Prezidents skaidro, kādas jomas nedrīkst ciest, ja Latvijai nāksies savilkt budžeta jostu (2)

Viņš atzina, ka, ja valsts finanšu plāni nepildās un ekonomiskā situācija liek savilkt budžeta jostas, tad to var darīt gan šogad, gan arī nākamgad, tomēr svarīgākais ir, lai neciestu minētās prioritārās jomas.

Rinkēvičs arī piebilda, ka viņam ļoti nepatīkamu pārsteigumu sagādājis šonedēļ notikušais Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja apmeklējums. "Tur, patiesību sakot, tautas nacionālās identitātes pamats, tie krājumi atrodas vienkārši ārprātīgā situācijā. Tur nav investēts gadu desmitiem. Un, ja vienā brīdī kaut kas notiks, tad mēs atkal saķersim galvas un vaimanāsim, kur mēs bijām gadus 30, kad neesam piešķīruši līdzekļus, lai tos dažāda veida 18., 19., 20.gadsimta sākuma krājumus nosargātu," sacīja valsts pirmā persona.

Vienlaikus viņš atzina, ka nezina, kā objektīvi pārredzēt visu lauku, lai nesanāktu tā, ka vairāk naudas saņem tas, kurš skaļāk kliedz. Rinkēvičs uzskata, ka atrast šo balansu ir katras nozares atbildīgā ministra kompetence, un vienlaikus prezidents apzinoties, ka tas nav viegli. "Es zinu, ka nekad nevarēs visiem iedot visu, bet ir jāmēģina saprast vismaz kaut kādā plānveidīgā kārtībā, ka ir kaut kādas lietas, kar ir jāizdara, un tad, protams, nāk kaut kādas ļoti jaunas, skaistas, labas lietas," izteicās Rinkēvičs.

Viņš rezumēja, ka Latvijā dažādās nozarēs joprojām ir vērojama ārkārtīgi liela nelīdzsvarotība.

Savukārt kā ieteikumus veiksmīgākai investīciju piesaistīšanai Rinkēvičs minēja kreditēšanas veicināšanu un birokrātijas mazināšanu, uzsverot, ka pēdējais nemaz neprasa lielus finanšu ieguldījumus.

Kā ziņots, šajā gadā valdības budžeta deficīts būtiski pieaugs un sasniegs 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), pietuvojoties tuvu Māstrihtas 3% no IKP robežai, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā Latvijas Stabilitātes programmas projektā 2024.-2028.gadam, kuru otrdien apstiprināja valdībā.

FM informē, ka 2024.gads raksturots ar izaugsmes atjaunošanos, inflācijas strauju samazināšanos, energoresursu cenu stabilizēšanos, noturīgu darba tirgu un kopumā norāda uz valsts ekonomikas noturību pret ārējiem ekonomiskajiem šokiem. Lai arī vispārējās valdības budžeta deficīts ir tuvu 3% no IKP robežai, lielāko tā daļu veido ar valsts iekšējo un ārējo drošību saistītie vienreizējie izdevumi.

Vienlaikus strukturālais deficīts ir tuvu 0,5% no IKP robežai un tāpēc valsts parāds ir ilgtspējīgs, min FM, atzīmējot, ka investīcijas iekšējās un ārējās drošības jomā ir nepieciešamas - gan lai nodrošinātu valsts iedzīvotāju drošību, gan lai radītu nepieciešamos apstākļus ekonomikas attīstībai.

FM ieskatā, ir jārēķinās, ka lēnāka ekonomikas izaugsme vienlaikus ar zemāku inflāciju mazinās valsts budžeta nodokļu ieņēmumus. Tas kopā ar nepieciešamību piešķirt būtisku finansējumu aizsardzībai un iekšējai drošībai ir radījis zināmu spriedzi publiskajās finansēs, pauž ministrija.

Ministrijas pašreizējās prognozes liecinot, ka būtiski izdevumus samazinoši pasākumi nebūs nepieciešami, tomēr jārēķinās, ka nākamā gada valsts budžetā papildu izdevumus būs iespējams piešķirt tikai tad, ja tam tiks atrasti papildu finansēšanas avoti.