Eksperts skaidro, kur nonāk krāpnieku iegūtā nauda

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Krāpniecība. Ilustratīvs attēls.
Krāpniecība. Ilustratīvs attēls. Foto: wk1003mike/Shutterstock

Šonedēļ “360TV ZIŅneši” jau vēstīja, ka gada sākumā no Latvijas iedzīvotājiem jau ir izkrāpti miljoni eiro. Turpinot šo tēmu, Ziņneši centās izsekot nelegāli iegūtās naudas ceļam līdz noziedznieku kabatām. Un skaidroja, kādas ir iespējas šo labi organizēto noziedzīgo shēmu apturēt laikā, kad bankas piedāvā zibmaksājumus.

Ir apbrīnojami, cik lētticīgi ir daži Latvijas iedzīvotāji. Uzķeroties uz krāpnieku aicinājumiem, cilvēki ne tikai iedod piekļuves kodus saviem banku kontiem, bet pat paši atved noziedzniekiem skaidro naudu vai sūta savas maksājumu kartes uz pakomātiem. Pateicoties tam, krāpnieki tiek pie miljoniem.

Bankas Latvijā spējot identificēt un apturēt apmēram pusi no krāpnieku noziedzīgi veiktajiem naudas pārskaitījumu centieniem pēc iekļūšanas upura internetbankā. Proti, kurp naudu skaita. Daļa no galamērķu bankām ārzemēs jau sistēmās iezīmētas sarkanas, taču tas nav pilnīgs risinājums esošajām problēmām.

"360TV ZIŅneši" noskaidro, ka problēma daļēji esot zibmaksājumu sistēma, kas ļauj zibenīgi pārskaitīt summas līdz 100 tūkstošiem eiro.

Iepriekš, kad vēl pēc vecās sistēmas bankas izlaida no kontiem rezervētās summas vairākas reizes dienā, šis process bija lēnāks. Tad upuriem bija iespēja attapties un brīdināt bankas, lai rezervētās summas neizlaiž no konta.

Taču tagad zibmaksājumu sistēmā nauda iziet no konta dažu sekunžu laikā, turklāt divdesmit četras stundas diennaktī. Un zibmaksājumu vairs nevar atgriezt. Interesanti, ka savulaik tieši Latvija kā pirmā Eirozonas valsts ieviesa zibmaksājumu servisu banku klientiem.

Armands Onzuls, Finanšu nozares asociācijas padomnieks stāsta: "Tagad, ja mēs raugāmies no krāpniecības prizmas, tad šādam te ātrumam parādās arī negatīvi aspekti. Proti, ka izkrāptā nauda var ātri aizceļot jau tālāk uz citu finanšu iestādi. Tā var būt ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs, un pēc tam no šīs finanšu iestādes var kaut kur cirkulēt tālāk, vai arī ar naudas mūļu starpniecību nauda tiek izņemta skaidrā veidā bankomātos. Šajā gadījumā tad finanšu sektors nekādā veidā nevar palīdzēt."

Krāpnieki darbojas pēc labi organizētām shēmām, kad naudu sadala mazās frakcijās un tai izsekot vairs nav iespējams.

Viņi pērk naudas legalizācijas pakalpojumu, par to maksājot visai augstu cenu – 45 līdz 55% no legalizējamās summas.

Tātad nauda tiek sadalīta apmēram uz pusēm starp tiem, kas izkrāpj, un tiem, kas legalizē. Nauda tiek vesta pie nelicencēta baņķiera, kurš par maiņas procentu pārvērš skaidru naudu virtuālajā valūtā. Un darījumiem ar kriptovalūtu izsekot ir praktiski neiespējami.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu