VIDEO Krievija rīko "Rietumu" pseidožurnālistu "preses tūres" okupētajās Ukrainas teritorijās. Piedalījušās arī personas no Latvijas

Žurnālisti. Ilustratīvs attēls.
Žurnālisti. Ilustratīvs attēls. Foto: Microgen/Shutterstock

Žurnālisti no Latvijas, Lietuvas, Francijas, Vācijas un vēl vairākām Rietumu valstīm Krievijas okupētajā daļā pārliecinās, kā Kremlis tur gādā humāno palīdzību, kā atjauno mājas, rūpējas par cilvēkiem. Un cik ļoti vietējie iedzīvotāji priecājas par iekļaušanu Krievijā. Šādus melīgus un izdomātus stāstus mēģina radīt okupantu specdienesti, rīkojot braucienus it kā rietumvalstu žurnālistiem, vēsta raidījums "Nekā personīga".

Lielākā daļa šādu braucienu dalībnieku vairāk gan uzskatāmi par Kremļa ietekmes aģentiem.

"TV3" žurnālists Jānis Krēvics stāsta: "Krievijas drošības dienesti un Aizsardzības ministrija organizē tā saucamās "preses tūres" uz Krievijas okupētajām teritorijām Ukrainā.

Tur brauc dažādi prokrieviskie aktīvisti no rietumvalstīm. Viņu uzdevums ir attaisnot Krievijas rīcību. Stāstīt par humanitāro palīdzību. Un radīt priekšstatu, ka cilvēki no Rietumiem domā tāpat kā Krievija.

Mēs atvedām uz Donecku ārvalstu žurnālistus."

Šī ir viena no Krievijas specdienestu organizētajām tūrēm, kur sapulcināti it kā ārvalstu žurnālisti, kuri dodas uzzināt patieso stāvokli Krievijas okupētajās teritorijās Ukrainā.

Praktiski visi gan vairāk ir uzskatāmi par prokrieviski noskaņotiem aktīvistiem ar stāžu, kuri pārkvalificējušies uz sociālo tīklu, "Youtube" un citu platformu saturu radīšanu.

2022. gadā 17. jūlijā starp viņiem bijis arī agrākais "Saskaņas" Rīgas domes deputāts Ruslans Pankratovs. Tieši šādas Krievijas specdienestu rīkotas "preses tūres" ietvaros viņš apmeklēja okupētās pilsētas Ukrainas Zaporižjas apgabalā.

Video redzams kā viņš klausās okupantu ieceltās vadības preses konferencē teiktajā. Tur it kā starptautiskiem medijiem tiek stāstīts par referendumu par okupēto pilsētu pievienošanu Krievijai.

Dažas nedēļas vēlāk Pankratovu aizturēja aizdomās par Krievijas īstenoto noziegumu pret Ukrainu atbalstīšanu un starptautisko sankciju pārkāpšanu. Šobrīd Pankratovs no Latvijas pārbēdzis uz Krieviju, jo tiesa viņu izlaida no apcietinājuma.

Bet šobrīd t.s. preses tūres turpinās ar jaunu sparu. Braucienu rīkotāji ir atlasījuši vairāku desmitu cilvēku lielu grupu, kurus periodiski ved uz okupētajām teritorijām.

Viņi ir no Rietumvalstīm - ASV, Somijas, Vācijas, Nīderlandes, Islandes, pat vairāki no Francijas. Arī Latīņamerikas. Kopā ap 40.

Stefanovs strādā "Sputniknews" un veido arī savu saturu "Youtube" un "Telegram" – kanālu "Šprotes trimdā" (Шпроты в изгнании).

Tur tiek stāstīts par krievu vajāšanu Baltijā, rusofobiju, fašismu. Kopā ar viņu tūrēs dodas uz Baltkrieviju aizbēgušais Lietuvas iedzīvotājs Ediks Jagelavičus. Līdz tam bijis Lietuvā pazīstams kā prokrievisks aktīvists. 

Savukārt Andrejs Andronovs, kuru 2009. gada 16. martā sastapām Rīgas ielās bēgot no Latvijas robežsardzes, ir no Kremļa organizācijas "Nakts sardze" Igaunijas šūniņas.

Arī viņš devies tā saucamajās "preses tūrēs" uz okupētajām teritorijām. Pirms 15 gadiem Andronovs brauca uz Rīgu apkarot te plaukstošo fašismu un pa ielām soļojošos esesiešus.

Šajā video redzams, kā notiek mēģinājums Igaunijas pārstāvi aizturēt. Tam ļoti pašaizliedzīgi neļauj notikt tā brīža Saeimas, tagad Rīgas domes deputāts Vladimirs Buzajevs.

Vēlāk Andronovs tiek aizvests uz Igaunijas robežu un tur atstāts, jo viņš Latvijā ir melnajā sarakstā.

Aizvadītajā gadā igauņu dienesti Andronovu aizturēja, inkriminējot darbības, kas vērstas pret Igaunijas republiku. Vēl novembrī Vladimirs Lindermans izplatīja uzsaukumu savu atbalstītāju vidū "Telegram" kanālā, lai vāktu naudu Andronova atbalstam.

Šeit šobrīd ir grūti atrast cilvēkus, kuri pateiktu, ka Ukrainas armija viņus aizsargāja.

Šo braucienu rīkošana notiek Krievijas specdienestu uzraudzībā. Iepriekš visi praktiskie jautājumi tiek atrunāti slēgtās "Telegram" grupās.

Tur arī jāsūta vēlāk tapušās reportāžas un materiāli.

Par braucienu dalībniekiem arī tiek maksāts. Atkarībā no katra ietekmes un vārda atpazīstamības. Pārsvarā tie ir 1000 eiro par 5 dienu garu vizīti.

Papildus nodrošināti dienestu safilmēti dronu video, foto un informācija, kas savās publikācijās jāizplata.

Pēc jau publiskošanas sociālajos tīklos, "YouTube" vai arī dažādās viltotās mājas lapās, kas ļoti līdzinās rietumvalstu lielajiem preses izdevumiem, tos pārķer prokrieviskie "Telegram" aktīvisti un arī Krievijas propagandas organizatori un pavairo savos kanālos.

Šonedēļ uz īsu brīdi Rīgā bija ieradies ietekmīgākā ASV medija THE NewYorker žurnālists Džošua Džafa, kurš pats 10 gadus nodzīvojis Krievijā, prot krievu valodu un tagad regulāri veido reportāžas par Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Viņš iesaka nepārvērtēt Krievijas šāda veida propagandas ietekmi. Bet tās uzdevums ir iedarboties uz tiem, kuri jau domā līdzīgi Kremļa izplatītajiem vēstījumiem. Tāpēc tas ir spēcīgs informatīvais ierocis.

Džafa stāsta: "Propaganda nekad nerada vēstījumus no nulles. Ka cilvēki par to nedomāja, tad viņi maina domas un sāk domāt pilnīgi ko citu, nekā viņi to darīja pirms tam. Tas nav veids, kā propaganda strādā.

Propaganda izmanto auditoriju, kas zemapziņā vēstures, kultūras traumu, politikas vai jebkādu citu iemeslu dēļ vēlas ticēt noteiktai realitātes versijai.

Un propaganda vienkārši dod šādu, teiksim tā, vīģes lapu, attaisnojumu, iespēju cilvēkiem ticēt šādā veidā.

Un tāpēc es domāju, ka es nevēlos, lai atkal noraidītu propagandas nozīmi. Bet daudz svarīgāk, daudz interesantāk, manuprāt, ir aplūkot dziļākos cēloņus. Kāpēc šie iedzīvotāji vēlas un kāpēc viņiem ir nepieciešams šādi domāt? Kāpēc viņiem ir vajadzīga šī it kā "patiesība"?

Protams, es esmu redzējis reportāžas, kas uzņemtas no okupētajām Ukrainas teritorijām. Šķiet, ka viņi nav žurnālisti...

Man šķiet acīmredzams, ka Krievija ir ieinteresēta parādīt savu okupāciju šajās teritorijās kā kaut ko pozitīvu, ka tai ir pozitīva loma šo teritoriju attīstībā.

Manuprāt, šie naratīvi ir acīmredzami, jo īpaši pēc aneksijas Krievija vēlas pasniegt savu klātbūtni un okupāciju šajos apstākļos kā kaut ko pozitīvu. Man tas šķiet acīmredzami."

Pēc trim nedēļām Maskavā svinēs 9. maiju, kas arī kalpojis par rīku, lai Kremlis apvienotu tautiešus pasaulē.

Ukrainas asiņaino notikumu dēļ daudzviet Eiropā publiski nekādi svinību pasākumi nebūs iespējami.

Tāpēc Krievijas Ārlietu ministrijas paspārnē radītā "Viskrievijas tautiešu koordinācijas padome" uzrakstījusi un publicējusi dokumentu ar ieteikumiem, kā 9. maiju svinēt pareizi.

Un pieteikts noteikti ar šo saturu dalīties sociālajos tīklos, lai tautieši viens otru sajustu un paustu lojalitāti Kremlim.

Piemēram, ieteikts rīkot akciju "Uzvaras karogi". Tie jāpiekar pie savām mājām, jānofotografē un jāizvieto sociālajos tīklos ar atzīmi #деньпобеды.

Līdzīgi aicināts rīkot akciju "Uzvaras logi". Tās laikā dzīvokļu un māju logi jārotā ar tā saucamās uzvaras dienas simboliem – Georga lentēm, zvaigznēm, veterānu fotogrāfijām. Arī to attēli jāizvieto sociālajos tīklos.

Izrotātie logi jāfotografē un jāpublicē sociālajos tīklos ar atzīmi #деньпобеды.

No 30. aprīļa līdz 12. maijam jāīsteno akcija "Avataru nomaiņa sociālajos tīklos". Cilvēkiem ieteikts savu profilu foto vietā izvietot "kara veterānu" portretus.

Tiem tautiešiem, kas nevar rīkot gājienu "Nemirstīgo pulks", ko pirms kara organizēja arī Latvijā, iesaka mēģināt piemēroties varas iestāžu aizliegumiem. Un, piemēram, gājienu rīkot kaut kur iekštelpās.

Īpaši ieteikts arī okupantu armijas piemiņas vietās rīkot "Memoriālās talkas". Iekštelpās - ekspozīcijas par Otrā pasaules kara dalībniekiem - akciju "Atmiņas siena".

Akcijā "Nemirstīgo autopulks" tautiešus ārzemēs mudina izrotāt auto ar "uzvaras" simboliku. Un jāņem vērā, ka veterānu foto jālīmē tikai uz tīriem auto.

Tad deviņos vakarā jārīko divas akcijas – "Atmiņas svece". Kad tautiešiem savu māju logos jāiededz piemiņas svece un jānostājas tai blakus.

Un šajā pašā laikā jādodas pie okupācijas laika piemiņas vietām un pieminekļiem un ar līdzi paņemtiem lukturīšiem jāraida stari debesīs. Akcijas nosaukums - "uzvaras stari".

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu