Kreisie sola pilnībā atteikties no Makrona politikas

LETA
Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Francijas prezidents Emanuels Makrons. Foto: Gints Ivuskans/Shutterstock

Francijas kreiso partiju alianse sola, ka gadījumā, ja tā uzvarēs jūnija beigās gaidāmajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās, tā pilnībā atteiksies no prezidenta Emanuela Makrona īstenotās politikas.

Kā ziņots, reaģējot uz viņa dibinātās centriskās partijas "Renesanse" graujošo sakāvi Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, kurās pārliecinošu uzvaru guva Nacionālā apvienība (RN), Makrons atlaida Nacionālo sapulci un izsludināja parlamenta ārkārtas vēlēšanas, kuru pirmajai kārtai jānotiek 30.jūnijā, bet otrajai - 7.jūlijā.

Pēc četras dienas ilgām sarunām galēji kreisā partija "Nepakļāvīgā Francija" (LFI), sociālisti, komunisti un zaļie ceturtdienas vakarā vienojās par vēlēšanu alianses - Jautās tautas frontes - veidošanu.

Piektdien kreiso partiju koalīcija nodeva atklātībai savu priekšvēlēšanu programmu, kas cita starpā paredz atteikties no pretrunīgi vērtētajām pensiju un imigrācijas sistēmas reformām, kuru īstenošanu savas prezidentūras laikā panācis Makrons.

"Vai nu tie būsim mēs, vai galēji labējie," uzrunājot žurnālistus brīdināja zaļo līdere Marina Tondeljē.

Jaunā tautas fronte arī sola "nešaubīgi aizstāvēt Ukrainas tautas suverenitāti un brīvību," kā arī apgādāt Kijivu ar nepieciešamo bruņojumu.

Kreiso koalīcija iestājas arī par miera uzturētāju nosūtīšanu uz Ukrainu, lai aizsargātu tās teritorijā esošās atomelektrostacijas (AES).

Neskatoties uz domstarpībām, kas joprojām pastāv starp kreisajām partijām, atbalstu Jaunajai tautas frontei iepriekš piektdien izteica arī sociālistu Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu saraksta pirmais numurs Rafaels Gluksmans, atzīstot, ka tā ir vienīgā iespēja kā nepieļaut RN uzvaru vēlēšanās.

"Mēs nedrīkstam atdot Franciju Lepēnu ģimenei," sarunā ar sabiedrisko radio "France Inter" norādīja Gluksmans.

Viņš apsūdzēja Makronu par Francijas ieraušanu "haosā", pēc sakāves EP vēlēšanās steidzīgi izsludinot nacionālā parlamenta ārkārtas vēlēšanas.

Tomēr joprojām nav skaidrs, kas kļūs par Jaunās Tautas frontes līderi.

Gluksmans noraidīja iespēju, ka šo lomu varētu uzņemties kreiso ekstrēmistu veterāns un LFI līderis Žans Liks Melanšons, uzsverot, ka nepieciešama persona, kas "var sasniegt konsensu".

Kreiso partiju alianses nosaukums nepārprotami satur atsauci uz tautas fronti, ko Francijā 1936.gadā izveidoja kreisās partijas, lai cīnītos pret fašismu.

Tādējādi kreisās partijas cenšas vilkt paralēles starp RN un pagājušā gadsimta 30.gadu fašistiskajām kustībām.

Aptaujas liecina, ka RN, kas šobrīd kontrolē 88 no 577 Nacionālās sapulces deputātu vietām, pēc vēlēšanām varētu ievērojami palielināt savu pārstāvniecību parlamenta apakšpalātā.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu