Medijs: Dažas stundas pirms Navaļnija nāves Putins apspriedis viņa apmaiņu pret Rietumos arestētiem krieviem (2)

Pēc divu "Aģentūras" sarunu biedru teiktā, aptuveni četras stundas pirms pirmo ziņu parādīšanās par Navaļnija nāvi Putins personīgi tikās ar uzņēmēju Romānu Abramoviču.

Viens no avotiem apgalvo, ka šīs tikšanās laikā prezidents mutiski piekritis apmaiņai.

Savukārt pētnieciskais žurnālists Hristo Grozevs uzskata, ka prezidenta piekrišana bijusi tukši vārdi.

"Es domāju, ka tā bija vai nu slepkavības plānu slēpšana, vai stratēģisks solis, lai sarunas gandrīz noslēgtu, domājot, ka, tā kā Vācija principā piekrita atteikties no Vadima Krasikova, tad Navaļnija prombūtnes gadījumā viņi piekritīs apmainīt viņu pret citu, Putinam ne tik svarīgu ieslodzīto," sacīja Grozevs.

Līdzīgi Putina piekrišanu vērtēja arī cits "Aģentūras" sarunu biedrs.

"Uzzinājis, ka Rietumi ir gatavi Krasikovu atdot Krievijai, Putins aukstasinīgi pavēlēja Navaļniju noslepkavot," viņš sacīja.

Tajā pašā laikā kāds Abramovičam tuvs avots aicināja gaidīt Navaļnija nāves izmeklēšanas rezultātus.

"Aģentūras" avoti runāja arī par sarunu procesu, kas, pēc viņu teiktā, sākās 2023. gada pavasarī.

Vasarā Vācija pauda principiālu piekrišanu Navaļnija apmaiņai, taču septembrī sarunas tika apturētas pēc "The Wall Street Journal" raksta publicēšanas, kurā pirmo reizi tika ziņots, ka Rietumu amatpersonas plāno ieslodzīto apmaiņas darījumu starp Krieviju un Rietumiem un ka šajos plānos iekļauts Navaļnijs.

Diskusijas par apmaiņu atkal saasinājās decembrī, kad Navaļnijs tika pārvests uz koloniju virs polārā loka – politiķa ģimene pauda bažas, ka sākusies gatavošanās kaut kam sliktam.

Medija avoti arī vēstīja, ka sarunu laikā Krievija paudusi gatavību Rietumiem nodot ne tikai Navaļniju, bet arī "The Wall Street Journal" korespondentu Evanu Gerškoviču un atvaļināto ASV jūras kājnieku Polu Velanu.

Avoti apgalvo, ka rietumvalstis bija gatavas izdot iespējamo Krievijas Federālā drošības dienesta virsnieku Vadimu Krasikovu, kurš Vācijā notiesāts ar mūža ieslodzījumu par bijušā čečenu lauka komandiera Zelimhana Hangošvili slepkavību 2019. gadā.

Viens no avotiem vēstīja, ka sarunu laikā pieminēts arī uzņēmuma M13 dibinātājs Vladislavs Kļušins, kurš ASV atzīts par vainīgu amerikāņu kompāniju datortīklu uzlaušanā un iekšējās informācijas tirdzniecībā.