Apkopojums ⟩ Latvijā noslēgušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Vēlētāju aktivitāte pārspējusi divas iepriekšējās vēlēšanas (3)

Neoficiāla informācija: EP vēlēšanās Latvijā līderpozīcijas ieņem "Jaunā Vienotība" un "Nacionālā apvienība"

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā līderos ir partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) un Nacionālā apvienība (NA), liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Piemēram, Valmieras novadā, kur abas šīs partijas tradicionāli guvušas labus panākumus, pēc gandrīz puses balsu saskaitīšanas, JV bija saņēmusi ap 30% vēlētāju atbalstu, bet NA - ap 25%, kamēr tuvākajiem konkurentiem "Latvijas attīstībai" (LA) un "Apvienotajam sarakstam" (AS) bijis ap 10% vēlētāju atbalsta.

Vēlēšanu iecirknī Rīgas centrā balsošanā izmantotas desmit neapzīmogotas aploksnes

Eiropas Parlamenta (EP)vēlēšanās Rīgā, 81.vēlēšanu iecirknī, kas atrodas Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā, balsošanā izmantotas desmit neapzīmogotas aploksnes.

Kā aģentūru LETA informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāvis Andrejs Vaivars, situācija atklājusies, pateicoties vēlētāju vērībai.

Līdz ar datiem no ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem nedaudz pieaudzis EP vēlētāju aktivitātes rādītājs Latvijā

Ienākot datiem no ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem, nedaudz palielinājies Eiropas Parlamenta (EP) vēlētāju aktivitātes rādītājs Latvijā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publiskotā informācija.

CVK svētdienas pusdienas laikā publiskotā informācija liecina, ka 2024.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir nobalsojuši vismaz 521 325 vēlētāji jeb 33,83% no kopējā balsstiesīgo iedzīvotāju skaita. Pie šiem datiem gan vēl tikšot pieskaitīti salīdzinoši mazskaitlīgi pasta balsojuma rezultāti.

Saulīte: Atrisinātas problēmas ar informācijas pārnesi uz CVK mājaslapu

Centrālās vēlēšanu komisija ir atrisinājusi problēmas ar informācijas pārnesi no tiešssaistes vēlētāju reģistra uz CVK mājaslapu, šovakar pēc iecirkņu slēgšanas skaidroja CVK priekšsēdētāja Kristīne Saulīte.

Problēmas ar datu atspoguļošanu radīja neatbilstoša informācijas pārnese no tiešsaistes vēlētāju reģistra uz CVK mājaslapu, skaidroja Saulīte, norādot, ka problēma bija CVK mājaslapā.

CVK vadītājas ieskatā problēmu novēršana nav prasījusi ilgu laiku un tagad informācija ir pieejama.

Iepriekš ziņots, ka CVK mājaslapu sestdienas pēcpusdienā piemeklēja tehniskas problēmas, tajā tika norādīts lielāks EP vēlēšanās nobalsojušo skaits nekā ir patiesībā.

EP vēlēšanās kopumā Latvijā kandidē 16 saraksti. Ar pirmo numuru Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā startē "Saskaņa", bet noslēdzošais - 16.numurs - ticis "Stabilitātei".

Ar otro numuru vēlēšanās startē Jaunā konservatīvā partija, trešo - Nacionālā apvienība, ceturto - "Latvija pirmajā vietā", piekto - "Latvijas attīstībai", sesto - "Centra partija", bet septīto - "Apvienība jaunlatvieši". Astotais numurs EP vēlēšanās būs "Apvienotajam sarakstam", devītais - "Progresīvajiem", desmitais - "Tautas varas spēkam", 11. - "Kustībai Par!", 12. - "Suverēnajai varai", bet 13. - sarakstam "Tauta. Zeme. Valsts.". Ar 14.numuru vēlēšanās startēs Zaļo un zemnieku savienība, bet ar 15.numuru - "Jaunā vienotība".

Kopā uz EP kandidē 271 pretendents, no kuriem 163 ir vīrieši un 108 sievietes. Kandidātu vidējais vecums ir 46,5 gadi. Jaunākais kandidāts ir 21 gadu vecs, bet vecākais - 86.

Uz EP kandidē septiņi cilvēki ar pamata izglītību, 31 kandidātam ir vidējā izglītība, savukārt augstākā izglītība ir 86% jeb 234 kandidātiem.

CVK priekšsēdētāja: EP vēlēšanas aizvadītas bez būtiskiem starpgadījumiem

EP vēlēšanas aizvadītas bez būtiskiem starpgadījumiem, sacīja Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Saulīte.

Viņa norādīja, ka dažviet problēmas bija ar pasu un eID karšu jeb personas apliecību skenēšanu, bet tās tikušas atrisinātas. Vēlēšanu iecirkņu darbinieki iepriekš instruēti, ka līdz ar personas dokumenta skenēšanu tik pat svarīgi ir pārliecināties par to, ka dokuments atbilst tā uzrādītājam.

Attiecībā uz problēmām ar CVK mājaslapu vēlēšanu komisija nākotnē vērtēs iespējamos risinājumus šādu problēmu novēršanai, atzīmēja Saulīte.

Par gadījumu Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā, kuru balsotājai izsniegta neapzīmogota aploksne, Saulīte pastāstīja, ka situācijas skaidrošanā iesaistīti arī atbildīgie dienesti.

Ja izrādītos, ka šajā iecirknī vēlēšanu urnā iemestas aploksnes bez zīmoga, tas tiktu vērtēts vēlēšanu komisijas sēdē, skaidroja Saulīte. Ja tas tiktu atzīts par neuzmanību, nevis ļaunprātību, CVK lemtu par attiecīgās balss vai balsu ieskaitīšanu.

VDD: Eiropas Parlamenta vēlēšanas noritējušas mierīgi

Noslēdzoties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, Valsts drošības dienests (VDD) nav konstatējis mēģinājumus prettiesiski ietekmēt vēlēšanu rezultātus Latvijā, un dienesta vērtējumā vēlēšanas aizvadītas mierīgi, aģentūru LETA informēja VDD.

VDD priekšvēlēšanu periodā, iepriekšējās balsošanas dienās un vēlēšanu dienas saņēmis vairāk nekā 30 tā dēvētos signālus par iespējamiem pārkāpumiem.

Lielākajā daļā šo gadījumu VDD konstatēja nebūtiskus noteiktās vēlēšanu kārtības pārkāpumus, kas nekavējoties sadarbībā ar velēšanu iecirkņu komisijām tika novērsti.

VDD rīcībā šo vēlēšanu laikā nav nonākusi informācija par vēlētāju brīvas izvēles iespējamas prettiesiskas ietekmēšanas gadījumiem.

Vienlaikus nav izslēdzams, ka informāciju par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem EP vēlēšanu laikā VDD turpinās iegūt arī pēc vēlēšanām.

VDD saņēmis arī vairākus signālus, kuru pārbaude ir citu institūciju kompetencē. Iegūto informāciju par iespējamajiem pārkāpumiem dienests ir sniedzis par to izvērtēšanu atbildīgajām institūcijām.

Tāpat līdz šim VDD nav uzsācis kriminālprocesus par iespējamām prettiesiskām darbībām saistībā ar vēlēšanām Latvijā.

VDD arī nav konstatējis agresorvalsts Krievijas vai citu valstu tiešus mēģinājumus prettiesiski iejaukties EP vēlēšanu norisē un ietekmēt to rezultātus Latvijā.

Tikmēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vēlēšanu dienā saņēma 19 signālus par iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem. KNAB pēc informācijas pārbaudīšanas un iestādes veiktā monitoringa nav konstatējis iespējamus aģitācijas pārkāpumus, aģentūru LETA informēja birojā.

KNAB gan vēlēšanu dienu, gan dienu pirms tās, kad spēkā ir īpaši stingri aģitācijas ierobežojumi, vērtē kā ļoti mierīgas. KNAB nav konstatējis iespējamus pārkāpumus, taču turpinās veikt padziļinātas pārbaudes par diviem gadījumiem, kad iedzīvotājiem elektroniskajos sakaru tīklos izplatīta aģitāciju saturoša informācija.

Iedzīvotāji visbiežāk vērsuši KNAB uzmanību uz aģitāciju saturošiem ierakstiem sociālajos tīklos, kas saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu nav aizliegts. KNAB nav konstatējis gadījumus, kad aģitācijas veicēji būtu veikuši apmaksu par ierakstu popularizēšanu sociālajos tīklos, kas tā sauktās klusuma dienās ir aizliegta.

KNAB ieskatā, zemais saņemto iespējamo pārkāpumu signālu skaits cita starpā saistāms ar veiktajām prevencijas aktivitātēm. KNAB jau pirms priekšvēlēšanu aģitācijas sākuma uzsāka politisko partiju un citu aģitācijā iesaistīto pušu izglītošanu, rīkojot vebinārus, kā arī sniedzot telefoniskas un rakstveida konsultācijas par priekšvēlēšanu aģitācijas jautājumiem.

Informāciju par iespējamiem pārkāpumiem vēlēšanu laikā VDD iespējams sniegt, zvanot uz diennakts tālruni 67208964, rakstot uz e-pasta adresi info@vdd.gov.lv vai kontu vietnē "X" @Valsts_drosiba.​

Starp reģioniem līdz plkst. 16 aktīvākie vēlētāji ir Vidzemē

Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz sestdienas plkst.16 aktīvākie vēlētāji bijuši Vidzemē, bet mazākā aktivitāte novērojama Latgalē, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Vidzemē līdz plkst.16, iekļaujot iepriekšējās dienās nodotās balsis, ir nobalsojuši kopumā 35,06% balsstiesīgo, kamēr Latgalē - 20,2% vēlētāju.

Rīgā līdz plkst.16, kopā ar iepriekšējā balsošanā nodotajām balsīm, nobalsojuši 116 993 vēlētāji jeb 20,29%, Kurzemē - 30,76%, bet Zemgalē - 30,4% vēlētāju.

Visaktīvākie balsotāji bijuši Saulkrastu novadā, kur līdz plkst.16 nobalsojuši 4510 vēlētāji jeb 56,95%. Tāpat augsta aktivitāte bijusi citur Pierīgā - Ādažu novadā 43,3%, Mārupes novadā 40,31%, Ķekavas novadā 39,57%.

Savukārt viszemākā iedzīvotāju aktivitāte līdz plkst.16 bijusi Rēzeknes novadā, kur kopā ar iepriekšējo balsošanu, vēlēt devušies 3860 pilsoņi jeb 16,42%.

Tāpat zema aktivitāte bijusi Daugavpilī, kur nobalsojuši 9139 vēlētāji jeb 16,82%, Augšdaugavas novadā, kur balsojuši 18,96%, un Ludzas novadā - 19,19%.