Sirdslietas ⟩ "Es ļoti ilgi manifestēju šo vīrieti." Liene Ušakova iekšēji mainījusies teju līdz nepazīšanai (16)

Foto: Jānis Škapars/TVNET GRUPA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Raidījumā "Sirdslietas" viesojās dīdžejmeitene, dziedātāja un šovu zvaigzne Liene Ušakova. Pēdējā pusgada laikā Liene ir ļoti mainījusies. Sarunā viņa dalījās ar saviem dzīves jaunumiem, jauniegūtajām atziņām un padomiem par visiem tik tīkamo tēmu – attiecībām.

Kāds šobrīd ir tavs attiecību statuss?

Es šobrīd ar kādu tiekos, bet mums ir pats, pats sākums. Randiņu, rozā briļļu etaps, tāpēc patlaban es nevarētu teikt, ka tas ir kaut kas ļoti nopietns tā, lai liktu publiskai apskatei. Un es vispār esmu no tiem cilvēkiem, kas īpaši nepublisko savu privāto dzīvi.

Tev arī diezgan labi izdevies to noslēpt.

Jā, bet tur jau arī nav ko slēpt, un nav jau tā, ka es slēpju, es vienkārši neafišēju, tas arī viss. Es ļoti ilgu laiku iepriekš biju attiecībās, vienkārši par to neviens nezināja. To būtībā zināja tikai ģimene un tuvākie draugi.

Publiskām personām vienmēr ir jābūt brīvām. Es pie tāda koncepta arī pieturos, lai gan neizslēdzu - ja mana otra puse arī būtu publiska persona vai viņam tas būtu interesanti, mēs iesaistītos abi. Esmu ļoti elastīga. Ja būs kaut kas nopietns, ko es gribēšu atrādīt publiski, protams, ar šī cilvēka piekrišanu un vēlēšanos, tad, ļoti iespējams, jūs mani kādā jaukā dienā ieraudzīsiet ar kādu kopā.

Ņemot vērā, ka esi sabiedrībā zināma, liela daļa tevi atpazīst, vai tev šī iemesla dēļ ir vieglāk vai grūtāk veidot attiecības?

Man liekas, ka lielākajai daļai tāpat no manis ir bail. (Smejas.) Bet nē, es nedomāju, ka tas kaut ko ietekmē. Bet man liekas, ka tie, kas te bļauj, ka ir tik grūti būt populāram un dzīvot Latvijā, – nu par kādu popularitāti mēs vispār šeit runājam, šeit viss ir ļoti maziņš, kompakts un mīlīgs, mēs visi cits citu pazīstam. Mēs nedzīvojam nekādā Amerikā, neviens nestāv ar kamerām pie durvīm un logiem.

Tu no malas šķieti sieviete ar savu "Es". Vai tava personība nav kādreiz atbaidījusi vīriešus?

Droši vien, ka ir. Tas mans tiešums. Man vispār patīk jau no paša sākuma, ka viss ir salikts pa plauktiņiem, es nemīlu neko turēt sevī. Ja man kaut kas nepatīk, es to saku uzreiz, ja man kaut kas patīk, arī to es saku uzreiz. Es nežēloju labus vārdus, uzslavas un komplimentus. Tas ir gan netīši satiktam cilvēkiem uz ielas, gan otrajai pusei, gan ģimenes locekļiem, gan draudzenēm. 

Vispār es esmu ļoti mīlīga, es galīgi neesmu ļauna vai iedomīga. Skarba esmu tad, kad man ir ko teikt. Tad gan es varu mazliet agresīvākā manierē izteikt savu viedokli, bet tas nav tāpēc, ka esmu tāda "pa dzīvi".

Kāds vīrietis vispār spēj piesaistīt tavu uzmanību?

Šis ir mans mīļākais jautājums. Ak dievs! Godīgi sakot, es ļoti ilgi laikam manifestēju šo vīrieti, man pilnīgi rokas sāk trīcēt, kad es par to domāju. Es šobrīd patiešām esmu tādā dzīves posmā, kad saprotu, ka nekādi alfa tēviņi, nekādi bad boys (tulk. no angļu valodas sliktie puiši) mani pilnīgi un absolūti neinteresē. Priekš sevis esmu sapratusi, ka man ir vajadzīgs šis mierīgais, nūģīgais un mīlošais vīrietis līdzās, lai attiecības ir maksimāli mierīgas un cieņpilnas. 

Kur tu dabūji tādu vīrieti, kur jūs iepazināties?

Kaut kur jau viņi staigā, kaut kur viņi ir, kā izrādās. Domāju, ka ne viens vien, vienkārši nevajag ķerties pie tā pirmā. Es redzu, ka apkārt ir tik daudz izmisušu meiteņu, kas skraida tiem vīriešiem pakaļ. Ja viņi būtu tie sapņu vīrieši, es vēl saprastu, tad varbūt pat vari iespringt un mazliet atļauties padancot pēc tā vīrieša stabules kaut kādā brīdī, ja redzi to ieguldījumu nākotnē. Īpaši, ja vīrietis pēc dabas ir kautrīgs, tad varbūt sievietei ir mazliet jāuzņemas tā iniciatīva. 

Labāk noteikti ir būt vienai līdz brīdim, kad tu sagaidi to īsto cilvēku, jo ne velti saka to, ka tā pirmā laulība ir kā pirmais tests, un tad jau, kad nāk tas otrais, tas viss ir krietni pārdomātāks. Tas gan nav stāsts par mani, jo sākotnēji ar laulību viss bija kārtībā. 

Kāds ir tavs ieteikums – kur iepazīties?

Tinderī. (Smejas.) Man ar tinderi ir laba pieredze, nu viena varbūt nav pārāk laba, bet arī tā kaut kādā brīdī ir bijusi mana izvēle un par izvēlēm ir jāmaksā. Es par to krāpnieka čali runāju, ja tu esi pazīstama ar šo situāciju. Es nemēdzu nekad neko nožēlot. 

Vēl es varu ieteikt piedalīties realitātes šovos, manuprāt, šobrīd Latvijā tas attīstās un iet kalnā augšā. Es pati diezgan daudz skatos, lai dieviņš man piedod, šīs murgālijas, un man patīk, ka Latvijā šis lauciņš sāk attīstīties. Es noteikti ieteiktu cilvēkiem piedalīties, jo

pavisam drīz iznāks realitātes šovs, kurā es piedalījos. Tas tika filmēts Lietuvā, meklējām mīlestību visai interesantos apstākļos, slēgtās telpās. 

Kāpēc es to stāstu, jo patiesībā šis projekts bija tas, kas man pilnībā pārvērta dzīvi – par 180 grādiem. Es sevi ieraudzīju un iepazinu pilnīgi no jauna, no cita skatu punkta. Runājot par citiem dalībniekiem, mēs tik ļoti dziļi aizlīdām viens otram aiz ādas, un tas bija ļoti intīmi, patiesi, ar pievienoto vērtību.

Es noteikti iesaku nebaidīties un izmantot šīs iespējas. No kamerām nav jābaidās, jo patiesībā tie apstākļi un visa tā spriedze un piedzīvojums var būt ārkārtīgi skaists. Kas zina, varbūt tieši tā kāds atradīs savu mīlestību. Tā citiem notiek. Es vienmēr saku, ka Dons un Lily iepazinās fabrikā! Redz, viņi kopā nodzīvoja, nezinu, 100 gadus. (Smejas.)

Varbūt vari kaut ko ieskicēt, ko šis šovs tev deva, kādas atziņas guvi?

Tas tāds sarežģīts jautājums. Man sākotnēji likās, ka es savu otru pusīti meklēju pēc kaut kāda saraksta, kā noteikti vairums sieviešu, – lai ir bagāts, lai blondi mati, zilas acis, u.tml., bet, kā izrādās, dzīve mēdz piespēlēt visādus pārsteigumus un jokus. Un tad tu kaut kādā brīdī pieķer sevi pie domas, ka patiesībā tev ir vajadzīgs kaut kas pilnīgi cits, lai tu būtu patiešām patiesi laimīga. 

Kad biju šajā projektā, es ļoti daudz domāju par šīm lietām, jo beigās tu sēdi un saproti: līdz šim tev likās, ka tev ir vajadzīgs tas bagātais arābs, ar kuru tu "on and off" tiecies, bet beigu beigās izrādās, ka patiesībā tev vajag to vienkāršo latviešu bāleliņu, kurš tevi ārkārtīgi mīlēs un nēsās uz rokām, un darīs visu, lai darītu tevi laimīgu.  

Es domāju, ka meitenēm vajadzētu kārtīgi padomāt, kas ir tas svarīgākais un kas ir tas, kas viņas patiešām dara laimīgas, un kā viņas jūtas tā cilvēka klātbūtnē. 

Man visu mūžu likās, ka esmu nenormāli nopietna, arī man tas cilvēku loks apkārt bijis vienmēr divas reizes vecāks par mani. Ļoti nosvērti un mierīgi cilvēki, un šis projekts parādīja citu ainu. Es satiku cilvēkus, kurus, visticamāk, dzīvē nekad nebūtu satikusi, visdrīzāk arī uz viņu pusi paskatījusies nebūtu, bet te pēkšņi mani salika telpā ar pilnīgi svešiem cilvēkiem, ar gandrīz vai dvēseles radiniekiem. Pēkšņi es sapratu, ka protu arī smieties, ka man ir arī humora izjūta, un ne tā sūdīgākā – ka par saviem jokiem smejos ne tikai es, bet arī citi. Man iepatikās spēļu vakari un citas nūģu lietas, nu tādas lietas, ko es nekad mūžā nedomāju, ka darīšu. 

Es tiešām gribu ieteikt cilvēkiem teikt jā dzīvei un visam, ko tā piedāvā!

Vēl viena populāra iepazīšanās vieta ir naktsklubi. Tu labi pazīsti šo vidi, darbs tev ar to ir saistīts.

Es gan neesmu īsti pārliecināta, ka es varētu būt tas cilvēks, kas mīlu atrod klubā, bet  zinu daudz dažādu stāstu. Arī veiksmes stāstus, ka cilvēki viens otru satiek ballītē, pavada vakaru kopā, paliek kopā, apprecas, pēc tam piedzimst bērni un viņi dzīvo ilgi un laimīgi. Tas gan nebūs par mani, jo es strādāju šajā vidē. Esot tur, vairāk koncentrējos uz darba lietām. Man tās acis nešaudās apkārt, es nepievēršu uzmanību tik ļoti vīriešiem, kas nāk.

Jāsaka, ka pārsvarā gan tā skarbā patiesība ir tāda, ka vienu vakaru vīrietis atnāk ar sievu pasēdēt, paēst vakariņas, un ļoti iespējams, ka nākamajā reizē viņš atnāks viens pats ar vēlmi iepazīties. Kā mana pieredze rāda, vairums tomēr nāk atpūsties vai citu mērķu vadīti, nevis lai atrastu savu otro pusīti uz mūžu. 

Tu vairākkārt esi pieminējusi vārdu savienojumu "vīrietis nūģis", vari, lūdzu, vairāk pastāstīt šī vārda nozīmi?

Tad, kad es runāju, ka man patīk vīrieši nūģīgāki, tas nenozīmē vīriešus ar lieliem okulāriem, adītos džemperos, nē! Tas vairāk nozīmētu disciplinētāku vīrieti, kurš varbūt neapzinās savu skaistumu, kuri varbūt ir kautrīgi, ieturēti. Es to vārdu nodalu pie visa šī. Man patīk šāda veida vīrieši, kuriem ir kaut kāds režīms, kuri nestaigā pa naktsklubiem un pelna naudu, lai sievām būtu, ko tērēt. (Smejas.)

Tev ir svarīga vīrieša nodarbošanās, statuss?

Ja tu man šo jautājumu būtu pajautājusi pirms pusgada... Es saprotu, ka cilvēki, kas būs redzējuši manas iepriekšējās intervijas un sarunas, būs šokā par to, ko teikšu, bet, mīlīši, viss šajā dzīvē plūst un mainās. 

Šobrīd esmu sapratusi, ka man ir vajadzīgs tāds vīrietis, kas nebaidās no darba, tāds, uz kuru var paļauties. Ja nemācēs pelnīt ar smadzenēm, viņš pelnīs ar fizisku spēku, vārdu sakot, viņš atradīs veidu, kā par ģimeni parūpēties. Agrāk man likās, ka man vajag superbagātu vīrieti. Man likās, ka es satikšos ar vīrieti, kuram ir konkrēta alga, jo manām kaprīzēm mēnesī man vajag tik un tik.

Tagad es saprotu, ka man vajag vīrieti, kurš liek mans smieties,

tas ir tik banāli, bet man vajag to vieglumu, to jautrību un mīļumu. Kā izrādās, man patiešām vajag vīrieti, kurš dara mani laimīgu. 

Dzīve tiešām piespēlē dažādus brīnumus. Tu it kā manifestē visu, ko vēlies, un to arī iegūsti, bet esiet uzmanīgi vēloties, jo vari dabūt visu, tikai aizmirsi piebilst, lai viņš būtu arī bagāts. (Smejas.)

Vai tev ir kāds padoms, kā pieklājīgi atraidīt, ja saproti, ka nebūs?

Man nav pieklājīgu padomu. Nu man ir bijis tā, ka es atnāku uz randiņu, pasēžu 10 minūtes un saprotu, ka nebūs. Es tā arī pasaku: "Sorry, netērēsim viens otra laiku. Čau, uz redzēšanos." Šobrīd es varbūt tik skarbi vairs nerīkotos. Es varbūt pasēdētu un papļāpātu, bet dzīve laikam ir pārāk īsa. Es saprotu, ka varbūt kādā brīdī šis cilvēks padomās, ka esmu ļauna sterva, šādi rīkojoties vai atļaujoties tā pateikt, bet es tiešām ticu, ka ir vismaz 10 cilvēki, kas ideāli piemēroti mums. Vienkārši laiciņš paiet, kamēr viņu atrodi.

Ja vēl par iepazīšanās lietotnēm, pastāsti savas domas.

Manuprāt, tā ir ērta opcija, ko mūsdienās var izmantot, it īpaši, ja esi ļoti aizņemts cilvēks. Pārmijot dažus vārdus, var saprast, kas tam cilvēkam ir galvā; ja viss liekas labi un liekas, ka ir vērts tērēt laiku, satiekoties ar šo cilvēku, var taču aiziet pusdienās, uz kādu branču, piemēram, vai kafiju padzert. Daudzi gan ir pret kafijas randiņiem, bet īpaši, ja tas ir pirmais, tam nav nekādas jēgas. Tad arī var diezgan ātri aizmukt, ja gadījumā viss ir slikti. 

Kas, tavuprāt, būtu labs pirmais randiņš?

Manuprāt, randiņa kvalitāte, tāpat kā seksa kvalitāte, uzlabojas ar laiku. Tad, kad cilvēki sāk viens otru iepazīt, tad, kad rodas kaut kādi kopīgi hobiji vai intereses, tad tā laika pavadīšana kopā kļūst krietni kvalitatīvāka. 

Pat tad, ja pirmajam randiņam būs izvēlēta būs kāda sapņu vieta, ja ar to cilvēku nebūs klikšķis, tad tā arī paliks tikai skaista vieta. 

Ja par klikšķi runājam, vai tavā pieredzē ir tā bijis, ka sākotnēji tā nav, bet tas parādās vēlāk?

Jā, man ir tā bijis. Man izskats ir būtisks, bet tas noteikti nav primārais, un esmu bijusi situācijā, ka sākotnēji cilvēku neesmu pamanījusi vispār. Es pat neskatījos uz viņu kā uz opciju, bet pēc tam sanāca vairāk komunicēt ar šo cilvēku, un izrādījās, ka viss ir pavisam citādāk. Acīmredzot tas ir līdzīgi kā ar mani pašu. Cilvēkiem no malas liekas, ka esmu iedomīga, riebīga vai nejauka, bet brīdī, kad viņi sāk ar mani komunicēt, viņi jūt to silto enerģiju un nospriež, cik patiesībā esmu sakarīgs cilvēks. Es pati laikam reizēm pat negribot tomēr cilvēkus ielieku kaut kādos stereotipos vai rāmīšos, un tiešām ne vienmēr viss ir tā, kā izskatās.

Bet, manuprāt, ja dzīve divus cilvēkus nesaliks kopā atkārtoti, tad kāpēc lai es ietu uz randiņu vēlreiz, ja pirmais man likās švaks.

Vai tu kādreiz esi spērusi pati pirmo soli?

Visi šie jautājumi man liek saprast, cik ļoti es esmu mainījusies pēdējā pusgada laikā. Es agrāk biju pret, bet tamdēļ, ka esmu tik ļoti pieradusi pie vīriešu uzmanības un pie tā, ka vīrieši paši izklājas, nāk un raksta, ka man atlika vien izvēlēties un ļauties aplidošanai. 

Bet tajā brīdī, kad man galvā kaut kas pamainījās, tad redzi – tu satiec vīrieti, kurš ir kautrīgs, kurš it kā pats neko un ir pat vēsāks. Viņam it kā ir simpātijas, bet viņš tā kā nevar, un tad sievietei ir ne tikai ļauts, bet arī vēlams mazliet tomēr iekustināt tos procesus pašai. Citādāk viens sēdēs un gaidīs, otrs sēdēs un gaidīs, un nekas tur nesanāks. 

Man ieteikums laikam ir neko negaidīt, jo tas laiks uz šīs zemes mums ir dots tik, cik ir, un vienkārši, ja kāds patīk, jārīkojas. 

Tev par vīriešu uzmanību nav jāsūdzas, bet ir tik daudz skaistu sieviešu, kurām nu nekādi nelīp. Kā tu domā, kāpēc? Vai tas ir kāds iekšējais starojums?

Protams, paskaties uz mani, es izstaroju seksu. Protams, ka pie manis lips klāt, un noteikti tā ir mana iekšējā enerģija, pārliecība, bet arī līdz tam ir jāizaug, jānobriest. Es taču neesmu tā pati Liene, kas pirms desmit gadiem. Plaukstam, meitenes, plaukstam un ziedam! Kaut kādā brīdī viss notiksies!

Tuvojoties nobeigumam, kāds ir tavs viedoklis par seksu bez attiecībām?

Nē, esmu kategoriski pret. Esmu bijusi arī mīļākās lomā savā dzīvē, bet tas laikam ir mazliet savādāk. Iet un gulēt ar nejauši satiktiem cilvēkiem – es nedomāju, ka tam vispār ir kaut kāda kvalitāte. Tad jau drīzāk ir seksšops – ir vibrators, ar kuru var beigt divās minūtēs. Priekš kam tērēt savu laiku un darīt šīs lietas ar cilvēku, kurš tev neko nenozīmē.

Tā kā tu jau reiz esi bijusi precējusies, vai atceries, kāpēc tu nolēmi – jā, šo vīrieti es precēšu?

Man patīk vīrieši, kuri zina, ko vēlas. Ja mēs runājam konkrēti par manu bijušo vīru, tad jau attiecību sākumā viņš teica, ka mani precēs, ka būšu viņa bērna māte, ka viņš tieši mani ir gaidījis un sagaidījis. Man vispār liekas, ka tagad liela daļa vīriešu negrib uzņemties atbildību, vieglāk partneres ir mainīt. Vieni smīkņā par Kiviču vai Džilindžeru, kuri precējušies vairākas reizes, bet es šos cilvēkus cienu, jo es saprotu, ka viņi nebaidās no saistībām, no sievietes, no attiecībām ar visu to, ka sanāk dzīves ceļā katram izvēlēties savu virzienu. Bet tā ir dzīve. 

Tu gribētu vēlreiz iestūrēt laulības ostā?

Ja man vajadzēs, apprecēšos arī piecas reizes. Jā, man statuss ir svarīgs, un sievietei tā ir drošības sajūta. Es nesapņoju par baltu kleitu un noteikti nesapņoju arī par to, ka katrs dzīvē satiktais vīrietis būs man vīrs, bet man liekas, ka tas ir dabisks attiecību turpinājums. Ja līdz tam nonāk, forši, ja ne, arī labi. 

Noslēgumā Liene atbildēja uz ātrajiem jautājumiem.

Ko pirmo ievēro vīrietī?

Zobus.

Sekss pirmajā randiņā - jā vai nē?

Nē.

Kāda acu krāsa bija tavai pirmajai mīlestībai?

Uj, nezinu.

Ideāla dāvana tev?

Rozā tējkanna.

Vai izmēram ir nozīme?

Noteikti nē!

Komentāri (16)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu