/nginx/o/2024/03/05/15927992t1hc74d.jpg)
Amerikāņu kinozvaigzne Brūss Viliss vairs nerādās sabiedrībā un uzturas ģimenes lokā. 2023. gada sākumā viņam diagnosticēta frontotemporālā demence – slimība, kas ietekmē kognitīvās spējas un kas diemžēl nav ārstējama. Ja šāda slimība ir tāda lieluma zvaigznei kā Brūss Viliss, presē bieži cirkulē baumas, dažādi minējumi un meli. Tieši par to savā "Instagram" runā Vilisa sieva Emma Heminga Vilisa.
"Ir svētdienas rīts, un es esmu uzvilkusies," viņa saka. "Nupat sajutu klikbaitošanu. Mierīgi skrollēju internetu un ieraudzīju virsrakstu, kas attiecas uz manu ģimeni. Virsraksts būtībā saka, ka manā vīrā vairs nav prieka. Es varu jums pateikt, ka tas ir tālu no patiesības!"
Vilisa sieva saka: "Man vajag, lai sabiedrība un tie, kas raksta šos muļķīgos virsrakstus, beigtu biedēt cilvēkus!"
Vilisa sieva uzsver – ir jābeidz ar pārspīlētiem virsrakstiem un nepareizu informāciju likt cilvēkiem domāt, ka jebkuras neirokognitīvas slimības diagnoze ir dzīves beigas. Tas neatbilst patiesībai, viņa saka, un kopdzīve ar Brūsu, viņa slimībai arvien attīstoties, to pierāda.
"Instagram" ierakstā Vilisa sieva raksta: "Mana pieredze liecina, ka divas lietas var būt patiesas un pastāvēt vienlaikus. Bēdas un dziļa mīlestība. Skumjas un dziļa saikne. Traumas un noturība." Viņa piebilst: "Šajā stāstā ir tik daudz skaistuma un dvēseliskuma."
Emma Heminga Vilisa arī raksta: "Lūk, ko es sapratu: mūs izglīto nepareizi cilvēki. Cilvēki, kuru viedoklis ir lielāks par pieredzi. Cilvēki, kuri nav veltījuši laiku, lai pienācīgi izglītotos par jebkāda veida neirokognitīvām slimībām.
Kādēļ es varu uzdrošināties to pateikt? Jo es redzu virsrakstu pēc virsraksta un dezinformācijas plūdus. Es pat nerunāju par savu ģimeni, esmu pieradusi pie nepareiziem virsrakstiem un trakiem stāstiem. Es runāju par demences izpratni un to, kas tiek pasniegts sabiedrībai.
Kāpēc mūsu sabiedrībā valda trauksme un depresija? Es domāju, ka daļa no tā ir saistīta ar ēsmu klikšķiem, ar to, kādā veidā par lietām tiek rakstīts un kā tās tiek mums izsviestas. Un mums ir nepilna sekunde, lai uztvertu šo informāciju."
Emma Heminga Vilisa visus, kas vēsta par demenci, lūdz rūpīgi apdomāt, kā informācija tiek pasniegta. Rociet dziļāk, viņa saka un aicina uzticēties nopietniem speciālistiem.
Frontotemporālā demence (FTD) ir traucējumu grupa, ko izraisa tau un citu smadzeņu šūnu bojājošu olbaltumvielu uzkrāšanās smadzeņu frontālajās daivās (aiz pieres kaula) vai temporālajās daivās (aiz ausīm). Saskaņā ar Alcheimera slimības izpētes organizācijas "Alzheimer’s Research UK" datiem šī slimība parasti skar cilvēkus vecumā no 45 līdz 64 gadiem.
FTD ir visizplatītākais demences veids cilvēkiem, kas jaunāki par 60 gadiem, un tas var radīt komunikācijas problēmas, kā arī izmaiņas uzvedībā, personībā vai kustībās, norādīts Frontotemporālās deģenerācijas asociācijas paziņojumā.
Saskaņā ar ASV Nacionālā novecošanas institūta datiem cilvēki ar FTD parasti dzīvo sešus līdz astoņus gadus ar šo slimību. No 10% līdz 30% FTD gadījumu ir iedzimti. Izņemot ģenētiku, citi riska faktori nav zināmi, lai gan pētnieki cenšas noskaidrot, kāda nozīme slimības sākumā varētu būt vairogdziedzerim un insulīnam.
