Tirgus dalībnieku pārstāvju sarunu saturs un konteksts neatstāj vietu šaubām par īstenoto darbību saturu un mērķi – šādi Administratīvā apgabaltiesa komentē savu spriedumu tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto".
Tiesa atstāja spēkā Konkurences padomes (KP) piemēroto sodu vairākiem Latvijas lielākajiem būvniecības uzņēmumiem un to mātessabiedrībām kopumā vairāk nekā 16 miljonu eiro apmērā.
Latvijas Televīzijas raidījumam "de facto" vairāki būvnieki jau paziņoja, ka spriedumu apstrīdēs Augstākajā tiesā, jo uzskata, ka noklausītās sarunas nedrīkst kalpot kā pierādījumi administratīvajā procesā.
Par iespējamo būvnieku karteli Latvijas sabiedrība uzzināja pirms četrarpus gadiem. 2019. gada septembrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kopā ar KP veica izmeklēšanas darbības vairākos lielajos būvuzņēmumos. Vairāki to faktiskie vadītāji paši ieradās vai tika atgādāti uz KNAB telpām.
Tomēr kriminālprocesu, kurā bija aizdomas par kukuļošanu lielā apmērā, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, KNAB pēc diviem gadiem izbeidza. Taču lietā iegūtos pierādījumus, tostarp bijušā zvejnieku kolhoza "Jūraslīcis" teritorijā un Taureņu pirtī ierakstīto būvnieku sarunu atšifrējumus, KP no KNAB saņēma.
Tā savā izmeklēšanā konstatēja aizliegtu vienošanos jeb karteli desmit būvkompāniju starpā. KP ieskatā, karteli veidoja SIA "Skonto Būve", SIA "Latvijas Energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "RERE Būve", SIA "RE&RE", SIA "RBSSKALS Būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks".
No šīm desmit kompānijām naudas sods netika piemērots vien SIA "RBSSKALS Būvvadība", jo tā tika likvidēta vēl pirms KNAB veiktajām kratīšanām.
Savukārt SIA "Velve", kuru būvnieku sarunās pārstāvēja Māris Martinsons, apņēmās Konkurences padomes lēmumu nepārsūdzēt, tāpēc tai piespriesto naudas sodu samazināja. Visas pārējās astoņas firmas sodus apstrīdēja Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesa visas lietas apvienoja vienā. Pirmā tiesas sēde notika pirms pusotra gada. Ar 15 sēdēm Administratīvajai apgabaltiesai bija gana, lai nonāktu līdz spriedumam, ko pasludināja janvāra beigās.
Būvfirmu pieteikumi par Konkurences padomes lēmuma atcelšanu tajā tika pilnībā noraidīti.
Komentējot spriedumu, Administratīvajā apgabaltiesā "de facto" norādīja: "Apgabaltiesa atzina, ka KP bija tiesīga pārkāpuma pamatošanai izmantot no kriminālprocesa iegūtu slepeni noklausītu fizisko personu sarunu ierakstus un ka šie pierādījumi ir pieļaujami.
Apgabaltiesa arī atzina, ka KP ir pareizi identificējusi sarunās piedalījušās personas. Vērtējot to, vai KP iegūtie pierādījumi ir pietiekami pārkāpuma konstatēšanai, apgabaltiesa atzina, ka tirgus dalībnieki ilgstošā laika periodā ir īstenojuši godīgai konkurencei pretējas darbības, vienojoties par lielāko būvniecības iepirkumu sadali un dalības nosacījumiem iepirkumos."
Administratīvā apgabaltiesa arī nosprieda, ka būvuzņēmumiem piemērotais sods, kas noteikts solidāri ar to māteskompānijām, ir samērīgs.
Spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senātā mēneša laikā. Lai gan spriedums būvfirmām ir pieejams jau nedēļu, vēl ne visas ir izlēmušas, ko darīs. Piemēram, SIA "Abora" valdes loceklis un patiesais labuma guvējs Juris Kravalis "de facto" pauda: "Mēs esam saņēmuši spriedumu.
Tas ir apjomīgs. Mēs ar to šobrīd iepazīstamies." Līdzīgi "de facto" atbildēja arī Igaunijas māteskompānijai piederošās SIA "Merks" mārketinga nodaļā un uzņēmuma "LNK" advokāte.
Tikmēr daži jau strādā pie kasācijas sūdzībām, piemēram, "Re&Re", "RERE Būve" un "RERE Grupa". Arī "Latvijas Energoceltnieks" (LEC), kuru, saskaņā ar Konkurences padomes lēmumu, būvnieku sarunās pārstāvējis viens no aktīvākajiem to dalībniekiem – Guntis Rāvis.
"Jau šobrīd saskatām, ka tiesa ir pieļāvusi vairākus materiālo un procesuālo tiesību pārkāpumus, kas, mūsuprāt, novedis pie nepamatotas LEC pieteikuma, ar kuru tika pārsūdzēts KP lēmums, noraidīšanas. Uzskatām, ka ir pietiekošs pamats sniegt kasācijas sūdzību par tiesas spriedumu, un klienta uzdevumā esam ķērušies pie tās gatavošanas," "de facto" atrakstīja LEC pārstāvošā advokāte Līga Mervina.
Kasācijas sūdzību jau raksta arī "Skonto Būve", kuras patiesais labuma guvējs šobrīd ir Gunta Rāvja dēls Rihards Rāvis. "Skonto Būve" pārstāve, advokāte Vineta Čukste-Jurjeva sarunā ar "de facto" norāda: "Būtiskākais procesuālais pārkāpums attiecas uz jautājumu, vai ziņas, kas ir iegūtas operatīvo darbību rezultātā, piemēram, noklausītu telefonsarunu ieraksti, ir izmantojamas kā pierādījumi administratīvajā lietā.
Mums Latvijā ir ļoti labi iedibināta tiesu prakse attiecībā uz krimināllietām, kur AT Senāts ir vairākas reizes uzsvēris, ka šī operatīvo darbību veikšana ir ļoti nopietna iejaukšanās personas pamattiesībās, privātās dzīves neaizskaramībā, un tāpēc tā ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos – tikai tad, ja runa ir par noziegumu izmeklēšanu."
Tāpēc "Skonto Būves" pārstāve uzskata, ka Augstākajai tiesai būtu jāizskata šī lieta, lai viestu šai jautājumā pilnīgu skaidrību. Ar līdzīgu motivāciju spriedumu sola pārsūdzēt arī būvfirmas "Arčers" māteskompānija, akciju sabiedrība "UGN".
Tikmēr KP ir gandarīta, ka Administratīvā apgabaltiesa tās lēmumu ir atstājusi spēkā pilnībā, pauž KP Izpildinstitūcijas vadītājs Māris Spička: "Ar šo lēmumu mēs tikai gūstam papildus apstiprinājumu tam, ka mēs arī turpmāk varam efektīvi sadarboties ar tiesībsargājošajām iestādēm, jo īpaši KNAB.
Jo, kā mēs esam savā praksē pārliecinājušies neskaitāmas reizes, koruptīvi darījumi amatpersonu darbībās iet roku rokās arī ar uzņēmumu karteļiem. Un tāpēc bieži vien ir tā, ka, izmeklējot koruptīvus darījumus, tad tiesībsargājošās iestādes nonāk arī līdz pazīmēm, kas liecina par uzņēmumu aizliegtām vienošanām."
KP pārstāvis Spička arī piebilst: "Ja tiesas spriedums paliks spēkā, tas būs signāls negodīgiem uzņēmējiem, ka pret konkurenci vērstas darbības ir iespējams atklāt pat tad, ja tās notiek ļoti slēpti, piemēram, par aizliegto vienošanos nesazinoties rakstiski, bet vien klātienes sarunās."
KP piespriestie naudas sodi nav vienīgais, kas var radīt problēmas sodītajām būvfirmām. Ja lēmums paliks spēkā un tās tiks atzītas par vainīgām dalībā kartelī, būvdarbu pasūtītāji varēs vērsties pret tām ar zaudējumu piedziņas prasībām.
