Līdz šim Latvijas upēs ir apzināti apmēram 1400 šķēršļi, bet caurteku un dažāda lieluma tiltu varētu būt ievērojami vairāk. Iespējams, ka pat puse no tiem ir migrācijas šķērslis zivīm. Eiropai, tai skaitā Latvijai, vēl joprojām trūkst būtiskas informācijas, lai apzinātu, cik daudz nepārvaramu jeb problemātisku caurteku ir tās upju baseinos. Valstis veic šķēršļu apzināšanu un kartēšanu, bet caurtekas tiek aizmirstas.
Viens no iemesliem tam ir caurteku lielais skaits. Tomēr to pārbūve ir daudz vienkāršāka un lētāka nekā citu šķēršļu pārbūve vai nojaukšana. Caurtekas apzinot un pārbūvējot, ir iespējams atbrīvot upes zivju migrācijai, sasniedzot gan nacionālos, gan Eiropas līmeņa mērķus upju dabiskā tecējuma atjaunošanai.
Projektā tika izmēģināta jauna pieeja – attālināta upes baseina kartēšana, kura līdz šim Latvijā netika izmantota.
Galvenais mērķis bija noskaidrot, vai šāda metode ir pietiekami precīza, lai atrastu migrējošām zivīm nepārvaramās caurtekas. Rezultāti liecina, ka šī metode ir labs sākumpunkts caurteku identificēšanai. Tomēr, lai precīzi noteiktu, kuras caurtekas ir migrācijas šķērslis un kuras nav, ir nepieciešama teritorijas papildu apskate dabā, un šāda pārbaude ir ieteicama mazūdens periodā.