Krievijas iestādes meklē 88 Latvijas politiķus (5)

Kremlis. Foto: Eugene_Photo/Shutterstock
Apollo.lv

Krievijas iestādes turpina masveidā izsludināt Eiropas politiķus meklēšanā, apsūdzot viņus padomju pieminekļu demontāžā ES teritorijā, vēsta "Mediazona" pētījums. Izdevuma žurnālisti 2024. gada februārī publicēja Krievijas Iekšlietu ministrijas meklēto personu datubāzi. To vidū bija vairāki desmiti ES politiķu. Nu Krievijas iestādes paziņojušas, ka kopumā meklē jau 88 Latvijas politiķus.

Atjauninātajā datubāzē no 2024. gada maija sākuma parādījās deviņi tūkstoši jaunu krimināllietās meklēto personu. Tajā pašā laikā no datubāzes pazuda 7,5 tūkstoši vārdu (parasti no tās izslēdz, ja persona tiek atrasta, persona ir nomirusi vai tās krimināllieta tiek izbeigta).

Saskaņā ar jauno datubāzi pēdējo trīs mēnešu laikā Iekšlietu ministrija meklēto personu sarakstā ir iekļāvusi vēl 61 politiķi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Čehijas un Polijas. To vidū ir bijušie un esošie Latvijas Saeimas deputāti Jānis Vitenbergs, Inese Voika, Līva Kreituse, Māris Mozvillo, Ēriks Pūcēns un Juris Rancāns.

Kopumā Krievijas Iekšlietu ministrija pašlaik meklē 88 politiķus no Latvijas, 66 no Lietuvas, pa deviņiem no Polijas un Čehijas un piecus no Igaunijas.

Turklāt Krievija masveidā meklē ārvalstu algotņus, kas Ukrainā cīnās Ukrainas bruņoto spēku pusē. To vidū ir 100 Baltkrievijas un Gruzijas pilsoņi, 93 Lielbritānijas pilsoņi, 27 Izraēlas pilsoņi, 21 ASV un Kanādas pilsonis, 14 Vācijas pilsoņi, 13 Īrijas pilsoņi un 10 Latvijas pilsoņi.

Februārī publicētais saraksts

2024. gada februārī neatkarīgais krievu tīmekļa izdevums "Mediazona" apkopoja datus par ārvalstniekiem, kurus Krievijas varasiestādes izsludinājušas meklēšanā, un konstatēja, ka to vidū ir desmitiem Eiropas, tostarp arī Latvijas, politiķu un amatpersonu, kā arī daudzas augsta ranga Ukrainas militārpersonas un simtiem cilvēku, kurus Maskava pasludinājusi par "ārvalstu algotņiem", kas kopā ar ukraiņiem cīnās pret krievu iebrucējiem.

"Mediazona" toreiz noskaidroja, ka meklēšanā izsludināti 59 no 68 Saeimas deputātiem, kas balsoja par izstāšanos no vienošanās par pieminekļiem. Neviens no partijas "Saskaņa" deputātiem, kas bija izteikušies pret šo likumu, meklēšanā nav izsludināts.

Meklēšanā tika izsludināti 13. Saeimas deputāti no "Konservatīvo" frakcijas: Ieva Akuratere, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Uldis Budriķis, Normunds Žunna, Evita Zālīte-Grosa, Reinis Znotiņš, Eva Mārtuža, Linda Medne, Sandis Riekstiņš, Krišjānis Feldmans un Jānis Cielēns.

No "Jaunās vienotības" frakcijas sarakstā tika iekļauti Aldis Adamovičs, Rihards Kozlovskis, Ainars Latkovskis, Atis Lejiņš, Uģis Rotenbergs, Anda Čakša, Kārlis Šadurskis un Andrejs Judins.

Meklēšanā tika izsludināti deputāti no Zaļo un zemnieku savienības frakcijas Uldis Augulis, Raimonds Bergmanis, Jānis Vucāns, Gundars Daudze, Jānis Dūklavs, Māris Kučinskis, Edgars Tavars, Didzis Šmits.

Savukārt no "Attīstībai/Par!" frakcijas meklēšanā tika izsludināta Krista Baumane, Aigars Bikše, Mārtiņš Bondars, Ilmārs Dūrītis, Gatis Zamurs, Viesturs Liepkalns, Juris Pūce, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Andris Skride, Anda Vita Tērauda un Mārtiņš Šteins.

Sarakstā bija Nacionālās apvienības deputāti Raivis Dzintars, Jānis Dombrava, Jānis Iesalnieks, Ilze Indriksone, Rihards Kols, Janīna Kursīte-Pakule, Ināra Mūrniece, Ingūna Rībena, Edmunds Teirumnieks un Edvīns Šņore.

Tāpat sarakstā iekļauti tādi iepriekšējā parlamenta sasaukuma deputāti kā Aivars Geidāns, Alīna Gendele, Kaspars Ģirģens, Normunds Dzintars, Vjačeslavs Dombrovskis, Atis Zakatistovs, Arturs Kaimiņš, Ieva Krapāne, Janīna Kursīte, Evija Papule, Ramona Petraviča un Ilga Šuplinska.

Sarakstā tika iekļauts arī bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns.

Meklēšanā izsludināti arī vairāki Saeimas deputāti, kas nepiedalījās šajā balsojumā, kā arī bijusī Latvijas iekšlietu ministre Marija Golubeva. Pēdējā arī atbalstīja pieminekļa nojaukšanu un vadīja Iekšlietu ministriju laikā, kad Rīgas policija 9. un 10. maijā aizturēja nekārtību rīkotājus pie nelaimīgā pieminekļa. Tomēr jau dažas dienas vēlāk Golubeva bija spiesta pamest savu amatu, jo izpelnījās asu kritiku, ka vispār šādas nekārtības tika pieļautas.

Turklāt meklēti tiek arī 15 no 38 Rīgas domes deputātiem, kas pieņēma lēmumu par komunistisko okupantu un kolaboracionistu pieminekļu nojaukšanu.

Tie ir Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV), viņa partijas biedri Olafs Pulks un Dzintra Geka-Vaska, bijušais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (P), Rūta Mežavilka (P) un Alija Turlaja (P).

Šajā sarakstā iekļuva arī Ainārs Baštiks (GKR), Juris Radzevičs (GKR), Einārs Cilinskis (NA/LRA), trīs deputāti no grupas "Kods Rīgai"- Linda Ozola, Māris Mičerevskis, Dāvis Stalts un trīs Rīgas domes deputāti no "Latvijas attīstībai"- Viesturs Zeps, Iveta Ratinīka un Anete Jēkabsone-Žogota.

Starp personām, kuras meklē Krievijas policija, tika iekļauts arī pašreizējais Latvijas zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) un tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV). Visi trīs 2022.gadā balsojuma laikā par pieminekļiem bija Saeimas deputāti.

Situācija var būt mainīga 

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) februārī vēstīja, situācija ar sarakstos iekļautām personām var būt mainīga, tāpēc nav iespējams noteikt visas iekļautās personas. Turklāt drošības riski, ceļojot uz augsta riska valstīm, ir gan sarakstos iekļautiem, gan arī neiekļautiem Latvijas iedzīvotājiem.

Ņemot vērā minēto, SAB atkārtoti aicina Latvijas iedzīvotājus rūpīgi izvērtēt nepieciešamību doties uz Krieviju, Baltkrieviju un citām augsta riska valstīm, un iespēju robežās no tā izvairīties. Tāpat SAB mudina uzmanīgi izvērtēt drošības riskus, dodoties uz vai ceļojot tranzītā caur trešajām valstīm, kurām varētu būt sadarbība ar Krieviju.

Ja tomēr ir nepieciešamība uz šādu valsti doties, SAB aicina pirms brauciena saņemt ceļošanas rekomendācijas Ārlietu ministrijā, kā arī vienoties ar iespējamās juridiskās palīdzības sniedzēju un saglabāt tā kontaktinformāciju.

Ceļotājiem arī jārēķinās, ka Latvijas valstij ir ierobežotas iespējas sniegt palīdzību personai augsta riska valstīs.

Eiropas Savienībā (ES) ar terminu "trešā valsts" apzīmē visas valstis, kas nav ES dalībvalstis, Eiropas Ekonomiskās zonas valstis, kā arī Šveice.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu