Senegālas prezidenta vēlēšanu atlikšana atzīta par nekonstitucionālu

Senegālas prezidenta Makija Salla lēmums atlikt 25.februārī paredzētās prezidenta vēlēšanas ir izraisījis lielāko politisko krīzi tradicionāli stabilajā Rietumāfrikas valstī, izprovocējot plašu sašutumu un protestus ar cilvēku upuriem.

Senegālas parlaments vēlāk pieņēma likumu par prezidenta vēlēšanu atlikšanu līdz 15. decembrim, bet tas notika tikai pēc tam, kad parlamentā iebruka drošības spēki un aizveda dažus opozīcijas deputātus, kas bija pret šo likumu.

Konstitucionālā padome paziņoja, ka parlamenta pieņemtais likums par vēlēšanu atlikšanu ir nekonstitucionāls. Tā arī anulēja Salla 3.februāra dekrētu, ar kuru tika mainīts vēlēšanu kalendārs.

Konstitucionālā padome atzina, ka ir "neiespējami organizēt prezidenta vēlēšanas sākotnēji paredzētajā datumā", bet aicināja "kompetentās iestādes sarīkot tās iespējami drīz".

Salls ir izskaidrojis vēlēšanu atlikšanu ar strīdu starp parlamentu un Konstitucionālo padomi par potenciālajiem kandidātiem, kuriem netika atļauts balotēties.

Salls pērn jūlijā paziņoja, ka vairs nekandidēs prezidenta vēlēšanās, un pēc tam to apliecināja vairākas reizes. Opozīcija tomēr apsūdz viņu "konstitucionālā apvērsumā", atliekot jaunas vēlēšanas un turoties pie varas.

Salla otrās prezidentūras termiņa beigas ir aprīļa sākumā. Vēlēšanu atlikšana nozīmē, ka viņš paliek amatā līdz jauna prezidenta inaugurācijai, kas varētu notikt 2025.gadā.

Vardarbīgos protestos pret vēlēšanu atlikšanu ir gājuši bojā trīs cilvēki, bet vairāki desmiti tikuši aizturēti.

Opozīcija un pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir aicinājušas uz jaunām demonstrācijām piektdien. Sestdien tiek plānots mierīgs gājiens, kuru organizē kāda pilsoniskās sabiedrības organizācija.

Vēlēšanu atlikšanu ir kritizējuši Senegālas svarīgākie starptautiskie partneri, tostarp ASV un Eiropas Savienība, aicinot valdību sarīkot vēlēšanas iespējami drīz.