Nākošais jautājums esot Bražes iespējas saņemt pārējo koalīcijas partneru atbalstu, jo kandidātei būs jāpārliecina politiķi par savām spējām arī ekonomisko attiecību veidošanā. Valdības partneriem ļoti svarīgs esot Latvijas tautsaimniecības attīstības jautājums, darbs pie tirgus iespēju ārvalstīs paplašināšanas uzņēmējiem, līdz ar to JV un Siliņai būs jāpamato izvēle izraudzīties drošības jomas cilvēku, nevis kādu profesionāli par ekonomikas attiecībām ārlietās, uzskata politologs.
Kā ziņots, saskaņā ar neoficiālu informāciju JV pirmdien ārlietu ministra amatam plāno izvirzīt Braži. Siliņa atturas tieši komentēt šo informāciju, taču pauž, ka uzrunājusi "esošajai starptautiskajai un drošības situācijai atbilstošu kandidātu ārlietu ministra amatam - profesionāli ar plašu pieredzi un zināšanām ārlietu jomā".
Plašāks paziņojums šajā jautājumā plānots pirmdien, lai jau tuvākajā laikā nākamo ārlietu ministru amatā varētu apstiprināt Saeima, , aģentūrai LETA pavēstīja premjerministres preses sekretārs Aleksis Zoldners.
Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Braže neoficiāli tika minēta kā ticamākā kandidāte šim amatam jau uzreiz pēc tam, kad par atkāpšanos no amata paziņoja līdzšinējais ministrs Krišjānis Kariņš (JV).
Braže piekritusi kandidēt, ja oficiāli tiks izvirzīta, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.
Latvijas Televīzija ziņo, ka Bražes kandidatūrai atbalstu neoficiāli jau izteikuši frakcijas deputāti, un JV viņu plāno oficiāli nominēt pirmdien. Viņa plānojot iestāties JV.
Aģentūrai LETA divas nedēļas nav izdevies sazināties ar Braži pašu, lai uzklausītu viņas domas par iespēju ieņemt ārlietu ministra amatu.