Ko algotņu grupējums "Vagner" joprojām dara Baltkrievijā? (2)

"Vagner" šī brīža situāciju Baltkrievijā smalkāk izpētīja vācu medijs "Deutsche Welle" (DW).

Televīzijas kadros, kuros redzami kopīgi manevri, līdzās "Vagner" karogiem bieži redzami Baltkrievijas un Baltkrievijas tiesībaizsardzības iestāžu karogi.

Arī Baltkrievijas iekšlietu ministra vietnieks un pašreizējais iekšējā karaspēka komandieris Nikolajs Karpenkovs pirms mēneša redzēts pat nēsājam emblēmas, kurās redzams "Vagner" simbols.

In Belarus, there is now a special training session for this country's domestic forces. Instructors of Russia's Wagner Group lead the trainings, while Belarusian general Karpenkov has a Wagner insignia on his sleeve. Does Belarus want to privatize Wagner as own army? For what? pic.twitter.com/dfo8vXXi2b

— Ivan Verstyuk (@VerstyukIvan) December 25, 2023

2023. gada jūnija beigās bijušais "Vagner" vadonis Jevgeņijs Prigožins sarīkoja īslaicīgu bruņotu sacelšanos pret Krievijas armijas vadību. Viņš ar daļu savas privātās armijas bija ceļā uz Maskavu, tomēr tad iejaucās Baltkrievijas autoritārais valdnieks Aleksandrs Lukašenko.

Apmaiņā pret apsūdzību atcelšanu Prigožins pārtrauca sacelšanos un devās trimdā uz Baltkrieviju. Trīs mēnešus vēlāk viņš it kā gāja bojā aviokatastrofā.

Šobrīd Baltkrievijā ir palikuši ne vairāk kā 1000 "vāgneriešu".

Lielākā daļa no viņiem joprojām atrodas nometnē Mogiļevas apgabala Osipoviču rajonā, uz dienvidaustrumiem no Minskas, apgalvo Valērijs Sahaščiks, pašreizējais aizsardzības ministrs Baltkrievijas opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas vadītajā trimdas valdībā un bijušais Brestas desanta triecienbrigādes komandieris.

Sahaščiks vācu medijam DW pastāstīja, ka vairāki desmiti algotņu, "kas meklē drošību, stabilitāti un ir gatavi samierināties ar zemākiem ienākumiem", ir saņēmuši Baltkrievijas pases ar jauniem vārdiem un dzimšanas datumiem un pievienojušies Baltkrievijas iekšējam karaspēkam.

Sahaščiks gan neuzskata, ka Lukašenko "var piedāvāt kaut ko īpašu, kas vilinātu "Vagner" algotņus". Viņš apgalvo, ka militārpersonu algas Baltkrievijā ir krietni zemākas nekā tās, pie kādām viņi bija pieraduši Krievijā.

Tieši atalgojuma dēļ Baltkrieviju pametīs vēl vairāk "vāgneriešu", prognozē amatpersona.

"Baltkrievija viņiem ir kļuvusi par tranzīta punktu. Daudzi ir noslēguši līgumus ar dažādām Krievijas iestādēm, daži aizlidojuši uz Āfriku. Baltkrievijā vairs neatrodas pietiekami daudz algotņu, lai ietekmētu notikumus," skaidro bijušais komandieris.

Viņš uzskata, ka Lukašenko, uzņemot "Vagner" karaspēku, centās sevi pasniegt kā "miera veicinātāju, kas izglāba Krieviju". Taču tas viņam nekādus punktus nav devis.

Tā vietā viņš stāsta, ka attiecības ar prezidentu Vladimiru Putinu esot atvēsušas, jo Krievijas valdnieks neciešot, ka citi parādās kā spēcīgāki un gudrāki par viņu, skaidro opozicionārs.

""Vagner" algotņu ierašanās Baltkrievijā izraisīja milzīgu sociālo spriedzi un ievērojamu pretestību pat no bruņoto spēku puses," piebilda Sahaščiks.

Runājot par Baltkrievijas iekšējiem karaspēkiem, kas aktīvi atbalsta "vāgneriešus", Sahaščiks norādīja, ka abiem ir kopīga "krievu pasaules" ideoloģija.

Šis vēsturiskais termins sākotnēji balstījās uz priekšstatu par kopīgu lingvistisko un etnisko identitāti, taču tika pārvērsts par Kremļa ideoloģijas pīlāru un izmantots kā iegansts Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā 2022. gadā.

Somijas Starptautisko lietu institūta vecākais pētnieks Rihors Ņižņikovs medijam DW norādīja, ka Minska uzskata "Vagner" algotņus par "noderīgu politisku instrumentu". Lukašenko režīms varētu viņus izmantot, lai apmācītu Baltkrievijas drošības spēkus vai kā "iebiedēšanas taktiku" vēlēšanās, skaidroja eksperts.

Viņš arī uzskata, ka Kremlis gūst labumu no algotņu klātbūtnes Baltkrievijā. Gandrīz visi Krievijas karavīri, kas tur izvietoti kopš 2021. gada, ir izvesti un pārcelti uz Ukrainas fronti.

Ņižņikovs apgalvo, ka Putins rēķinās ar "Vagner" algotņiem kā ārkārtas kaujas vienībām, ja rastos tāda nepieciešamība.

"Putinam ir svarīgi, lai viņš saglabātu vismaz nelielu klātbūtni Baltkrievijā. Manuprāt, viņš ir paranoisks attiecībā uz krāsu revolūcijām, jo domā, ka Rietumi varētu gāzt jebkuru prokrievisku valdību reģionā," viņš skaidroja.

Atsaucoties uz pagājušā gada neveiksmīgo dumpi, viņš piebilda, ka algotņi "guvuši mācību" un zina, ka viņiem draud nāve, ja pretosies Kremļa rīkojumiem.

Tā sauktās "krāsainās revolūcijas" bija virkne miermīlīgu sacelšanos vairākās bijušās PSRS valstīs. Pēdējā laikā šis termins tiek saistīts ar karu Ukrainā, ko Krievijas amatpersonas cenšas propagandēt par destabilizācijas mēģinājumu no Rietumu puses.

Kāds Lukašenko režīmam labums no "Vagner"?

Baltkrievijas Valsts universitātes politikas zinātņu profesore Roza Turarbekova piekrīt, ka Baltkrievijā palikušie "Vagner" algotņi vairs netic, ka "viņi varētu būt daļa no lielas politiskas shēmas". Pēdējo reizi, kad viņi bija piedalījušies kādā no tām, viņi knapi dzīvi palika, sacīja eksperte.

Viņa medijam DW arī norādīja, ka Lukašenko interesēja "Vagner" bandas militārā pieredze, kā arī algotņu "pieredze ar teroru".

Eksperte uzskata, ka Baltkrievijas diktators meklēja "armiju un policijas spēkus ar lielāku pieredzi", jo baidās no masu protestiem, kādi izcēlās pēc viņa safabricētās uzvaras 2020. gada vēlēšanās.

Turarbekova medijam DW sacīja, ka Lukašenko režīmam "vāgnerieši" ir noderīgs ideoloģisks pretstats demokrātiskajai opozīcijai, kas par vienu no saviem mērķiem ir pasludinājusi Baltkrievijas integrāciju Eiropas Savienībā.

Viņa norāda, ka Baltkrievijā joprojām ir "pārliecināti Krievijas pasaules ideoloģijas piekritēji", piemēram, ministra vietnieks Karpenkovs, kurš jau "domā par nākotni pēc Lukašenko un, protams, saistībā ar Krieviju".