Kariņš neesot bijis informēts par "Rail Baltica" projektā nepieciešamo nacionālo finansējumu (19)

Krišjānis Kariņš.
Krišjānis Kariņš. Foto: Zane Bitere/LETA

Bijušais premjers, tagad Saeimas deputāts Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") viņa vadītās valdības laikā neesot bijis informēts par to, ka dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projektā nepieciešams nacionālo valstu finansējums.

Valsts kontrolieris Edgars Korčagins iepriekš medijiem sacīja, ka tā laika satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pieņēma lēmumus un pilnīgi noteikti zināja par izmaiņām, tomēr Korčagins arī norādīja uz Valsts kontroles gaidām, proti, aktīvāku valdības pašas iniciatīvu prasīt šo informāciju no SM par to, kādā veidā projekta īstenošana notiek, par izmaiņām projektā un finansējumā un citām lietām.

"Skaidrs, ka tas ir abpusgriezīgs zobens. Viens ir tas, ka ministrijai ir jārunā skaidra valoda, bet otrs - ka arī valdībai jāieņem aktīvāka loma, sekojot tik vērienīga projekta īstenošanai," secināja valsts kontrolieris.

Lūgts komentēt savu atbildību un sekošanu līdzi projekta attīstībai, Kariņš aģentūrai LETA sacīja, ka jautājums par projekta īstenošanu vienmēr bija trīs Baltijas valstu Ministru prezidentu tikšanos dienaskārtībā, un diskusijas bija tikai par efektīvāku projekta pārvaldību.

Kariņa valdības uzklausīja arī vairākus Satiksmes ministrijas ziņojumus par projektu, taču attiecībā par finansējumu "informācija bija, ka tas projektam pieejams no Eiropas Savienības un nacionālo valstu finansējums nav nepieciešams".

Līdzīgi šodien Latvijas Radio izteicās finanšu ministrs Arvils Ašerdens, kurš uzsvēra, ka par pašreizējo situāciju lielā mērā atbildība gulstas uz Satiksmes ministriju, tostarp uz bijušo ministru Linkaitu, kurš nemitīgi papildināja projektu.

"Ja ministrs visu laiku saka, ka viss ir labi, ka tā ir ES nauda, tad nebija pamata neticēt. Jānis Vitenbergs (NA) bija pirmais satiksmes ministrs, kurš pērn pateica, ka nav labi," sacīja Ašeradens.

LETA jau rakstīja, ka patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli, teikts Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotā "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumā.

Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

Saeima šodien plāno lemt par opozīcijā esošo "Apvienotā saraksta" (AS), Nacionālās apvienības, "Latvija pirmajā vietā" un pie frakcijām nepiederošo kopā 34 deputātu lēmumprojektu izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām.

"Rail Baltica" pamatlīnijas būvniecību plānots sākt šovasar, šajā būvniecības sezonā, aģentūru LETA informēja par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvji.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Foto: Kā izskatīsies "Rail Baltica" tilts pār Daugavu?

Foto: Kā izskatīsies Rīga pēc "Rail Baltic" integrēšanas pilsētas centra infrastruktūrā? 

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu