Sirdslietas ⟩ "Mums visām ir līdzīgas problēmas." Ieva Adamss par attiecībām, seksu un mīlas meklējumiem (9)

Foto: Pauls Zvirbulis/TVNET GRUPA
Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Raidījumā "Sirdslietas" viesojās lektore un tantras trenere Ieva Adamss, kura atklāti dalījās savās pārdomās par ģimeni, attiecībām, seksu, mīļākās lomu un to, kāpēc tik daudz spēcīgu, foršu, varošu sieviešu ir vienas. 

Sāksim ar to, kāds ir tavs attiecību statuss šobrīd.

Es šobrīd esmu tādā procesā, ka mēs patiešām atdalāmies ar manu bijušo vīru, un arī bērni ir tik lieli, ka var sākt iet savā dzīvē. Tā mums jau kādu laiku bija tāda kā ģimenes šūniņa, kurā visi saprata, ka kaut kad būs jāšķiras, bet vēl nebija skaidrs – kad. Tad nu šis gads ir paredzēts tam, lai katrs atrastu savu vietu dzīvē.

Es nesen atradu anekdoti, kas bija tieši par mani. (Smejas.) Meitenīt, jums ir puisis? Nē. Nu kā tik smukai meitenei var nebūt puisis? Ai, nu bļāviens, vīrs traucē! Nu tāds ir man attiecību statuss. (Smejas.)

Es saprotu, ka jūs šobrīd dzīvojat vienā mājā, lai gan esat šķīrušies?

Jā, teritoriāli. Kur tad notikt privātajai dzīvei? Un jābūt taču vietai, ko tu sauc par savu māju. Māja man nozīmē nevis vienkārši atnākt uz kaut kādu vietu, kur pārgurumā iekrist gultā un samaksāt elektrības rēķinu, bet māja man ir cilvēki, kuri ļauj atpūsties un justies drošībā. Un mīlestība man ir vieta, kur jūtos drošībā, nevis taureņi vēderā un drāma, iedvesma vai spēks.

Nē, mīlestība ir tad, kad tu atnāc mājās, ieraugi to cilvēku, nopūties un nodomā – paldies dievam, te neviens man nenodarīs pāri.

Vai uz randiņiem tu arī ej?

Tu zini, bija tāds laiks, kad es diezgan aktīvi gāju uz randiņiem, priekš manis aktīvi, jo es esmu no tām fatālistēm, kuras domā – viņš pats atnāks. Tad es saklausījos kaut kādus guru, kuri teica, ka sievietei aktīvi ir jāiet uz randiņiem un jākultivē šī enerģija.

Atceros: eju un domāju – ak dievs, tu esi overqualified [tulk. no angļu valodas pārkvalificēts]. Un tu noteikti esi runājusi un vēl runāsi ar skaistām, veiksmīgām sievietēm pašā spēku briedumā, kuras diemžēl ir tik gudras, pieredzējušas un bagātas, ka tad rodas jautājums – kur Latvijā varētu būt atbilstošs vīrietis.

Ir daudz vīriešu, kuri vēlas ar mani attiecības, jautājums ir, vai es gribu ar viņiem attiecības. Nē. Un tad, kad es tomēr sev uzkāpju uz kakla un mēģinu domāt – nu kāpēc gan ne, nu tikai for fun [tulk. no angļu valodas – prieka pēc], foršs cilvēks, pēc kāda laika mani sāk kaut kas besīt. Mani sāk besīt tas, ka es strādāju vairāk par šo cilvēku, tas, ka es pelnu vairāk par šo cilvēku, tas, ka es zinu, kas ir mans dzīves mērķis, kurp eju, bet viņš neko nezina. 

Klausoties tavā atbildē, es zinu, ka ne vienai vien sievietei ir sūdzība par šo.

Tā nav sūdzība, tas ir fakts.

Es domāju par Latvijas sievietēm, es par viņām turu rūpi. Mums ir līdzīgas problēmas. Mēs ļoti ieguldām sevis attīstībā, mēs vienlaikus esam gan gudras, gan skaistas, gan darbīgas, gan profesionālas, un tad pienāk laiks arī garīgai atmodai, un tad mēs vienā brīdī saprotam, ka visu saprotam, visu esam nopelnījušas un šis vīrietis ir trīs līmeņus zemāks. 

Tu domā, ka Latvijā citu vīriešu nav, vai arī tu pievelc šāda tipa vīriešus?

Lūk, tas ir ļoti labs jautājums – pievelc. Kur ir problēma. Lūdzu, neuztveriet šo kā absolūto, kosmisko patiesību, bet, manuprāt, visas mēs, kuras nav atradušas savu ideālo otro pusīti, esam vientuļas tāpēc, ka mums nevajag neko. Ja tu kādu laiku esi viena, tas nozīmē, ka tev neko nevajag, jo pa šo periodu tu esi izdzīvojusi, tikusi ar visu galā, varbūt pat izaudzinājusi bērnus, un, ja tev liekas, ka kaut ko vajag, tu patiesībā nezini, ko.

Mēs patiesībā vienmēr saņemam to, kas mums patiešām ir akūti nepieciešams.

Ir taču bijušas situācijas, kad mums liekas – kā tagad izdzīvošu, kā tagad tikšu galā, un notiek čiks, brīnums! Un tas brīnums notiek tajā brīdī, kad tas ir nepieciešams. Bet visa šī mīlestības lieta... Sievietes, un es tajā skaitā, nezina, ko vēlas. Arī tad, kad gāju uz randiņiem, es nezināju, priekš kam man vīrietis ir vajadzīgs. Tas attiecas uz pilnīgi visiem vecumiem, izņemot, kad tev ir 20+ gadi, kad tu zini, ka gribi bērnus, ka gribi vīrieti, kurš palīdz šos bērnus audzināt, kurš ir atbildīgs un ar kuru ir sekss, kamēr ir augsts libido. Es pēc sevis tagad to shēmu stāstu. Kad jau tev ir 40 un libido joprojām ir saglabājies, tu arī jūties un izskaties kā sieviete, tad sākas jautājumi – priekš kam tas vīrietis ir vajadzīgs. Es kādā brīdī sapratu, ka visu laiku mēģinu iekāpt tajā pašā straumē, kas jau sen ir aizplūdusi. Tad sieviete saka, ka viņai vīrieti vajag mīlestībai, un tad visi saka – iemīli sevi. Tad tu to iemācies. Un tu saproti, ka tava iekšējā māte vai iekšējā mīļākā ir tavas ideālās būtnes, un tu zini, kā par sevi rūpēties. Vai tāpēc, ka kāds vīrišķis mani mīlēs, tāpēc es sevi vairāk mīlēšu vai cienīšu? Ja jā, tad man nav vajadzīgs vīrietis, bet gan psihoterapeits.

Tad sieviete saka, ka viņai ir vajadzīgs vīrietis, lai viņu uzturētu, es atvainojos, tu taču tāpat pelni un pelni pamatīgi, un viss ir kārtībā. Tev nevajag vīrieti, lai viņš uzturētu, ja vien neesi attiecīgas profesijas pārstāve. Sieviete arī saka, ka viņai vajag vīrieti, lai viņš viņu aizstāvētu, – no kā? Kur ir tās vikingu ciltis, kas tūlīt iebruks Rīgā un izvaros visas puslīdz izvarojamās sievietes? Tu pati aizstāvies!

Sievietes Latvijā ir ļoti vīrišķīgas, ja kas, mēs pašas aizstāvēsim to vīrieti. Mums nav sapratnes par to, priekš kam šis radījums vispār ir vajadzīgs. 

Mēs šo radījumu dabūjam, gadu plus mīnus viss ir labi, ķīmiski tas tā ir paredzēts. Pēc tam sākas – kāpēc viņš nav tāds un šāds, bet tas ir cits cilvēks un tu nevari pieprasīt, lai otrs pārņem tavu dzīvesstilu un vienmēr saka: "Jā, miss." Mani indiešu studenti tā saka, bet man tas nav vajadzīgs.

Kad es sāku aplauzties ar saviem meklējumiem, pieņēmu latviešu klasisko – man neko nevajag. Bet tad sapratu, ka vajag gan. Tikai tagad lēnām sāku formulēt, ko man vajag no otra cilvēka. Lai dzīvošana ar citu cilvēku un kompromisi, kas būs obligāti, lai tie būtu augstākā mērķa vērti, kādēļ mēs esam kopā.

Šobrīd mana interese ir cilvēks, kas būs mans dvēseles radinieks, un tas ir cilvēks, kura dziļākajā būtībā gan es, gan viņš otru sajūt kā radinieku. Tā nav lieta, ko sameklēt internetā vai ierakstīt "Tinder" aprakstā.

Es neizmantoju iepazīšanās lietotnes, jo saprotu, ka mēs katrs esam vibrācija. Mēs nebeidzamies, kur beidzas mūsu āda. Piemēram, pieņemsim, ka visi cilvēki ir radiouztvērēji un mēs ķeram viens otra viļņus. Ir cilvēki, kas prot noskaņoties uz vienu frekvenci, un es to tagad protu, es noskaņojos uz šo vīrieti, lai gan nezinu, kā viņš izskatās. Pieņemu, ka drīzāk viņš ir vīrietis nekā sieviete, jo enerģētiski man tas tomēr ir svarīgi. Varbūt tie ir vairāki vīrieši un sievietes. Es saku – mēs pārāk šauri skatāmies uz šīm lietām. Īpaši pēc tam, kad esam izdarījušas visu kā sociālas būtnes – dzemdējušas bērnus, pabijušas ģimenē, izaudzinājušas šos bērnus, kad mēs to visu esam izdarījušas, mēs varam dzīvot tā, kā mums gribas. 

Tas ir tas domugrauds, ko es cenšos izplatīt. Tas nenozīmē, ka jādzīvo grupņikā vai jādzīvo ar arābu sievām kaut kādā harēmā pie sultāna. Mēģiniet sadzirdēt mani – padomājiet, ko jūs vēl interesantu varat pagūt izdarīt šajā dzīvē. Lai uz nāves gultas nav mokoši skumji uzdot sev jautājumu, kāpēc tik maz prieka dzīvē ir bijis, kāpēc neuzdrošinājos, kāpēc visu dzīvi ar šito veco āzi nodzīvoju, piecietu. Priekš kam?

Iepriekšējās viešņas minēja, ka viņām pietrūkst atbalsta pleca, pieskārienu, sarunu. Nav viegli atzīt, ka reizi pa reizei, lai cik stipras mēs būtu, vientulības sajūta uznāk. Kā ir ar tevi, vai vientulības sajūta piemeklē tevi, kā tu to aizpildi? 

Man pirmais impulss bija atbildēt – kāda var man būt vientulības sajūta, ja man mūžīgi ir pārbāzta māja ar cilvēkiem, bērni krīt uz nerviem ar savām videospēlēm, bet tajā pašā laikā uzreiz sapratu, ka lielākā problēma man ģimenē ilgus gadus ir bijusi tā, ka es starp šiem daudzajiem cilvēkiem esmu jutusies perfekti vientuļa, nelaimīgi vientuļa. Ģimene vai partneris, ar kuru tev ir labāks vai sliktāks sekss laiku pa laikam, nav nekāds garants tam, ka tu nejutīsies vientuļa pēc kāda laika. Cilvēks blakus, kurš fiziski var tev pieskarties, nenozīmē, ka nejutīsies vientuļa.

Es no šīs drausmīgās vientulības izgāju vien tad, kad sāku atrast to, ko sauc par savu cilti, komūnu vai interešu grupiņu. Priekš manis tā izrādījās tantra, bet citiem cilvēkiem ir vēl tūkstošiem izvēļu.

Mūsu problēma ir domāt, ka ģimenei ir pienākums mūs atbalstīt. Man ir ģimene, neesmu vientuļa, bet kāpēc es tik slikti jūtos...

Bet mums ir jāmeklē tas, kas dara mūs laimīgus. Kā mēs varam žēloties par to, ka jūtamies slikti? Ej, bļāviens, atrodi kādu, kas tevi saprot! Un viss. 

Okey, pieskāriens, aizej un atrodi sev ideālo masieri. Man ir tāds masieris, ka man liekas, ka šūnas aizplūst kosmosā. Vai es mainīšu savu ideālo masieri pret kaut kādu ātro, agresīvo, neiejūtīgo seksu? Nē, nekad. Mums nevajag seksu, mums vajag pieskārienus, sekss ir tikai viens no pieskāriena veidiem. Atrodiet cita veida pieskārienus, kas jums der. Un atrodiet domubiedrus, ar kuriem kopā jūtaties labi.

Ja runājam par oksitocīnu, tad mums ir ļoti maz informācijas, jo mēs esam ieciklējušās uz kaut kādu pretējā dzimuma partneri, kurš mums baigi tagad glāstīs un dos oksitocīnu. Ierakstiet internetā, kur, dārgās dāmas un godājamie kungi, mēs dabonam oksitocīnu. Varam elementāri pieskarties sev vai dabūt tik jauku suni, cik Bendžamins. Viņš ir mans oksitocīna avots rītos un vakaros. 

Spēcīgā vēlmē pēc pieskārieniem un tuvības daļa sieviešu piekrīt mīļākās lomai.

Tas ir pašcieņas trūkums vai arī – es vēl esmu meitenīte un neesmu gatava būt sieva. Īstenībā daļa sieviešu neatļauj būt sev pieaugušām sievietēm, kurām ir pašcieņa un savas prasības.

Intervijās esmu lasījusi, ka arī tev ir bijusi mīļākās loma, pastāsti!

Es nekad neesmu bijusi slepenā mīļākā kādam vīrietim. Nē. Tas ir drusku pārprasts. Es vairāk esmu runājusi par sievietes lomām sabiedrībā. Kas ir mīļākā? Mīļākā nozīmē girlfriend [tulk. no angļu valodas draudzene]. Tas ir tad, kad nav nopietnu attiecību, kad pāris nedomā par kopīgu nākotni.

Nevienam precētam vīrietim neesmu bijusi slepenā mīļākā. Esmu bijusi threesome [tulk. no angļu valodas – trijatā] attiecībās ar pāri, kur es dominēju šajā pārī. Tas ir savādāk. 

Vai tu iesaki pāriem pamēģināt kaut ko tādu?

Nē, vispār nē. Ar laiku jūs sapratīsiet, ka attiecības nekad vairs nebūs tādas kā iepriekš. Jā, tas ir pikanti, bet kādam tas var būt pārāk pikanti.

Paturpinot vēl par tēmu sekss. Tā ir fizioloģija, nepieciešamība. Kur tu pie tā tiec? 

Ir vēl viena teorija, protams, tam var piekrist un var nepiekrist. Katru vīrieti, ar ko tu pārguli, pat ja tā ir bijusi tikai viena reize, tu enerģētiski baro ellīgi ilgi, vismaz gadus septiņus.

Tad man sāka rasties jautājums, vai es tiešām gribu savu dzīvības enerģiju atdot kādam, kurš no manis sūks vēl vismaz septiņus gadus, pats to nezinādams, tikai tāpēc, ka man ieniezas vienā vietā.

Kāpēc vīriešiem ir kruta pārgulēt ar pēc iespējas lielāku skaitu sieviešu? Tieši tāpēc, ka tas viņus stiprina. Bet kāpēc sievietēm nav? Tāpēc, ka tu kļūsti par enerģijas trauku šim vīrietim, kurš vienkārši ar tevi ir pārgulējis.

Tas, ar ko es šobrīd nodarbojos jau arī profesionāli, proti, tantra man palīdz. Ko mēs darām – mēs uzkurbulējam seksuālo enerģiju un tad iemācāmies to monitorēt un pacelt uz augšu, uz sirdi, un tad tu jūti, kā mīli šo pasauli, mīli to, kas ar tevi notiek, pat ja tas nav nekas tāds. Jebkurā situācijā es spēju izjust mīlestību. Dzīvības enerģija ir tā, ar ko mēs varam strādāt, bet neviens mums to nemāca. Mēs ar to varam darīt brīnumu lietas. 

Tie enerģētiskie orgasmi, kurus izjūtu šajās tantras praksēs, es atvainojos, tur neviens fiziskais klāt nestāv. 

Sievietes ir tava auditorija. Tu ar viņām daudz sarunājies, un nu jau tiekaties arī retrītos. Es pieļauju, ka sievietes, kurām dzīvē viss ir, viņas šāda veida pasākumus neapmeklē. 

Jocīgi, bet tieši tādas sievietes tikai apmeklē. Pirmkārt, saproti, par to ir jāmaksā. Nelaimīgās nemeklē neko! Nelaimīgajām viss ir kārtībā, viņas neko nemeklē, viņām tā ir labi, nedod dievs, ka viņām kļūs labāk. Viņām taču nebūs, uz ko nogrūst atbildību, mēs neuzņemamies atbildību par savu dzīvi.

Uzrakstiet sev šo uz sienas – uzņemies atbildību par savu dzīvi.

Kurš tevi ir padarījis nelaimīgu? Tavs prāts tevi ir padarījis nelaimīgu. Es saku – vienkārši atzīstiet to un ķeramies pie nākamā jautājuma.

Šķiet, neviena saruna psihologa vai psihoterapeita kabinetā neiztiek bez jautājumiem par bērnību. Tāpēc jautājums tev – kā tava bērnība ir veidojusi attiecības ar vīriešiem pieaugušā vecumā?

Nav neviena cilvēka šai pasaulē, kuru attiecības starp galvenajām figūrām viņa iekšējā teātrī, kas ir māte un tēvs, neietekmētu. Starp citu, tieši tikko iestājos psiholoģijas maģistrantūrā, šķita, man kā tantras trenerei tas palīdzēs. 

Tie ir svarīgākie cilvēki, kas nosaka pēc tam pilnīgi visu. Kaut kādā brīdī jāsaprot, ka nepārtraukti atkārtojam tos pašus paternus, kurus iedēstī vecāki vai viņu neklātbūtne, bet ar to var strādāt. Bet tikai tad, kad tu to atzīsti.

Man jau vienmēr likās, ka mana māte ir tā ļaunā, bet tēvs tas foršais. Tēvs mani mīlēja vairāk par savu dzīvību, bet tikai tagad es domāju – kā mana mamma ar to jutās. Protams, neiztika jau bez viņas stervozā rakstura, kāpēc šis vīrietis tik ļoti pieķērās savai meitai. Bet tad tu iedomājies, ka tev ir vīrs, bet vīrs pievērš uzmanību tikai bērnam. Un šis manī iedēstīja tādu paternu, ka, tiklīdz manā dzīvē ienāk kāds vīrietis, viņš atslābst. Tas bija ļoti interesanti, ka mans vīrs kļuva par manas meitas labāko draugu. Viņi visur kopā gāja, bija labākie draugi, bet tad es domāju – kur šajā visā esmu es? Un es ieraugu, ka šis ir tas paterns. Kamēr mēs šos paternus neieraugām un neattīrām, tas būs.

Tu iesaki iet pie terapeita risināt šīs lietas?

Mūsdienās ir dažādas iespējas, un nav neviena cilvēka, kuram kaut kas nebūtu jārisina. Tikpat labi to var darīt caur tantru. Mūsdienās esam iemācījušies paši sev noteikt diagnozes un salasīties daudz ko internetā, kā rezultātā uzskatām, ka mums neviens nav vajadzīgs. Tik vienkārši diemžēl nav. 

Vairāk par tantras nodarbībām meklējiet Ievas Adamss "Instagram" kontā  un tantras prakses "Instagram" kontā.

Tuvojoties sarunas noslēgumam, ko tu ieteiktu Ievai pirms 20 gadiem ar savu šā brīža dzīves bagāžu un uzkrātajām zināšanām?

Neiztērē savu seksuālo enerģiju pa labi un pa kreisi un vairāk pievērsies sev, mazāk centies atriebties vecākiem, jo atriebība var būt salda, bet tā ir iznīcinoša. Es vienmēr esmu bēgusi no tā, kas ir mana ģimene. Esmu bēgusi no tā, kas man ir bijis uzspiests kā ģimene. Ģimene priekš manis bija nežēlīgs koncepts līdz pavisam nesenam laikam. 

Tagad ar lepnumu varu teikt, ka man ir ģimene un tā ir plaša, un tajā ir jau vairāk nekā desmit cilvēku. Tas nenozīmē, ka ar visiem šiem cilvēkiem es guļu. Ar dažiem jā un dažiem nē, ģimene ir mani domubiedri, tie ir cilvēki, uz kuriem varu paļauties un ar kuriem varu paklusēt. 

Vai mēs varam palaist garām to, kas mums ir paredzēts?

Nē, noteikti nē. 

Noslēgumā Ieva atbildēja uz ātrajiem jautājumiem.

Ko tu pirmo ievēro vīrietī?

Nu gan ātrais jautājums. (Domā.) 

Teikšu seju. 

Kādus ziedus tu gaidi no vīrieša?

Es negaidu neko. Vīrietis, ziedi, dāvanas un nauda – tas ir kā skābeklis. Es neko negaidu, bet visu laiku saņemu. Es nešķiroju, vai man patīk margrietiņas vai rozes.

No vienas puses, vīrietis ir devējs, sieviete ir ņēmēja, bet jautājums ir – ko ņem un ko dod. Tas nav pušķis, ko iedot un par to pateikt paldies. Tas ir daudz smalkāks process. Protams, man patīk ziedi un es tos saņemu biezā slānī. Noslēdzot teikšu – vienalga.

Cik gados tu pirmo reizi iemīlējies?

Esmu bijusi iemīlējusies biezā slāni, bet neatceros, kad tas sākās. Tas nav būtiski. Tas pirmais cilvēks – es to neatceros. (Smejas.)

Sekss pirmajā randiņā – jā vai nē.

Ja gribas, tad jā, ja negribas, tad nē. 

Vai tu esi laimīga?

Jā, jā, jā! Nesen es tieši par to domāju. Man bija gadi, kad citi uz mani skatījās un domāja – viņa gan ir laimīga. Bet ko es? Es raudāju. Ilgus gadus sev esmu uzdevusi šo jautājumu, un atbilde bija nē, bet tas mainījās tik pēkšņi, un sapratu – ak, jā, esmu laimīga! 

Komentāri (9)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu