Zviedrijas valsts enerģētikas uzņēmums "Vattenfall" plāno nākamajā desmitgadē nodot ekspluatācijā jaunu kodolreaktoru, pirmdien paziņojis uzņēmums.
"Vattenfall" 2022.gada jūnijā sāka eksperimentālu pētījumu par vismaz divu mazo moduļu kodolreaktoru (SMR) būvniecību Ringhalsas atomelektrostacijā valsts dienvidrietumos.
"Esam secinājuši, ka ir labi apstākļi jaunas kodolenerģijas ražotnes būvniecībai Varo pussalā, taču vēl ir pāragri izvēlēties reaktora veidu. (..) Joprojām saglabājas ambīcijas līdz 2030.gadu pirmajai pusei nodot ekspluatācijā pirmo reaktoru," teikts "Vattenfall" paziņojumā.
Zviedrijas koalīcijas valdība novembrī paziņoja, ka plāno masveidā palielināt kodolenerģijas izmantošanu valstī. Valdība paziņoja, ka līdz 2035.gadam vēlas palielināt ražošanu, kas līdzvērtīga diviem kodolreaktoriem, un līdz 2045.gadam plānots masveidā palielināt kodolenerģijas izmantošanu.
"Vattenfall" paziņoja, ka sācis nekustamā īpašuma iegādi teritorijā, kur tā vēlas būvēt reaktorus, un sāks dialogu ar vietējām kopienām, pirms iesniegs pieteikumu vides atļauju saņemšanai.
"Vattenfall" secinājis, ka Ringhalsa ir piemērota vieta jaunam reaktoram, lai gan ar zināmiem platības ierobežojumiem, ko rada tuvumā esošie dabas rezervāti.
Varo pussalā, kur atrodas Ringhalsas atomelektrostacija, var uzstādīt trīs līdz piecus SMR, bet dabas rezervāts rada zināmus ierobežojumus, un "Vattenfall" pēta iespējamās sekas uz vidi dabas rezervātos. Ideālā gadījumā "Vattenfall" vēlētos šajā teritorijā vēl vairāk palielināt kodolenerģijas ražošanu.
SMR ir progresīvi kodolreaktori, kuru jauda atbilst aptuveni vienai trešdaļai no tradicionālā kodolreaktora ražošanas jaudas. To būvniecība ir salīdzinoši vienkārša, jo to sistēmas un komponentus var samontēt rūpnīcā un nogādāt jau gatavus uz uzstādīšanas vietu.
Zviedrija 1980.gadā nesaistošā referendumā nobalsoja par atteikšanos no kodolenerģijas. Kopš tā laika Zviedrija ir slēgusi sešus no saviem 12 reaktoriem, un atlikušie reaktori trijās atomelektrostacijās pašlaik ražo aptuveni 30% no valstī patērētās elektroenerģijas.
Taču 2016.gadā plašs politiskais vairākums vienojās par kodolenerģijas izmantošanas paplašināšanu pārredzamā nākotnē, paverot ceļu jaunu reaktoru būvniecībai, lai aizstātu novecojušos reaktorus, kad to darbības laiks būs beidzies.