VIDEO Vai Sprūda laikam aizsardzības ministra krēslā drīz pienāks beigas? (11)

Apollo.lv
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds. Foto: Zane Bitere/LETA

Dronu koalīcija buksē, iepirkumi velkas mēnešiem un pat gadiem, ar uzņēmējiem neviens nevēlas runāt. Lēmumu pieņemšana tiek novilcināta. Šādu kritiku no nozares saņem aizsardzības ministrs Andris Sprūds un viņa vadītā ministrija. Sarunā ar "Nekā personīga" Valsts prezidents piekrīt, ka ministrijas darbā problēmas esot. 

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir atvaļinājis Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra vadītāju brigādes ģenerāli Ervīnu Kopeiku.

Viņu saistībā ar kriminālprocesu par iespējamu dienesta viltojumu šopavasar atstādināja no amata. Centrs ir aizsardzības ministra pakļautībā esoša iestāde, kas Nacionālajos bruņotajos spēkos rīko iepirkumus.

Tā uzdevums bija organizēt skandalozo 220 miljonu vērto pārtikas iepirkumu.

Skandāli ap iepirkumiem arī esot viens no iemesliem, kāpēc aizsardzības nozarē solītie darbi nesaskan ar vārdiem – tā skaidro vairāki mūsu uzrunātie militārās nozares uzņēmēji, kuri kameras priekšā runāt atteicās, jo turpina sadarboties ar ministriju un armiju.

Ierēdņu pusē esot bailes pieņemt lēmumus, kas ir rezultāts situācijai, kas pēc kāda militāro iekārtu ražotāja vērtējuma esot "tuvu katastrofai".

No vairākiem uzņēmējiem nākot signāli, ka nevar paļauties uz iepirkumu grafikiem un termiņiem. Kā absurdāko piemēru uzņēmēji min iepirkumu par pašgājējhaubiču remontu. Tas tika izsludināts pirms pieciem gadiem, bet noslēdzies tikai tagad.

Saeimā pirms diviem mēnešiem un arī šonedēļ bija sasaukta īpaša komisija, kas vērtēja dažādās armijas vajadzības, uzņēmēju iespējamos piedāvājumus un spēju sadarboties. Joprojām uzņēmēji laužoties aizslēgtās durvīs - tā saka komisijas vadītājs.

Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS):  

"Tie saukļi – miljons dronu šogad Ukrainas atbalstam, attīstīsim inovācijas militārajā industrijā – ir labi, viņi ir vajadzīgi. Protams, ka no nulles...

Mums nekas nav īsti bijis, mums nav militārās industrijas.

Diemžēl aiz saukļiem nav darbu. Ministram reāli būtu jāatrota piedurknes un reāli jāiet druvā. Pie pašiem uzņēmējiem, jātiekas, jāprasa, kur ir problēma, kā var visātrāk to atrisināt.

Tas notiek?

Nenotiek, tāpēc, ka ar uzņēmējiem tikšanās nenotiek."

Konkrēts piemērs – apvidus auto FOX jeb LAPSA. Tā prototipu pēc aizsardzības nozares pasūtījuma izstrādāja privātuzņēmēji. Piesaistīja investorus. Armijas uzdevums bija – šim auto jāspēj izturēt paaugstinātas slodzes, Latvijas klimatiskos un ģeogrāfiskos apstākļus, kā arī jābūt vienkāršam lietošanā un apkopē.

Tas radīts no neatstarojošiem materiāliem, ir nepamanāms, ar zemu siluetu, klusu motoru.

Turklāt auto modificēšana, lai ātri mainītu izmantošanu dažādiem taktiskiem uzdevumiem, ir vienkāršāka nekā konkurentu ražojumiem, kas tapuši zem lielo autorūpnīcu zīmoliem.

Kopš prototipa izstrādes jau pagājuši vairāki gadi, bet uzņēmēji tā arī nav saņēmuši atbildi no Aizsardzības ministrijas, vai apvidus auto būs nepieciešami mūsu armijai vai arī ne.

Neoficiāli zināms, ka uzņēmēji bija pat apsvēruši kompāniju ar prototipa ražošanas tiesībām vienkārši pārdot Ukrainai, ja jau Latvijai tas nav vajadzīgs. 

Kulbergs turpina: "Prototips pasūtīts, visiem ļoti patīk, viss ir skaidri un forši.

Arī ārvalstīs ir potenciāls pieprasījums, bet ir muļļāšanās ar atbildi – jā, pasūtīs, nepasūtīs, būs, nebūs.

Tieši to arī atbildēja komisijā, ka nav šīs skaidrības. Arī atbilde nē ir atbilde, bet nav šīs atbildes."

Aizsardzības ministrija kopš pagājušā gada decembra strādāja bez valsts sekretāra, kas ir galvenais atbildīgais par ministrijas darba organizēšanu.

Fakts, ka mēnešiem ministrija faktiski bijusi bez saimnieka, kara apstākļos bijusi milzu kļūda.

Laikā, kad mums ir jāpalīdz Ukrainai un ministram jābūt kara ministram, nevis jātiražē lozungi, kam neseko darbi, tas novedis pie nozares uzticības zaudēšanas.

Saeimas deputāts Ainars Latkovskis (JV) norāda: 

"To, ka bija šādas problēmas, arī Saeimā komisijas par to tika informētas tieši no militārās industrijas puses tieši par kontaktu uzturēšanu, par to, ka trūkst kapacitātes.

Politiskie paziņojumi ir skaļi. Politiskās prioritātes valdības līmenī un ministrijā ir noteiktas, bet atpaliek izpilde tieši no ministrijas un NBS."

Saeimas un valdības kuluāros pēdējās nedēļās izskanējuši minējumi, ka Rīgas pils saimnieks izteicis neapmierinātību ar aizsardzības ministra darbu. Iespējams, iemesls tam ir jaunais valsts sekretārs, kurš iepriekš strādāja par prezidenta padomnieku.

Sarunā ar "Nekā personīga" Ministru prezidente Evika Siliņa noliedza, ka tuvākajā laikā varētu būt plāns nomainīt ministru.

Edgars Rinkēvičs sarunā ar "Nekā personīga" min, ka gaida ministrijas aktīvāku darbu daudzās jomās. Un diplomātiski izvairās publiski vērtēt vai kritizēt ministra darbu, jo tas esot premjeres uzdevums. 

"Tajā brīdī, kad Aizsardzības ministrijai ir kas nepieciešams, piemēram, dronu ražošanai. Vai kaut kas, kas ir nepieciešams Latvijā, bieži vien ir ļoti liela birokrātija.

Tad man ir sajūta, ka ne tikai Aizsardzības ministrija, bet mēs visi vēl neesam pārorientējušies uz to, ka nav gluži miera laiks.

Es dzirdu, ka nav dialoga, ka bieži vien pietrūkst kaut kādu savstarpēju sarunu. Es arī dzirdu argumentu, mums dažreiz piedāvā to, kas īsti mums nav vajadzīgs. To var noskaidrot tiešās sarunās.

Tas ir tas, ko savulaik es esmu aicinājis tomēr aktīvāk darīt, aktīvāk runāties, mēģinot saprast un definēt, kas mums ir nepieciešams. Iesaistīt industriju, bet arī ar industriju aicinu saprast, ka varbūt ne viss, kas ir izstrādē, ir tieši tas, kas ir vajadzīgs.

Es neteiktu, ka situācija manā izpratnē ir tāda melns – balts.

Es redzu, ir lietas, kas notiek, es redzu, ir lietas, kur gan juridisku, gan birokrātisku, gan varbūt arī drusku tādas mentalitātes dēļ mums ir jāstrādā ātrāk."

Uz jautājumu, vai prezidents ir apmierināts ar ministra līdzšinējo spēju tikt galā ar šīm lietām, Rinkēvičs atbild:

"Ziniet, es neesmu tas, kas izvērtē ministru darbu. Tas ir Ministru prezidentes jautājums.

Kā es teicu, es redzu daudzas lietas, kurās būtu jāstrādā vairāk, straujāk, bet es arī ļoti labi saprotu to darba apjomu.

Ir daudzas lietas, kur ir jāstrādā strauji, ātri, un es ceru, ka ministrs strādās strauji, ātri. Viņam tagad ir nokomplektēta komanda.

(Tad jautājums par to, ka varētu ministru mainīt, lai ieliktu kādu aktīvāku? Es zinu, ka tā nav jūsu kompetence, bet vai šis jautājums vispār varētu būt kaut kad tuvākajā laikā, raugoties uz lietām, kas varbūt netiks izdarītas pietiekami ātri.)

Es domāju, ka būs viens brīdis, kurā mēs zinām, ka Ministru prezidente ir uzstājusies Saeimā ar ziņojumu par paveikto.

Es domāju, ka tas ir jautājums, kurā premjere vērtēs savas valdības locekļu darbu. Es ar premjeri arī runāju par aizsardzības jautājumiem ļoti regulāri.

Šis nu būs tas jautājums, ka katra ministra darba vērtējums ir Ministru prezidentes saskaņā ar Satversmi uzdevums, es sekoju līdzi, es runāju.

Es varbūt, ņemot vērā sensitivitāti daudzās lietās, arī nevaru publiski paust, bet nav tā, ka šīs lietas paliek bez uzmanības."

Darbi nesaskan ar vārdiem un solījumiem. Tā par Aizsardzības ministrijas spējām privātās sarunās saka uzņēmēji.

Līdzīgi var teikt par solījumiem Latviju attīrīt no padomju laiku slavinošiem simboliem. Daudzi no tiem ir palikuši un atgādina par okupantu armijas neseno klātbūtni Latvijā.

Žurnālists Jānis Krēvics atklāj:

"Zaķusala. Te atrodas Latvijas televīzija. Stratēģisks objekts. Un šeit blakus ēka, no kuras vēl nesen ar Aleksandru Mirski saistīts radio pārraidīja raidījumus no "Sputnik radio". Un tās priekšā šis lielgabals, kura stobrs pavērsts LTV virzienā."

"Radio Sputņik" ir viena no Krievijas valsts finansēta milzu mediju koncerna – aģentūras "Rossija Segodnja" sastāvdaļām.

Pirms vairākiem gadiem pamanījām, ka tās veidotus raidījumus iespējams dzirdēt Latvijā reģistrētajā un raidošajā "Avto radio".

Tā īpašnieku vidū savulaik bijis Aleksanrs Mirskis. Izbijis Saeimas un arī Eiroparlamenta deputāts, kurš publiski slavējis Krievijas uzbrukumus Ukrainai.

Vēl nesen Mirska veidotu filmu, kurā slavināta padomju armijas varenība, tikai pēc publiska skandāla no repertuāra izņēma kino "Splendid Palace".

Vairāki Latvijas televīzijas darbinieki stāsta, ka Zaķusalā esošā lielgabala stobru kāds ik pa laikam pagriežot LTV ēkas virzienā.

Ierocis izvietots uz privātas zemes. Pie tā piestiprinātas lapeles ar skaidrojumu, ka tuvāk par 20 metriem ierocim pienākt aizliegts. Un ka tas ir 1950. gada 57 mm zenītlielgabals S-60.

Iekārta esot demilitarizēta un neesot derīga šaušanai. Aprakstā pieminēta SIA "HISTORICAL MUSEUM". Šajā firmā ar paprāvu 327 tūkstoš eiro lielu pamatkapitālu īpašnieki ir Aleksandrs Mirskis ar sievu Tatjanu.

Līdzīga demilitarizēta iekārta – 76,2 milimetru lielgabals ZIS-3 – bija izstādīta Jēkabpilī.

Un to pa nakti Daugavā ar savu traktoru iestūma Gundars Kalve, par ko viņam pat draudēja cietumsods.

Vairāki no politiķiem, lai gan bieži viesojušies televīzijā, šo padomju lielgabalu nebija pamanījuši. Viņi uzskata, ka tas būtu jāaizvāc.

Latkovskis sola pievērst Valsts drošības dienesta uzmanību.

Rīgas mērs Vilnis Ķirsis, uzzinot par lielgabalu, komentē: "Nu labi, skatīsimies, ko darīt. Manuprāt, protams, nav pieļaujams."

Kulbergs pieļauj, ka tādai lietai varbūt jābūt kādā Latvijas valsts militārajā muzejā, bet ne pie valsts nozīmes objektiem blakus privātajā teritorijā.

Saeimas deputāts Raimonds Bergmanis (AS): "Nu tad droši vien kādam vajadzētu apjautāties no dienestiem, kāpēc tas viss notiek, kāpēc viņš tur tiek demonstrēts un kāpēc viņš tur izstādīts."

Jānis Dombrava (NA) stāsta: "Es to savulaik esmu prasījis Latvijas Televīzijai. Kā jūs vērtējat, ka pret jūsu ēku ir pavērsts lielgabala stobrs. Atbilde bija – mūs viss apmierina."

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu