Raidījums: Latvija plaši pārstāvēta okupantu valsts graudu konferencē (2)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Foto: Alexandr Soloviev/Shutterstock

Kamēr Ukraina jau divus gadus asiņainās cīņās atvaira Krievijas iebrukumu, Latvijā netrūkst komersantu, kas Krievijā meklē iespējas nopelnīt. Šajā nedēļā Dubaijā notika Krievijas graudu eksportētāju savienības rīkots forums, kurā dalību bija pieteikušas 800 dažādas organizācijas. Rīkotāji forumu pasniedza kā iespēju iegūt biznesa kontaktus un uzzināt jaunumus par Krievijas graudu eksportu. Dalībnieku sarakstā redzamas arī 13 firmas no Latvijas, ziņo LTV raidījums "de facto".

Atklāj Krievijas ministra vietniece

Aizvadītajā nedēļā Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, notika pārtikas izstāde "Gulfood 2024", kurā produktus izstādīja kompānijas no visas pasaules. Lielajam notikumam paralēli tika rīkoti arī mazāki pasākumi, tajā skaitā Krievijas graudu eksportētāju savienības forums. Rīkotāji no Krievijas uzsvēra – tā ir iespēja satikt galvenos spēlētājus Krievijas graudu tirgū.

Apvienotajos Arābu Emirātos Krievijas graudu forums notika otro gadu. Minimālā dalības maksa – 1500 eiro.

Forumu atklāja Krievijas lauksaimniecības ministra vietniece Oksana Luta. Viņa runā norādīja: "Es gribu uzsvērt, ka Krievija bija un paliek, neraugoties uz visām situācijām, kas tagad notiek, uzticams partneris." Starp paneļdiskusiju tematiem bija Krievijas graudu eksporta potenciāls, dažādas problēmas, ko rada rietumvalstu sankcijas, kā arī pāreja uz tiešu sadarbību ar Krievijai draudzīgajām valstīm.

Latvija plaši pārstāvēta

Foruma dalībnieku sarakstā 13 organizācijām pierakstīts, ka tās ir no Latvijas. Vairāki pazīstami Latvijas ostu termināli, loģistikas kompānijas, arī viens kravu apdrošinātājs, kā arī iepriekš raidījumos jau pieminētais tirgotājs "Avrora Baltic".

Firma īpaši izceļas ar lielo apgrozījumu. 2022. gadā, tātad pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, tas kāpa trīs reizes līdz nepilniem 180 miljoniem eiro. Uz Latvijas Televīzijas jautājumiem par biznesa kāpumu un tirdzniecību ar Krieviju uzņēmums neatbildēja.

Pārējie foruma dalībnieki no Latvijas bija "MG Trade", "Danir 19", "Riga Bulk Terminal", "Alpha Osta", "Ventspils Grain Terminal", "RIX Shipmanagement", "Modus Commodity Service", "BSG Terminal", "Pro Logistics Consultancy DWC", "Incolab Services", "SGS Vostok", "Hydrogenium". Ar apgrozījuma ziņā lielākajām firmām Latvijas Televīzija mēģināja sazināties.

Pēc "Avrora Baltic" lielākais apgrozījums 2022. gadā bija "MG Trade" – 19,8 miljoni eiro, un "Danir 19"-16,7 miljoni eiro.

"MG Trade" valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Uldis Pirktiņš, noklausījies, par ko ir jautājums, atbildēja, ka no "MG Trade" puses nekādu komentāru nebūs. Savukārt "Danir 19" valdes loceklis Romāns Vanags telefona sarunu pārtrauca jautājuma uzdošanas brīdī.

"Latraps" nespējot "Alpha Ostu" ietekmēt

Medijos līdz šim plašāk apspriests ir Rīgas ostā strādājošais uzņēmums "Alpha Osta". Lielākais īpašnieks pastarpināti ir lauksaimniecības kooperatīvs "Latraps".

Pagājušā gada decembrī "Latraps" paziņoja, ka iestājas pret sadarbību ar Krieviju un pieprasīja "Alpha Ostai" pārtraukt krievu kravas apkalpot. Tagad uz jautājumu, kāpēc "Alpha Osta" piedalās Krievijas rīkotā graudu konferencē, "Latraps" rakstiski atbildēja, ka jāprasa pašam uzņēmumam: "Īstenojot savu pozīciju, LATRAPS sadarbību ar SIA "Alpha Osta" ir pārtraucis. Par SIA "Alpha Osta" operatīvo darbību aicinu sazināties ar SIA "Alpha Osta" pārstāvjiem."

No īpašnieku loka "Latraps" gan nav pazudis. Iepriekš intervijā Latvijas Televīzijai "Latraps" padomes loceklis un "Zemnieku Saeimas" vadītājs Juris Lazdiņš stāstīja, ka "Latraps" nevar pavēlēt "Alpha Ostai", ko darīt, jo to ierobežo starp akcionāriem noslēgts līgums.

"Juridiskie apstākļi liedz mums kā akcionāram pārtraukt operatīvās darbības ostā," teica Lazdiņš. Savukārt uz jautājumu, kāpēc pret Krievijas graudu pārkraušanu "Latraps” sācis iebilst tikai pagājušā gada beigās, nevis agrāk, Lazdiņš atbildēja: "Pirmkārt, apjomi bija ļoti niecīgi, un likās, ka ģeopolitiskā situācija mainīsies daudz straujāk, nekā viņa ir šobrīd. Tāpēc arī netika nekādas darbības veiktas.

LTV sazvanīja "Alpha Osta" valdes priekšsēdētāju Igoru Pedo. Pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām viņš ziedojis sešus tūkstošus eiro Aināra Šlesera vadītājai partijai "Latvija Pirmajā vietā". Uzsākot jautājumu par Krievijas graudu tranzītu, viņš sarunu pārtrauca.

Dalību pamato ar klientu meklēšanu un tirgus izpēti

Izvēli piedalīties konferencē un tirgoties ar Krieviju izvērsti pamatoja "Ventspils Grain Terminal" valdes priekšsēdētājs, bijušais Ventspils domes deputāts Vladislavs Šafranskis. Viņš domē pārstāvējis gan "Saskaņas centru", gan Reformu partiju. Šafranskis teica, ka "Ventspils Grain Terminal" Krievijas graudu forumā meklē biznesa kontaktus: "Šajā pasākumā piedalās ne tikai Krievijas lauksaimniecības produkcijas ražotāji, bet arī ražotāji no Kazahstānas, citām valstīm. Mēs meklējam jaunus kontaktus. [..]

Es domāju, ka mūsu valsts interesēs ir pēc iespējas vairāk šīs kravas piesaistīt, lai nodrošinātu ekonomikas attīstību. Pie tam, es uzskatu – labāk, lai mēs, Latvija, nopelnām šo naudu."

Savukārt uz jautājumu par ētiskajiem apsvērumiem biznesā ar Krieviju Šafranskis atbildēja: "Ētisks vai neētisks jautājums, jāskatās starptautiskajā kontekstā. Graudi, kas iet no Krievijas caur Latviju, lielā apjomā iet uz Centrālāfrikas valstīm, kur cilvēkiem pietrūkst līdzekļu, kur cilvēki ir badā."

Vēl starp graudu foruma dalībniekiem ar ievērojamu apgrozījumu ir "Riga Bulk Terminal". Kā patiesais labuma guvējs Uzņēmumu reģistrā norādīts Latvijas Automobiļu federācijas prezidents Raimonds Kisiels.

Viņš pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām ziedoja 6000 eiro "Apvienotajam sarakstam". Kisiels stāstīja, ka uzņēmums Krievijas rīkotajā forumā ticies ar Centrālāzijas klientiem, kā arī pētījis konkurentus un tirgus tendences.

"Bizness ir bizness. Jābūt ir lietas kursā par visu. Bizness jau pelna nauda. Viņam jāzina, kas notiek, kur tirgos, kas kur brauc.

Jums, žurnālistiem, viegli pateikt, kāpēc, kādēļ. Biznesā jau jāzina viss, kas notiek. Ja tu ar to tēmu nodarbojies, tev jābūt informācijai par visu – kur kādi tirgi, kas ved uz Ēģipti, kas ved uz Āfriku," stāstīja Kisiels, vienlaikus uzsverot, ka pats "Riga Bulk Terminal" Krievijas graudus nepārkraujot.

Savukārt par savu attieksmi pret tirdzniecību ar Krieviju Kisiels teica: "Saprotiet, ir absurda situācija. Ja Francija, Vācija pirks, un viena valsts nepirks, tas [neko] nemainīs. Latvijas tirgus jau ir kniepadata būtībā uz tā fona."

Tikmēr "RIX Shipmanagement" rakstiskā atbildē norādīja, ka uzņēmuma pārstāvju galvenais mērķis Dubaijā bijusi "Gulfood 2024" izstāde, savukārt Krievijas graudu forumā kompānija piedalījusies, jo to apmeklējuši gan esošie, gan potenciālie klienti no Kazahstānas, Šveices, Turcijas.

Importa aizliegums kravas neapturēs

Saeima šonedēļ lēma aizliegt Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importu, taču loģistikas uzņēmumus tas būtiski neietekmēs.

Joprojām būs atļauts produkciju vest caur Latviju tranzītā, kā arī atmuitot to Latvijā un vest uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Zemkopības ministrija Saeimas komisijā norādīja, ka vismaz graudu kategorijā Saeimas aizliegums attiektos uz tikai 1,4% Krievijas ievesto kravu. Kurus tieši Krievijas produktus Latvijā nedrīkstēs izmantot, vēl noteiks Ministru kabinets.

Komentāri (2)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu