Arheologi Vācijas dienvidu pilsētā atklājuši, iespējams, lielāko masu kapu, kāds jebkad izrakts Eiropā, vēsta medijs CNN.
Nirnbergas pilsētas centrā masu kapos atrasti aptuveni 1000 mēra upuru skeletu. Eksperti gan uzskata, ka kopumā tur apglabāti varētu būt vairāk nekā 1500 cilvēku, teikts paziņojumā presei.
Mirstīgās atliekas tika atklātas arheoloģiskās izpētes laikā pirms jaunu dzīvojamo ēku būvniecības pilsētā.
Melānija Lengbeina no Nirnbergas mantojuma saglabāšanas departamenta CNN pastāstīja, ka tika identificētas astoņas mēra bedres, katrā no kurām ir vairāki simti līķu.
"Šie cilvēki netika apbedīti parastā kapsētā, lai gan Nirnbergā ir noteiktas mēra kapsētas," sacīja Lengbeina. "Tas nozīmē lielu skaitu mirušu cilvēku, kuri bija jāapglabā īsā laika posmā, neņemot vērā kristiešu apbedīšanas praksi."
Foto: Nirnbergā, Vācijā atrod masu kapu
Viņa sacīja, ka Nirnberga cieta no mēra uzliesmojumiem aptuveni ik pēc 10 gadiem, sākot ar 14. gadsimtu, padarot mirstīgo atlieku datēšanu par izaicinājumu.
Tiek uzskatīts, ka mirstīgās atliekas datējamas ar 1632.–1633. gada mēra epidēmijas laiku.
Lengbeina sacīja, ka šo gadu epidēmija bija sliktāka par tām, kas bija pirms tam, jo to ietekmēja Trīsdesmitgadu karš.
"Nirnbergu ieskāva dažādi karaspēki, un iedzīvotāji dzīvoja diezgan smagos apstākļos," viņa sacīja.
Džulians Dekers, kura uzņēmums "In Terra Veritas" veic izrakumus, medijam sacīja, ka ir pārsteigts par atklājumu. "Nekas neliecināja, ka šajā laukā būtu apbedījumi," viņš sacīja, piebilstot, ka, atklājot pirmās mirstīgās atliekas, viņš domāja, ka tās varētu būt no Otrā pasaules kara bombardēšanas reidiem.
Dekers tagad uzskata, ka tur varētu būt vairāk nekā 1500 skeletu.
"Es personīgi paredzu, ka skaits būs 2000 vai pat vairāk, padarot to par lielāko masu kapu Eiropā," viņš teica.