Plānots palielināt dzērienu ražotāju dalības maksu depozīta sistēmā par plastmasas iepakojumiem (3)

DIO piedāvātais tarifs iepakotājiem - dzērienu ražotājiem un importētājiem -, kas iesniegts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK), paredz krāsainās plastmasas vienreiz lietojamā depozīta iepakojuma maksas kāpumu no 0,0252 eiro līdz 0,0256 eiro par iepakojumu, savukārt caurspīdīgās plastmasas viena depozīta iepakojuma cena varētu pieaugt no 0,0068 līdz 0,0164 eiro par vienību.

Vienalaikus DIO piedāvātās izmaiņas paredz iespējamu dalības maksu samazinājumu četriem iepakojumu veidiem - dzelzs iepakojumam, vienreiz lietojamam stiklam, atkārtoti lietojamam stiklam (universālais un individuālā dizaina) -, kā arī dalības maksas saglabāšanu nulles līmenī alumīnija iepakojumiem.

Dzelzs iepakojumu dalības maksu DIO piedāvā samazināt no 0,0343 eiro par vienību līdz nulles atzīmei, vienreiz lietojamā stikla - no 0,0429 eiro līdz 0,0332 eiro par vienību, savukārt atkārtoti lietojamā stikla iepakojumam ar universālu dizainu dalības maksa depozīta sistēmā varētu sarukt no 0,0858 eiro līdz 0,066 eiro par vienību, kamēr individuālā dizaina atkārtoti lietojamam stiklam - no 0,0199 līdz 0,016 eiro par vienību.

Pēc DIO apkopotās informācijas, pērn tirgū laisti 138,4 miljoni vienreiz lietojamās caurspīdīgās plastmasas iepakojumu, kuru atgriešanas īpatsvars pērn bija 85%, kamēr vienreiz lietojamā krāsainā plastmasa tirgū laista 101,5 miljonu vienību apmērā, un tās atgriešanas īpatsvars bija 89%.

Dati arī liecina, ka pērn alumīnija iepakojums tirgū laists 114,7 miljonu apmērā, no kuriem atgriezti 77%, dzelzs iepakojums tirgū laists 600 000 vienībās, no kurām atgriezti 53%. Tikmēr tirgū laisto vienreiz lietojamā stikla iepakojumu apmērs pērn bija 48,8 miljoni, bet atgriezti 83%.

Savukārt atkārtoti lietojamais universālā dizaina stikls tirgū laists 57,6 miljonu iepakojumu apmērā, no kuriem atgriezts 91%, bet atkārtoti lietojamā individuālā dizaina stikls tirgū laists 16 miljonos, no kuriem atgriezti 92%.

DIO ražošanas un finanšu direktore Diana Imaka aģentūrai LETA skaidroja, ka depozīta sistēmas dalības maksas projekts ir attiecināms uz depozīta iepakotājiem - tā ir maksa, ko dzērienu ražotāji un importētāji maksā par depozīta iepakojuma apsaimniekošanu depozīta sistēmā, tātad par katru tirgū laisto depozīta iepakojuma vienību.

Viņa minēja, ka dalības maksa tiek noteikta pa iepakojuma grupām, jo katrai no tām tiek piemēroti nedaudz atšķirīgi apsaimniekošanas procesi. Dalības maksa parasti tiek noteikta uz vienu gadu atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātajai Depozīta sistēmas dalības maksas aprēķināšanas metodikai - tajā tiek ņemti vērā depozīta sistēmas iepriekšējo periodu darbības rezultāti, kā arī turpmāko periodu prognozes saimnieciskās darbības rādītājiem.

Imaka uzsvēra, ka dalības maksu līmenis iepakojuma grupai ir tiešā veidā saistīts ar pārējo divu DIO ieņēmumu avotu apjomu - ieņēmumiem no neatgrieztā depozīta iepakojuma un ieņēmumiem no materiālu pārdošanas pārstrādei, kā arī ar izmaksu apjomu, kas rodas, apsaimniekojot depozīta iepakojumus.

Depozīta sistēma darbojas pēc bezpeļņas principa un visi iegūtie līdzekļi tiek atkārtoti ieguldīti atpakaļ sistēmas darbības nodrošināšanā un attīstībā, atzīmēja Imaka.

Tāpat viņa pauda, ka viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē dalības maksu, ir depozīta iepakojumu atgriešanas īpatsvars. Piemēram, 2023.gadā depozīta iepakojumu atgriešanas īpatsvars ir bijis zemāks par plānoto, un tam ir vairāki iemesli - depozīta sistēmas tvēruma paplašināšana 2023.gadā ar atsevišķu pārejas periodu sešu mēnešu garumā, aktīva pārrobežu tirdzniecība, kuras cēlonis ir akcīzes nodokļa atšķirības starp Latviju un Igauniju, kā rezultātā daļa Latvijas tirgū laistā depozīta iepakojuma nepaliek Latvijā.

Pēc Imakas minētā, ir arī jāņem vērā, ka atsevišķu sabiedrības grupu iesaistes līmenis noteiktu depozīta iepakojuma produktu grupu atgriešanā ir bijis zemāks, nekā prognozēts.

Otrs faktors, kuru uzskaitīja Imaka, ir ieņēmumi no pārstrādei pārdotajiem materiāliem, kurus ietekmē materiālu pārdošanas cenas, kas ir tiešā veidā sasaistītas ar pārstrādājamo materiālu biržas un tirgus cenām.

Viņa norādīja, ka 2023.gadā tika pieredzēts nozīmīgs plastmasas materiālu cenu kritums - 64% samazinājums caurspīdīgai plastmasai un 50% samazinājums krāsainai plastmasai, salīdzinot ar vidējo materiālu cenu 2022.gadā, kas rezultējās būtiski zemākos ieņēmumos, pārdodot materiālu pārstrādei.

Jau ziņots, ka Latvijā depozīta sistēma dzērienu iepakojumiem sāka darboties 2022.gada 1.februārī. Valsts vides dienests konkursā dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu uz septiņiem gadiem nolēma uzticēt DIO.

2022.gadā, kad Latvijā sāka darboties depozīta sistēma, DIO strādāja ar 18,474 miljonu eiro apgrozījumu un 4,086 miljonu eiro peļņu.

Kompānija reģistrēta 2020.gadā, un tās pamatkapitāls ir 124 500 eiro. Kompānijas īpašnieki ir SIA "Alus un dzērienu iepakojuma savienība" (18,07%), SIA "Coca-Cola HBC Latvia" (18,07%), SIA "Cido grupa" (12,05%), AS "Cēsu alus" (12,05%), AS "PET Baltija" (12,05%), AS "Aldaris" (12,05%), Latvijas Mazumtirgotāju biedrība (9,64%) un Latvijas Alus darītāju savienība (6,02%).