septembrim varēs mācīties 1. līdz 4.klašu skolēni, bet pēc tam tikai 1.-3.klašu skolēni, jo saskaņā ar pamatizglītības standarta un programmas īstenošanas nosacījumiem piemērotākie pamatizglītības programmas īstenošanas posmi ir 1.-3.klase, 4.-6.klase un 7.-9.klase. Skolas vecāku padome lūdza deputātus saglabāt iespēju pabeigt 4.klasi Lībagu sākumskolā vismaz tiem bērniem, kuri šajā mācību gadā sāka mācības 1.klasē. Deputāti šo lūgumu tikai daļēji ņēma vērā.
LETA jau vēstīja, ka, ņemot vērā iedzīvotāju iebildumus, pašvaldība ir paziņojusi, ka lēmumi par Valdemārpils un Mērsraga vidusskolu turpmāko statusu tiks pieņemti pēc tam, kad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) būs izstrādājusi finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai nepieciešamos Ministru kabineta noteikumus un grozījumus Izglītības likumā.
Patlaban IZM izstrādā jaunu finansēšanas modeli, kurā finansējums tiks aprēķināts pēc skolēnu skaita, ranžējot tos trijās grupās. Gadījumā, ja skolās nebūs IZM noteiktais skolēnu skaits, pašvaldībai no sava budžeta nāksies maksāt algas skolotājiem. Jauno finansēšanas modeli ir plānots ieviest no 1.septembra.
Pašvaldības izglītības iestādēm ārpus Talsiem noteikts vajadzīgais skolēnu skaits 1.-3., 4.-6., 7.-9. un 10.-12.klašu grupās. Skolām ārpus Talsiem minimālais skolēnu skaits ir no 30 līdz 45 bērniem 1. līdz 9.klašu posmā un 60 bērni 10.-12. klašu posmā atkarībā no izglītības iestādes.
Kā deputātus informēja Talsu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Katlaps, pašvaldībai ir bijušas sarunas ar IZM par novada skolu tīklu. Ir pārrunāti gan ziņojumā norādītie kritēriji, gan Talsu novada izglītības iestāžu atbilstība tiem.
Lai arī minimālais skolēnu skaits netiek sasniegts arī Dundagas un Rojas vidusskolās, tās IZM sarunās atzinusi par saglabājamām pieejamības dēļ.