Raidījums: Cīņa par vērtīgu klīniku izjauc koalīciju Jelgavas novadā

"Nekā personīga" jau stāstīja, ka pirms pusotra gada Jelgavas novada domes deputāti pēkšņi atklāja, ka bijusī Jelgavas rajona slimnīca jau sen nodota privātam uzņēmumam un pašvaldība par to vēl piemaksā. Lemjot par ikgadējo 85 tūkstošu eiro maksājumu, pirmo reizi 20 gadu laikā deputātiem radās jautājums, par ko tiek maksāts.

2003. gadā klīnika nodota koncesijā uzņēmumam "Kapitāla pārvaldes sistēmas".

Viens no īpašniekiem Gundars Prolis pats sevi un savu māti iecēla Zemgales veselības centra valdē, kur saņēma dāsnu atlīdzību.

Parasti uzņēmumi, kas kādu valsts vai pašvaldības labumu saņem koncesijā, par šo labumu samaksā. Šajā gadījumā dome maksāja privātam uzņēmumam, par to ka tas viens pats saimnieko veselības centrā.

Sākumā tikai opozīcija, bet vēlāk arī pati dome prasīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam vērtēt gan līgumu, gan ikgadējos maksājumus, gan klīnikas vadības interešu konfliktu. Birojs secināja, ka nodot klīniku koncesijā ierosināja tās pašas personas, kas vēlāk tika pie īpašuma, tomēr kriminālprocesu par senajiem notikumiem atteicās rosināt. Prokuratūra uzdeva situāciju pārbaudīt vēlreiz.

Pagājušā gada novembrī KNAB otro reizi izlēma nerosināt kriminālprocesu par to, kā Jelgavas klīnika nonāca privātās rokās un kāpēc novads par to katru gadu vēl piemaksā. Prokuratūra šī gada februārī uzdeva KNAB to pārbaudīt trešo reizi.

Vienīgais, ko KNAB līdz šim atradis, - Guntars Prolis, kuram pašvaldība uzdevusi uzraudzīt klīniku un kurš pats sevi iecēlis klīnikas vadītāja amatā, amatus savienojis neatļauti.

Viņš samaksājis administratīvo sodu 170 eiro.

Pirms divdesmit gadiem parakstītā līguma termiņš beidzās šī gada sākumā. Oktobrī dome nobalsoja par centra pārdošanu izsolē. Tas nozīmētu, ka privātais koncesionārs varētu pretendēt uz pirmpirkuma tiesībām, jo firma "Kapitāla pārvaldes sistēmas" nevienam nesaprotamos apstākļos tikusi pie 12% Zemgales veselības centra daļu. Pašvaldības uzņēmuma vērtība aplēsta uz 2,5 miljoniem eiro, taču tā balstīta uz privātā saimnieka sniegtiem nepilnīgiem datiem. Tas ieinteresēts, lai klīnikas cena būtu pēc iespējas zemāka.

Baumas pilsētā ir par to, ka atlaistas pašvaldības amatpersonas siltas vietas atrod klīnikā, bet pietuvināti uzņēmumi tur tiek pie izdevīgiem līgumiem.

Aprīļa sākumā pēc neglīta skandāla Lasmanis atkāpās no mēra amata.

Līdz tam viņš bija noskaņots samiernieciski. Priekšsēdētāja amatā viņu apmierināja klīnikas vērtējums, bet par koncesijas līguma laušanu pirms termiņa viņš bija skeptisks, jo tas nozīmētu tiesāšanos.

Veselības centra kapitāldaļu turētāja līdz šim bija pašvaldības izpilddirektore Līga Lonerte. Viņa amatā nonāca, kad domi vadīja Ziedonis Caune no Zemnieku savienības. Arī Lonerte ir tās pašas partijas biedre. Pēc publiska strīda ar Madaru Lasmani viņa tagad ir uz slimības lapas. Martā uzraudzība pār uzņēmumu nodota Lonertes vietniekam Kasparam Sniedzītim.

Viņš ar domes akceptu grasās pasūtīt Zemgales veselības centra darbības auditu un vēl vienu klīnikas novērtējumu. Pirmajā klātienes sēdē kopš Lasmaņa atkāpšanās Jelgavas novada deputāti nolēma atcelt lēmumu par klīnikas pārdošanu. Vienīgie, kas balsoja pret, - Latvijas Reģionu apvienības deputāti ar savu līderi Daini Liepiņu.

Pēc atkāpšanās Lasmanis un viņa partijas biedrs Emīls Dobrājs pievienojušies līdzšinējai opozīcijai. Tas nozīmē varas maiņu Jelgavas novadā, kur jaunā koalīcija būs Zaļā partija, Jaunā Vienotība, Saskaņa, Latvijas attīstībai un divi no Zemnieku savienības atšķēlušies deputāti.

Zemgales veselības centra pārdošana bija jau ieplānota šī gada Jelgavas novada budžetā. Atlikšana nozīmē, ka novada makā būs divarpus miljonu caurums. Vienošanās par to, kurus investīciju projektus atlikt, izšķirs to, vai jaunā, trauslā koalīcija noturēsies un spēs ievēlēt jaunu mēru.