"Elko" direktors Svens Dinsdorfs stāsta – direktīvas atlikšana Latvijā uzņēmumam dzīvi neatvieglo, drīzāk pat otrādi.
"Vienīgais, ko tas maina, ir tas, ka mēs būsim spiesti aprēķināt šo nodokli kādā citā valstī, kādā meitasuzņēmumā – valstī, kura ir adaptējusi šo direktīvu. Respektīvi, Latvijai potenciālie nodokļu maksājumi, ja tādi mums būtu, viņi ies secen," skaidro Dinsdorfs.
Viņš gan nemāk teikt, par kādām summām būtu runa. "Mums jāpieņem gala lēmums, kurā valstī mēs šo aprēķinu veiksim. Protams, tur ir vietējās nianses, kā šī direktīva ir tieši adaptēta, it sevišķi kontekstā ar mūsu specifisko UIN aprēķinu, respektīvi, ka nodoklis tiek aprēķināts pie dividenžu izmaksas, nevis peļņas aprēķina."
Dinsdorfs norāda – tas, ka direktīva Latvijas gadījumā liek UIN samaksāt kāda meitasuzņēmuma valstī, rada papildu slogu: "Liels apgrūtinājums ir tas, ka mums būs jāveic šis aprēķins tomēr svešā valstī, salīdzinoši. Respektīvi, mums viss finanšu centrs atrodas šeit Rīgā, Latvijā. Mums būs jāiedziļinās [attiecīgās valsts] vietējā specifikā, jāizmanto konsultanti, protams, kas ir papildu izmaksas. Diemžēl, ja būs kāda komunikācija un pretenzijas no attiecīgās valsts nodokļu administrācijas, visa šī komunikācija būs krietni apgrūtināta."
Domās, kā nezaudēt nodokļu ieņēmumus no meitas uzņēmumiem
Kamēr lielo mātes uzņēmumu Latvijā ir maz, daudz vairāk ir dažādu starptautisku kompāniju meitasuzņēmumu un filiāļu. Viens piemērs – "Laima", "Spilva" un citu zīmolu pārtikas produktu ražotāja "Orkla Latvija" īpašniece ir Norvēģijā reģistrēta kompānija. Arī Norvēģija ar šo gadu ir ieviesusi minimālā UIN principu. Tātad par peļņu Latvijā "Orkla" grupai varētu būt jāpiemaksā nodoklis Norvēģijā.